Covid-19 nekur nav pazudis

Lai gan satraucošie notikumi Ukrainā nobīdījuši kovida ziņas otrajā plānā un cilvēkiem rodas maldīgs priekšstats, ka Covid-19 nav vairs aktuāls, joprojām daudzi inficējas un slimo. Tiesa, situācija nedaudz uzlabojas. Slimību profilakses un kontroles centrs publicējis informāciju par to, ka aizvadītajā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits samazinājies par 18,2 procentiem, tomēr atgādina un iedzīvotājiem ir svarīgi zināt, ka balstvakcinācija pret Covid-19 4,8 reizes vairāk pasargā no nonākšanas slimnīcā.

Diemžēl joprojām Latvijā speciālistiem bažas raisa lielais inficēto pacientu skaits slimnīcās.

Dati apliecina – senioriem ir jāvakcinējas

Veselības ministrs Daniels Pavļuts pagājušonedēļ norādījis, ka aizvadītajā nedēļā nedaudz samazinājies stacionēto pacientu skaits, vidēji dienā slimnīcās nonākot 153 cilvēkiem (iepriekš 157), un par 0,3 procentiem samazinājies to pacientu skaits, kam slimība norit smagi.

Aizvadītajā nedēļā novērots inficēšanās gadījumu samazinājums visās vecuma grupās, tomēr samazinājums vecuma grupā 70 un vecāki nebija ļoti izteikts. Pagājušajā nedēļā cilvēkiem, kuri bija saņēmuši primāro vakcināciju, Covid-19 infekcija konstatēta vienlīdz bieži kā nevakcinētiem cilvēkiem. Savukārt 1,8 reizes retāk tiem, kuri bija saņēmuši arī balstvakcināciju (salīdzinājums infekcijas izplatības intensitātei uz 100 000 iedzīvotāju). Šie dati nozīmē, ka iedzīvotājiem ir jāizmanto iespēja bez maksas saņemt vakcinācijas potes un arī balstvakcīnu.

Ģimenes ārsti uzrunā pacientus

Vakcinēšanos joprojām visērtāk var paveikt pie sava ģimenes ārsta, iepriekš sazinoties un par to vienojoties. Taču arī paši ģimenes ārsti joprojām uzrunā savus pacientus, rosinot vakcinēties un arī saņemt balstvakcīnu. Valkā praktizējošais ģimenes ārsts Valdis Ķiris, kura praksē reģistrēti vairāk nekā 1400 pacientu, atzīst, ka joprojām ne tikai pats, bet arī praksē strādājošās medicīnas māsas regulāri zvana pacientiem, aicina vakcinēties.

“Nereti saņemam nepatīkamus pārmetumus un atteikumu vakcinēties, bet ir gadījumi, kad izdodas cilvēku pārliecināt. No visiem praksē reģistrētajiem pacientiem vakcinējušies aptuveni 75 procenti. Tas nav slikts rādītājs, bet vienmēr var labāk,” uzskata V. Ķiris. Viņš pieļauj, ka reālais vakcinēto pacientu skaits, iespējams, ir pat lielāks, jo praksē ir pacienti, kuri strādā Igaunijas uzņēmumos un vakcinējušies kaimiņvalstī. Igaunijā darbinieku vakcinācija notiek arī darbavietās, bet Latvijas pusē ģimenes ārsti šo informāciju no Igaunijas nesaņem, jo nav pieejama tāda datu bāze. Taču ārsts šajos divos Covid-19 pandēmijas gados ir pārliecinājies, ka ir iedzīvotāju kategorija, kuri kategoriski atsakās vakcinēties. Viņš skaidro, ka noteikti vajadzētu ne tikai vakcinēties, bet arī saņemt balstvakcīnu iedzīvotāju riska grupām ar nopietnām hroniskām saslimšanām un senioriem, jo šīm grupām inficēšanās ar Covid-19 vairums gadījumos var noritēt smagi vai beigties pat letāli.

“Šīm iedzīvotāju riska grupām ir pavājināta imunitāte. Līdz ar vecuma palielināšanos pastāv risks saslimt arī ar citām slimībām, nevis tikai inficēties ar Covid-19. Daudziem senioriem ir konstatētas arī somatiskās slimības. Līdz ar to būtu tomēr prātīgi izmantot iespēju sevi pasargāt no Covid-19. Pašlaik Latvijā novērots Covid-19 omikrona paveids. Tas ir ļoti lipīgs. Ja bērns no bērnudārza atnes šo paveidu un saslimst nevakcinējusies vecmāmiņa, tam var būt ļoti nopietnas sekas,” brīdina ģimenes ārsts. Viņš piekrīt speciālistu teiktajam, ka pašlaik ir samazinājusies iedzīvotāju vēlme vakcinēties. Iepriekš vakcinācija notika katru dienu, bet pašlaik ģimenes ārsta praksē vakcinēšanās process notiek vienu vai, labākajā gadījumā, divas reizes nedēļā. Taču V. Ķiris ir apņēmības pilns turpināt darbu iedzīvotāju informēšanā par vakcinācijas un balstvakcinācijas nepieciešamību. “Jo vairāk iedzīvotāju būs vakcinējušies, jo vīrusam būs sarežģītāk pārveidoties jeb mutēties. Tas ir būtiski, zinot, ka katru gadu rudens periodā pieaug iedzīvotāju saslimstība ar dažādām vīrusu infekcijām,” skaidro V. Ķiris.

UZZIŅAI 

Omikrona šķietamais vieglums

Omokrona variants ir viens no lipīgākajiem zināmajiem vīrusiem. Vīrusa vieglums vairāk attiecināms uz vakcinētiem iedzīvotājiem un tiem, kas saņēmuši trešo poti. Iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām omikrona variants var noritēt smagāk, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem.

Kāpēc vakcinācija pret Covid-19 ir īpaši rekomendēta senioriem?

Cilvēkam novecojot, mainās imūnsistēma, līdz ar to samazinās arī spēja pretoties infekcijām un vīrusiem. Nevakcinēti seniori ir lielākā riska grupa, jo šeit apvienojas gan vecums, gan tas, ka cilvēkam nav bijusi saskare ar slimības ierosinātāju un nav vakcīnas aizsardzības. Liela nozīme ir arī tam, kad seniors ir vakcinējies – cik ilgs laiks pagājis no pēdējās devas saņemšanas un ar kāda veida vakcīnu viņš ir potējies. Tiem, kas vakcinējušies ar vakcīnu “Janssen”, balstvakcinācija jāveic astoņas nedēļas pēc potes.

Kāpēc jāvakcinējas, ja vairāk slimo gados jauni?

Sākumā ar vīrusa omikrona paveidu inficējās bērni un gados jauni cilvēki, bet tagad aizvien vairāk slimo cilvēki vecuma grupā 65+. Senioriem bieži ir dažādas hroniskas slimības, kas palielina risku, ka omikrona infekcija varētu noritēt smagāk. Balstvakcinācija ir ļoti svarīga imūnsupresētiem cilvēkiem.

Vai izslimot ir labāk, nekā vakcinēties?

Diemžēl neviens nevar prognozēt slimošanas gaitu – vai tā būs viegla, vidēja vai smaga. Arī omikrons gados vecākiem cilvēkiem var noritēt pietiekami smagi, turklāt radīt ilgtermiņa problēmas. Pat viegla slimošanas gaita var atstāt būtiskas sekas. Vīruss nereti bojā plaušu audus un asinsvadus, tai mēdz būt arī neiroloģiskas sekas. Vakcīnas joprojām efektīvi pasargā no smagas saslimšanas un nāves.

Kāpēc jāvakcinējas laikā, kad tik daudzi slimo?

Vakcīna nesniedz pilnīgu aizsardzību pret inficēšanos, taču tā joprojām efektīvi pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Tūlītēja balstvakcinācija vairāk nekā uz pusi samazina risku saslimt ar Covid-19.

Avots: prof. Ģirts Briģis; ģimenes ārsts Ainis Dzalbs

Materiāls tapis sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu.