Vēl dažas dienas, līdz Latvijā, visticamāk, atcels ārkārtas stāvokli. Tas ļaus brīvāk ceļot un atklāt Latviju no jauna. Aizvien vairāk durvis apmeklētājiem atver ne vien kafejnīcas un restorāni, bet arī vietējie tūrisma uzņēmēji. Pašā Ziemeļlatvijas sirdī, Smiltenes novada Variņu pagastā, ainaviski skaistā vietā atrodas ģimenes uzņēmums “AmberFarm” jeb “Dzintarferma”, kas nodarbojas ar Latvijas vērtīgāko ogu – smiltsērkšķu – audzēšanu un pārstrādi. Nereti tas cilvēkiem asociējas ar ko specifisku, taču neviens nespēj pretoties smiltsērkšķu zefīram jeb maršmelovam, kas izkūst uz mēles.
Tomēr pandēmijas laiks SIA “AmberFarm” nav tik salds kā pašu ražotie dabīgie kārumi. Uzņēmuma pārstāvis Andrejs Nika stāsta, ka, vēl pirms “Covid-19” pārņēma visu pasauli, tika izstrādāti vairāki jauni produkti. Viens no tiem ir īpašs, par godu Smiltenes pilsētas simtgadei tika radīta konfekšu izlase (karamele, želejkonfekte un marmelāde) “Smiltenes dzintari”, taču saražoto produktu realizāciju būtiski ietekmēja valstī noteiktais ārkārtas stāvoklis un virkne ierobežojumu. “Mums bija līgumi un apjomīgas piegādes kafejnīcām un restorāniem, bet daudzi no tiem pēc 12. marta tika slēgti. Pārsvarā produkciju piegādājām ēdināšanas uzņēmumiem, kurus “Covid-19” pandēmija skāra vistiešākajā veidā. Šobrīd tie darbību pakāpeniski atjauno, taču ir piesardzīgi, ēdienkartes izvēle ir pieticīgāka, kas, visticamāk, saistīta ar apmeklētāju plūsmas samazinājumu. Bez smiltsērkšķu audzēšanas un pārstrādes nodarbojamies ar tūrismu. Izstrādājām vairākas programmas un meistarklases, kas saistošas ir gan skolēnu grupām, gan draugu un ģimenes lokā,” par iecerēm, kas šajā pavasarī sabruka kā kāršu namiņš, stāsta A. Nika.
Lai arī šopavasar dažādu šķirņu smiltsērkšķi iestādīti piecu hektāru platībā, šo laiku uzņēmējs sauc par bezdarbību. “Ja tā drīkst nosaukt, jo darbs it kā ir, bet rezultātu neredzam. Grūts pirmais pusgads gan mums kā saimniekiem, gan biznesam. Ieguldām daudz darba tajā, kas mums ir īpašs. Bet ir jātiek pāri šim periodam, ko neviens negaidīja. Vienlaikus esam pārliecināti, ka mums viss izdosies. Svarīgi ir meklēt sadarbības veidus ar citiem vietējiem ražotājiem. Piemēram, pie mums var iepazīties arī ar dzirkstošajām bērzu sulām “BIRZĪ”, un otrādi. Smiltenē produkciju var iegādāties vietējo iecienītajā veikaliņā “Piena bode”. Attīstām arī mājaslapu un attālināto tirdzniecību,” optimistiski piebilst uzņēmējs.
Iekopto saimniecību ir vērts apmeklēt, jo stāsts par smiltsērkšķu vērtībām un to izmantošanu uzturā, ārstniecībā un skaistumkopšanā ļaus pilnīgāk iepazīt šo dzintaram līdzīgo ogu. Izzinošās sarunās iekļauti arī temati par smiltsērkšķu audzēšanas, pārstrādes un produkcijas niansēm. Savukārt degustācijas acumirklī ļaus aizmirst aizspriedumus un stereotipus par smiltsērkšķu specifisko garšu. Jaunāko produktu klāstā bez konfekšu izlases “Smiltenes dzintari” ir arī karameles uz kociņa “Poga” un “Virpulis” un karameļu bumbiņas. Tuvāko nedēļu laikā “AmberFarm” plāno, ka saviem viesiem varēs piedāvāt nogaršot smiltsērkšķu saldējumu. Taču patlaban pats saldākais kārums ir zefīrs jeb maršmelovs. Gūstot jaunus iespaidus un emocijas, ir vērtīgi uzmanīgi klausīties A. Nika stāstījumā par smiltsērkšķiem, jo pastaigu laikā pa smiltsērkšķu dārzu apvidu nereti saimnieks rīko konkursiņus ar pārsteigumu saviem ciemiņiem.
“AmberFarm” atrodas Variņu pagasta “Liepūdrupos”, vien pārsimt metru attālumā no autoceļa Smiltene–Gulbene. “Ciemiņus ļoti gaidām, iepriekš lūgums pieteikties, zvanot uz 20175175. Gan izglītojošās pastaigās, gan ražošanas telpās, kur notiek meistarklases, spējam nodrošināt divu metru distanci un pārējās valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības,” ciemos gaida SIA “AmberFarm” pārstāvis A. Nika.
Ne vien ciemiņu uzņemšana, bet arī došanās pie cilvēkiem ietilpst šīs vasaras mērķos. “Nesen bijām prezentācijas pasākumā Valmierā, šovasar mūs varēs sastapt arī dažādos tirdziņos un, ja vien notiks, tad arī pilsētas svētkos un citos pasākumos. Mums ir ar ko lepoties! Smiltsērkšķi bieži dēvē par Latvijas zeltu, bet mēs saucam par dzintarogām, un tās atrodas Smiltenes novadā. Tagad Smiltenei ir savi dzintari,” saka A. Nika.
