Emocijas ir tas, ko mēs no
tām izveidojam
Pandēmijas radītie apstākļi –
liegums iet cilvēkos, slēgtās robežas, ekonomiskā nestabilitāte – var būt par
iemeslu, ka ikviens no mums kļūst nomāktāks. Labi, ka aiz loga pavasaris, taču
tas nemaina faktu, ka esam atkarīgi no līdzcilvēkiem, valdības paziņojumiem,
valstu lēmumiem. Esam četrās sienās paši ar sevi, dažiem pat pie tuvajiem nav
ļauts braukt, citiem to savukārt neiesaka. Taču pat šādos stresa un trauksmes
apstākļos ir paņēmieni, kā savu noskaņojumu uzlabot.
Zinātne par emocijām ir
ārkārtīgi sarežģīta, taču dziļi izpētīta. Simtiem pasaules līmeņa ekspertu
psiholoģijā ir piedāvājuši praktiskus, ikdienā pielietojamus soļus, kā labāk
tikt galā ar stresu. Raidsabiedrība BBC izvilkusi esenci no ekspertu ieteikumiem.
Jāatzīst – daži ir pārsteidzoši.
Uzmanības novēršana
Ir viegli atkal un atkal malt
uz riņķi sarunas vai pārdomas par tēmām, kuras burtiski dzen mūs stresā un liek
uzvilkties – vienalga, tas ir koronavīruss, klimata pārmaiņas vai kas cits. Ir
pierādīts, ka, piedāvājot cilvēkiem citas tēmas, par ko domāt, piedāvājot
izklaidi, pazeminās viņu asinsspiediens. Novērs domas, piemēram, noskatoties
filmu vai seriālu. Pārrunā ar ģimeni nākotnes plānus, sapņus! Zīmē, glezno,
spēlē ģitāru, klavieres, uzsit bumbu, nocel no skapja galda spēles, izmanto
interneta piedāvātās iespējas, iemācoties kādas valodas pamatus vai iepriecinot
sevi ar jaunu kulinārijas šedevru!
Meditācija visiem nepalīdz
Mūsdienās var šķist, ka zāles
pret visu ir meditācija, koncentrēšanās uz sevi. Taču tā nav – dažiem klusums
šķiet biedējošs, pievelk stresu. Citiem var būt grūti nedomāt par vispār neko,
jo tieši tad domas mutuļo par visu ko citu, arī pašreizējo krīzes situāciju, un
notiek tieši pretējais, nevis atslābināšanās. Tāpēc tiem, kuriem meditācija
nepalīdz, noteikti jāturas pie pirmā punkta – pievērst domas kam citam.
Emociju konteksts
Tas, kādas emocijas mēs jūtam
un kādā veidā tās izpaužam, ir atkarīgs no rāmja, no konteksta, kādā domājam.
Piemēram, tenisists dodas laukumā ar vienu domu – man jāuzvar. Taču ir
atšķirība katra tenisista reakcijā uz zaudējumu. Tas, kurš nepieciešamību
uzvarēt būs ielicis kontekstā, ka uzvara ir viss un pēc zaudējuma dzīve būs
beigusies, jutīsies sagrauts, jutīsies kā lūzeris. Taču tas, kurš uzvaru būs
vēlējies tikai vienas spēles kontekstā, izjutīs zaudējuma emocijas, taču
turpinās censties darīt visu, lai uzvarētu atkal nākamo maču.
Šādās galējo emociju lamatās
iekrīt tā saucamie perfekcionisti – pie kaut mazākās neveiksmes viņi sabrūk.
Cita tipa cilvēkiem savukārt neveiksme šķiet kā mācība, kā pakāpiens uz
veiksmīgāku nākotni. Perfekcionistiem ir tendence ātri padoties, jo viņi,
piedzīvojot neveiksmi, jūt vainas izjūtu, kaunu un dusmas uz sevi.
Ir vērts padomāt, kā šīs
zināšanas par emociju kontekstu pielietot ikdienā: ik brīdi vai dienu es šajos
stresa apstākļos darīšu tik, cik spēju, nevis uztraukšos par to, kas var
notikt, pat ja tas ir ārpus mana kontroles lauka. Piemēram, šajos valsts
ārkārtas stāvokļa apstākļos – es ik dienu ievērošu mediķu ieteiktos higiēnas
nosacījumus, nevis uztraukšos: vai tikai nesaslimšu?
Atslēga ir šī paškontrole.
Krīzes situācijas vienmēr būs ārpus mūsu kontroles, mēs tās nevaram ietekmēt,
sākas nemiers un uztraukums tajā brīdī, kad gribam kontrolēt to, kas kontrolei
nepakļaujas. Fokusējoties uz to, ko varam kontrolēt – bieži mazgāt rokas,
nedrūzmēties pie veikalu kasēm, ievērot divu metru distanci –, satraukumu var
mazināt.
Pozitīvās domāšanas lamatas
Var izklausīties pretdabiski,
taču krīzes situācijas dzīties pēc pozitīvām emocijām ir slikta doma. Laimes
kultivēšana var novest pie pretēja efekta. Pirmām kārtām – jo vairāk
fokusējamies paši uz savu laimi, jo mazāk tiek pievērsta uzmanība apkārtējo cilvēku
laimei, un ir pierādīts, ka tas veicina pašizolācijas un noslēgtības sajūtu. Ir
arī pierādīta saikne starp laimes meklējumiem un pēc tam sekojošām skumjām –
par prom slīdošo laiku, par tā arī neatrasto iedomāto laimi.
Šeit darbojas tas pats
tenisista princips: ja fokusējies uz rezultātu “man jājūtas laimīgam”, tu
jutīsies slikti, ja tomēr tā nejutīsies un rezultāta tā arī nav. Taču ir
svarīgi apzināties, ka dzīvē, tāpat kā laulībā, ir prieki un bēdas un ir
absolūti normāli justies satrauktam par notiekošo, būt neziņā, uztraukties par
savu un līdzcilvēku veselību. Svarīgi ir šīs emocijas apzināties: tas ir
normāli, ka tā jūtos, jo apstākļi ir citādi, tie nav manā kontrolē. Tas nesīs
mieru.
Mazās un priecīgās lietas
Svarīgi tātad nevis
koncentrēties uz to, ka tev jābūt laimīgam, bet gan uz mazām lietām, kas tevi
dara laimīgāku. Sandi Manna savā grāmatā “Desmit minūtes uz laimi” iesaka
ieviest ikdienas dienasgrāmatu. Mēs varam uzlabot savu noskaņojumu,
fokusējoties uz mazām lietām, kas dara mūs priecīgākus katru dienu. Autore
apgalvo: velti desmit minūtes, lai atbildētu uz šiem sešiem jautājumiem, un tu
spēsi ienest mazliet vairāk prieka un laimes savā dzīvē.
1. Kādi pārdzīvojumi,
pieredze, pat ikdienišķa, sagādājusi tev prieku?
2. Kādas uzslavas, atsauksmes
tu atceries?
3. Kādi bijuši tavi “tīrās
veiksmes” brīži?
4. Kādi ir tavi sasniegumi,
arī mazi?
5. Kas tev licis just
pateicību?
6. Kā tu izrādi laipnību?
Ieguvumi, ieviešot šādu
dienasgrāmatu, ir divi. Pirmais – rakstot tu atceries mazās lietas, kuras sagādājušas
prieku. Otrais – tu ievies tādu kā arhīvu, kuru vari reflektēt no dienas uz
dienu, atceroties par mazām laimītēm, kuras liks pasmaidīt.
Mājas sakārtošana
Ja reiz esam spiesti dzīvot
nošķirtībā no ārpasaules, jāizmanto iespēja izmēzt māju. Tas ietver ne tikai
putekļus no augstākajiem skapju plauktiem un slapjas lupatas pieskārienu
dziļākajiem telpu stūriem, bet arī, piemēram, grāmatu izšķirošanu, gultasveļas
salocīšanu, sezonas drēbju pārskatīšanu, glāžu nospodrināšanu.
Pasaulslavenu kārtības ieviešanas
metodi radījusi japāniete Marija Kondo. Viņa radusi vienkāršu un efektīvu
veidu, kā uz visiem laikiem sakārtot savu māju, pie reizes solot tādā veidā
sakārtot arī domas un prātu. Viņa piedāvā daudz praktisku un neparastu padomu.
Straumēšanas vietā “Netflix” pat ir atrodams realitātes šovs, kurā viņa rāda
savus padomus, arī internetā lasāmi neskaitāmi padomi un skatāmi video. Mans
jaunākais atklājums – kā salocīt tā saucamos hūdijus jeb kapučjakas. Izcili!
Atkal gan jāatceras, ka
padoms uzkopt māju nederēs visiem, īpaši tā saucamajiem krājējiem. Viņiem
fizisku objektu vākšana ir dzīvesveids un kārtības ieviešama var radīt tikai
stresu.
Sociālo tīklu apdomīgs
patēriņš
Sociālie tīkli gan
pārpludināti ar laimīgām ikdienas ainām, gan krīzes apstākļos pastiprināta ir
slikto ziņu plūsma. Ārkārtas apstākļos ir vērts pārdomāt, kā un ko patērēt
sociālajos tīklos. Miera sajūtas veicināšanai vērts apdomāt, vai viedierīces
vajag ienest guļamistabā, varbūt jāvieš noteiktas stundas, kad pievērsties
sociālo ziņu plūsmai.
Interneta āres var izmantot
arī citādi – ir daudz iespēju virtuāli izstaigāt dažādus muzejus, apskatīt
pilsētas, valstis, “aizbraukt” ekskursijā, neizkāpjot no dīvāna. Nevajag
aizmirst par labām filmām un seriāliem.
Svaigs gaiss
Ja ikdienas dzīve paiet
pilsētā, vērts izbraukt uz laukiem, neaizmirstot par sociālo distancēšanos un
savas un citu veselības aizsardzības pasākumiem.
Dabas aizsardzības pārvalde
(DAP) mudina nedoties uz populārākajām dabas takām un apskates objektiem, kas
ir tik ļaužu pārpilni, ka pat uz meža takas ievērot divu metru distanci nav
iespējams. DAP aicina izvairīties apmeklēt Lielā Ķemeru tīreļa laipu un Kaņiera
niedrāju laipu Ķemeru Nacionālajā parkā. Ļaužu pārpildītas esot arī bija takas
Gūtmaņalas apkārtnē Siguldā, Gaujas Nacionālajā parkā.
DAP aicina lietot mobilo
lietotni “Dabas tūrisms”, kas sniedz iespēju saplānot dienu pastaigai vai
izbraucienam dabā. Lietotnē ir vairāk nekā 400 dažādu dabas tūrisma galamērķu
