Latvijā ir noslēdzies mācību gads, pamazām arī ierobežojumi, kas saistīti ar “Covid-19” infekciju, tiek mīkstināti. Siltais laiks aizvien vairāk mudina atpūsties dabā, tostarp pie ūdenstilpēm. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un mediķi atgādina vairākus priekšnoteikumus, lai atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā, īpaši vēršot vecāku uzmanību.
Ar emocionālu un skumju vēstījumu maija beigās sociālajā tīklā Facebook dalījies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests – vien ar dažu dienu intervālu Latvijā piemājas dīķos noslīkuši divi mazi bērni. Laikrakstam zināms, ka viens no traģiskajiem gadījumiem noticis Smiltenes novadā.
“Viss notika acumirklī, pirms brīža bērns bija te, bet tad jau dīķī un vairs neelpoja. Uz notikuma vietu atsteidzās divas mediķu brigādes, tostarp arī ārstu speciālistu brigāde, kura uz izsaukumiem dodas vien īpaši kritiskās situācijās. Vairāk nekā stundu mediķi veica reanimācijas pasākumus, ilgstoši un neatlaidīgi, mēģinot atkal un atkal atgriezt mazajā ķermenītī dzīvību, taču viss velti – viņa dzīvību glābt vairs nevarēja. Pagāja vien dažas dienas, un atkal nokļuvām izsaukumā, kur viss notika pēc līdzīga scenārija. Atkal dīķis, trīs gadus vecs bērns un traģēdija, ko piedzīvo vēl viena ģimene,” sociālajos tīklos raksta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kuru mediķiem sāp sirds par to, ka tā notika un neizdevās glābt.
Mediķi aicina ne mirkli nenovērst acis no savām atvasēm; ja vien ir iespējams, neveidot ūdenstilpes tuvu mājām vai arī tās nožogot. Ja vienuviet ir vairāki pieaugušie, tad jāvienojas, kurš konkrētajā brīdī uzmanīs, lai pats mazākais, izpētot pasauli, nenonāktu nelaimē.
“Tieši gada siltākie mēneši ir laiks, kad notiek visvairāk nelaimes gadījumu pie un uz ūdens – pērn laika posmā no maija līdz septembrim izglābti 24 cilvēki, kuri bija nonākuši dažādās nelaimēs, izbaudot ūdens priekus, bet traģiski atpūta pie ūdens pērn beidzās 49 cilvēkiem. Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka bojāgājušo skaits ugunsgrēkos ir mazāks kā ūdenstilpēs,” laikrakstam atklāj VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas vecākā speciāliste Sandra Vējiņa.
Ņemot vērā mediķu rekomendācijas, VUGD aicina peldēšanās sezonu uzsākt tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18 grādus un tikai oficiālās peldvietās. Ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. “Zināms, ka atpūta ar bērniem pie ūdenstilpēm vecākiem nemaz nav atpūta, tas ir darbs 24/7. Divkāršs darbs! To nevar savienot ar žurnālu lasīšanu vai skatīšanos telefonā. Tas ir jebkurā vietā – pie jūras, ezera, upes vai piemājas dīķa. Pie ūdenstilpēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Tieši piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins,” uzsver S. Vējiņa.
Bērniem pieaugot, peldēties bieži gribas doties vienaudžu kompānijā. VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas vecākā speciāliste stāsta, ka atļaut to vai ne, jāizvērtē katram vecākam individuāli, jo viņi savus bērnus pazīst vislabāk. Taču glābšanas dienests nerekomendē ne tikai pusaudžiem un jauniešiem, bet arī pieaugušajiem doties peldēties vienatnē. “Tieši no drošības viedokļa neiesakām to darīt, jo, ja pēkšņi veselība pasliktināsies vai būs kādi citi faktori, līdzās nebūs citu cilvēku, kas izsauc glābējus. Pēdējos gados aizvien populārāks kļūst ūdens tūrisms un atrakcijas. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, glābšanas vestei ir jābūt uzvilktai, nevis jāatrodas blakus peldlīdzeklī vai krastā. Bērniem obligāti jāvelk glābšanas vestes. Bērniem, protams, var ļaut rotaļāties ar piepūšamajiem peldlīdzekļiem (riņķi, bumbu, matraci), bet tādā attālumā, lai nepieciešamības gadījumā pieaugušais var ātri piesteigties palīgā,” saka S. Vējiņa.
Diemžēl nereti brīžos, kad notikusi nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi rīkoties un kur zvanīt, lai saņemtu palīdzību. Tāpēc VUGD atgādina, ka pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons – tad ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo.
Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumus. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, citādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda.
Jāņem vērā, ka bērni mācās skatoties, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie – ja pieaugušie būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tas ir pareizi.
