Pacienti, kuriem martā vai aprīlī bija paredzētas plānveida
pārbaudes medicīnas iestādēs vai stomatologa apmeklējums, pēc ārkārtas
situācijas izsludināšanas valstī saņēmuši informāciju, ka tās atceltas. Arī
pierakstīties uz vēlāku laiku šobrīd nav iespējams. Vai šāda situācija
neapdraud iedzīvotāju veselību vairāk nekā koronavīruss – Veselības ministrijas
nostāju skaidro tās pārstāvis Oskars Šneiders.
No 27. marta līdz ārkārtējās situācijas
atcelšanai veselības aprūpes iestādēs netiek sniegti plānveida veselības
aprūpes pakalpojumi. Ko tieši tas nozīmē? Kādēļ šāds lēmums tika pieņemts?
Patlaban ir spēkā ierobežojumi
plānveida palīdzības saņemšanas iespējām, un tā tas būs līdz ārkārtas
situācijas beigām. Šobrīd tas noteikts 12. maijā. Pacientus, kuru vizītes ir
atliktas, aicinām izturēties iespēju robežās ar izpratni, tāpēc ka šie pasākumi
ir vērsti uz to, lai maksimāli ierobežotu slimības izplatīšanos. Jebkura
ārstniecības iestāde ir paaugstināta riska zona, kur iespēja inficēties var būt
ievērojami lielāka.
Tā kā ārstniecības personas
nereti strādā vairākās ārstniecības iestādēs – gan slimnīcā, gan veselības
aprūpes centrā vai privātpraksē –, pastāv risks, ka slimību var pārnest no
vienas ārstniecības iestādes uz citu. Slimnīcās uzturas vecāka gadagājuma
pacienti vai pacienti ar novājinātu imunitāti, dažādām hroniskām veselības
problēmām, kas ir absolūtā riska grupā. Daļēja pakalpojumu atcelšana ir vērsta
uz to, lai maksimāli pasargātu šos cilvēkus.
Minējāt, ka neklātienes tikšanās laikā ar
privātajiem pakalpojumu sniedzējiem tika precizēts, ko nozīmē jēdziens “akūtā
palīdzība”. Ja es kā hronisks kuņģa slimnieks jūtu saasinājumu, kā pavasarī
mēdz notikt, esmu tiesīga saņemt mediķu palīdzību?
Ja ir hroniskas slimības
saasinājums, pirmkārt, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Ar viņa palīdzību konkrētā
problēma tad arī tiek risināta. Ģimenes ārsts ir tas, kurš nepieciešamības
gadījumā pacientu var nosūtīt ārstēšanai stacionārā.
Tā kā patlaban pilnīgi skaidri nav zināms, kādu
laika periodu ārkārtas stāvoklis ilgs, vai šāds lēmums neapdraud iedzīvotāju
veselību? Aizvien biežāk hronisko slimību pacienti nonāks slimnīcā ar akūtām
veselības problēmām, ielaistām slimībām.
Mēs izprotam hronisko slimnieku
neapmierinātību ar to, ka viņi gaidījuši rindā uz valsts apmaksātu pakalpojumu
saņemšanu, ko tagad būtu sagaidījuši, bet pakalpojums netiek sniegts. Taču
risks, šim cilvēkam apmeklējot ārstniecības iestādi, ir pietiekami augsts,
tādēļ ikviens izmeklējums vai konsultācija, kas šinī brīdī var būt atliekams,
arī ir atliekams. Cilvēkam, kuram ir hroniskas slimības, saslimstot ar
koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19”, tās gaita var būt ar nopietnām
sekām. Līdz ar to tas tomēr ir paša pacienta interesēs – maksimāli radīt
apstākļus, lai viņš nenonāktu kontaktā ar šo vīrusu.
Šobrīd tiek meklēti risinājumi,
lai tos veselības aprūpes pakalpojumus, kurus iespējams, nodrošinātu
neklātienē. Daļā gadījumu konsultācijas ļaus atrisināt situāciju, bet citos –
ne.
Tagad aktuāla ir vakcinēšanās pret ērču
encefalītu. Daļai bērnu tās pienākas bez maksas. Vai šobrīd ir ieteicams doties
uz medicīnas iestādi, lai veiktu vakcināciju, vai labāk atturēties?
Rīkojumā ir noteikts, ka
vakcinācija ir turpināma, izveidojot atsevišķu plūsmu bērniem un pieaugušajiem.
Arī šajā gadījumā būtu svarīgi sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai saprastu,
vai un kā vakcināciju iespējams saņemt.
Esmu dzirdējusi, ka daži ģimenes ārsti šobrīd
nestrādā, jo esošās situācijas dēļ, piemēram, devušies atvaļinājumā. Ko šādā
situācijā darīt pacientiem?
Ja ģimenes ārsts uz laiku
pārtrauc sniegt pakalpojumus, viņa pienākumus pārņem aizvietojošais ārsts. Ja
nav iespējams kontaktēties ar savu ģimenes ārstu un nav norādīts arī
aizvietojošais ārsts, nepieciešams sazināties ar Nacionālo veselības dienestu.
Tas radīs risinājumu konkrētā pacienta gadījumā, kā arī pārbaudīs, kādēļ
ģimenes ārsta palīdzība nav pieejama.
Ko rāda statistika uzņemšanas nodaļās un
traumpunktos – vai ir palielinājies pacientu skaits?
Lai arī pacientu plūsma uz
ārstniecības iestādēm ir būtiski samazinājusies, jo daļa plānveida pakalpojumu
netiek sniegta, nevaram teikt, ka šobrīd palielinājies pacientu skaits
uzņemšanā.
Vai ārsti, kuri sniedz pakalpojumus
privātpraksēs, drīkst strādāt, pieņemot plānveida pacientus par maksu?
Veselības ministrijas rīkojums
par pakalpojumu sniegšanu attiecas kā uz iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātu
veselības aprūpi, tā arī uz privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Taču tas ir
privātās ārstniecības iestādes lēmums, kādā formātā darbu turpināt.
Vai ir aptuvens plāns, kā pierakstu pie
speciālistiem realizēs pēc ārkārtas situācijas atcelšanas? Jau tagad cilvēki
gaidīja mēnešiem rindā uz ārsta vizīti, tagad tas ilgs gadu un vēl vairāk?
Tā pacienta, kurš bija
pierakstījies uz konsultāciju vai izmeklējumu, dati ir ārstniecības iestādes
rīcībā. Loģiskā kārtība varētu būt tāda, ka iestāde sazināsies ar cilvēkiem,
kuri rīkojuma dēļ netika pieņemti, pārliecināsies, vai apmeklējums vēl ir
aktuāls, un piedāvās jaunu apmeklējuma laiku. Bet mēs noteikti tiksimies ar
iestādēm, lai pārrunātu viņu redzējumu, kā šo darbu sākt, un par to informēsim
sabiedrību.
Vienmēr ir norādīts, ka cilvēkiem jārūpējas par
savu veselību, profilaksi, tad arī dažāda veida infekcijas slimības apdraudēs
retāk un tām nebūs smagu komplikāciju. Kā šajā situācijā to īstenot? Turklāt – došanās
svaigā gaisā uzlabo imunitāti. Tagad sauklis ir “paliec mājās”. Cilvēki
soctīklos norāda, ka šāda rīcība tikai palielina draudus inficēties ar “Covid-19”,
jo imunitāte ir novājināta.
Tai sabiedrības daļai, kas
neietilpst nevienā no trim grupām – “Covid-19” slimnieki, viņu kontaktpersonas
un tie, kuri atgriezušies no ārzemēm –, nav ierobežojumu iziet svaigā gaisā
pastaigāt, skriet, nūjot, braukt ar velosipēdu vai citādi būt fiziski aktīvai,
kaut vai strādāt dārzā. Vienīgi jāņem vērā, ka nevajadzētu apmeklēt tādas
vietas, kur nav iespējams ievērot fizisko distancēšanos.
Individuāli vai kopā ar ģimenes
locekļiem, ar kuriem dzīvo vienā mājsaimniecībā, var iziet no mājas. Tas pat
būtu vēlams, jo visu laiku nosēdēt telpās cilvēkam ir grūti, arī psiholoģiski.
Fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas, lai cilvēks justos labi un varētu
uzturēt savu veselību formā.
ILZE ŠĶIETNIECE
Der atcerēties!
/ “Covid-19” apstiprināti
pacienti no mājas nedrīkst iziet līdz brīdim, kamēr nav veseli. To
apliecina divas pārbaudes, abas ar negatīvu rezultātu.
/ Personām, kuras bijušas kontaktā ar apstiprinātu “Covid-19” pacientu,
jāuzturas dzīvesvietā un iziešana no mājas nav vēlama, jo pastāv liels risks,
ka laika periodā līdz četrpadsmit dienām no kontakta brīža var saslimt.
Kontaktpersonas netestē līdz brīdim, kamēr nav slimības simptomu. Ja cilvēks
vēl nav inficējies un nesāk izdalīt vīrusu, analīzes var būt ar negatīvu
rezultātu. Tas būs viltus negatīvs.
/ Cilvēkiem, kas tikušies ar “Covid-19” kontaktpersonu, karantīnas
nosacījumi nav jāievēro. Ja, piemēram, vīrs, kas kontaktējies ar koronavīrusa
slimnieku, dzīvo mājsaimniecībā kopā ar diviem bērniem un sievu, tad, kamēr
viņš ir vesels, pārējiem ierobežojumu iziet no mājām nav.
/ Cilvēkiem, kuri atgriezušies no ārzemēm, jāievēro pašizolācijas
režīms. Viņiem ir jāuzturas mājās un bez vajadzībās ārā iet nevajag.
Kādu medicīnisko palīdzību šobrīd var saņemt?
/ Ģimenes ārstu konsultācijas,
neatliekamo medicīnisko palīdzību un akūto palīdzību, tajā skaitā izmeklējumus
un konsultācijas, vakcināciju, veselības aprūpes pakalpojumus grūtniecēm,
onkoloģiskajiem, HIV/AIDS, tuberkulozes, psihiatriskā profila pacientiem.
/ Veselības aprūpes pakalpojumi
pieejami pacientiem pēc traumām, tiem, kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas
nepārtrauktību. Runa ir par ķīmijterapiju, bioloģiskajiem medikamentiem, orgānu
aizstājējterapiju, staru terapiju, dienas stacionāra pakalpojumiem
hematoloģijā, metadona aizvietojošo terapiju.
/ Ārstniecība pacientiem,
kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionāri neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana.
/ Pacientiem ar hroniskām
saslimšanām pieejamas konsultācijas, daļā gadījumu tās nodrošina attālināti –
videoformātā vai telefoniski. Tāpat tās pieejamas lipīgo acu slimību un
seksuāli transmisīvo slimību pacientiem.
/ Zobārstniecības pakalpojumus
nodrošina akūtos un neatliekamos gadījumos.
/ Ambulatorie konsiliji notiek
bez pacienta klātesamības.
/ Akūtā un subakūtā
rehabilitācija personām, kurām šī pakalpojuma atlikšana varētu radīt
invaliditātes risku vai darbspēju zaudēšanu.
/ Rehabilitācijas pakalpojumi
bērniem, kuriem to atlikšana varētu būt saistīta ar funkcionējošo traucējumu
pasliktināšanos.
AVOTS – VESELĪBAS MINISTRIJA
