Jau rakstījām, ka valdība 28. aprīlī pieņēma lēmumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Satiksmes ministrijai finansējumu projektu īstenošanai autoceļu jomā, kas nepārsniedz 75 miljonus eiro.
Pēc kādiem kritērijiem plānots šo naudu sadalīt, un vai tā tiks arī objektiem Smiltenes, Valkas, Strenču novadu teritorijās? To “Ziemeļlatvija” vaicāja Satiksmes ministrijai un saņēma atbildi no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” par plānotajiem papildu remontdarbiem uz valsts autoceļiem Latvijā 2020. gadā.
Smiltenē divi, Valkā divi,
Strenčos viens
Izpētot karti, redzams, ka valsts autoceļu remontdarbi šogad notiks arī mūsu puses novados.
Smiltenes novadā asfalta segumu atjaunos valsts galvenā autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža posmā 11,153 kilometru garumā (no Smiltenes apvedceļa līdz pagriezienam uz Raunu) un autoceļa P27 Smiltene–Gulbene posmā 15,78 kilometru garumā.
Divi objekti ir arī Valkas novadā. Tur asfalta segumu atjaunos autoceļa P23 Valka–Vireši posmā 12,25 kilometru garumā, sākot no krustojuma ar autoceļu Smiltene–Valka, un autoceļa P22 Valka–Rūjiena posmā 9,16 kilometru garumā (no 12,34. kilometra līdz 21,50. kilometram).
Strenču novadā nauda tiks investēta, lai atjaunotu Sedas pievadceļa asfalta segumu, tas ir autoceļš P26 Strenči–Seda 2,4 kilometru garumā.
Secinot pēc kartes ilustratīvā materiāla, diemžēl arī šogad novārtā atstāts, piemēram, valsts reģionālais autoceļš P24 Smiltene–Valka, kura stāvoklis ar katru gadu pasliktinās, radot bīstamas situācijas ceļu satiksmē.
Kāpēc vieniem ceļiem nauda to sakārtošanai būs, bet citiem nebūs, jeb par principiem, pēc kuriem Latvijas autoceļos tiks investēti papildu piešķirtie 75 miljoni eiro, “Ziemeļlatviju” informē VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC).
Nauda jāapgūst šogad
LVC skaidro, ka šie papildu 75 miljoni eiro tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos. Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad.
Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.
Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.
“Mums ir zināms laika rāmis, kurā darboties, un jau maija beigās mēs plānojam laist tirgū pirmos papildu objektus. Jūlijā un augustā uzsāksies pirmie būvdarbi par piešķirtajiem papildu līdzekļiem. LVC būvinženieri un iepirkumu speciālisti tuvākajos mēnešos strādās ļoti intensīvi. Esmu pārliecināts, ka mēs veiksmīgi īstenosim iecerēto, neskatoties uz saspringtiem termiņiem,” teic VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un norāda, ka šogad autovadītāji noteikti pamanīs vairāk būvdarbu, bet nākamgad varēs lietot labākus un drošākus autoceļus.
Papildu finansējums tiks novirzīts arī satiksmes drošības paaugstināšanas projektiem. Plānots, ka kopumā apmēram 20 kilometros valsts galveno autoceļu tiks uzstādītas drošības barjeras. Drošības barjeras plānots uzstādīt arī tajos ceļu posmos, kas ir ļoti ciešā tuvumā pie ūdenstilpēm.
Uzlabojot satiksmes organizāciju, valsts galveno autoceļu krustojumos tiks atjaunoti virzienu rādītāji, kas ir nokalpojuši savu laiku un vairs pietiekami neatstaro, līdz ar to ir grūti saredzami.
viedokļi
Par Valkas, Smiltenes, Strenču novados šogad plānotajiem papildu remontdarbiem uz valsts autoceļiem
Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs:
– Asfalta segas atjaunošana uz autoceļa Valka–Vireši ir arī viena no mūsu pašvaldības prioritātēm. Par ceļa Valka–Rūjiena posmu to nevaru teikt, tas nav tas, kas mums šķiet svarīgākais, taču, protams, mēs (pašvaldība – redakcijas piezīme) priecājamies par jebkuru ceļu uzlabojumu. Pašvaldība gatavo jaunu vēstuli par Smiltenes ceļu (reģionālo valsts autoceļu P24 Smiltene–Valka) un apvedceļa posmu Valkā, jo diemžēl ne viens, ne otrs nav iekļauts pat trīs gadu perspektīvajā plānā. Smiltenes ceļa gadījumā tā nav normāla situācija, jo šis ceļš vietām jau ir sabrucis. Valsts ceļu pārstāvji neformāli saka, ka tieši tas ir iemesls, jo, lūk, tad šim ceļam vajag vairāk naudu, bet skaidrs arī tas, – jo ilgāk šo ceļu nepārbūvēs, jo vairāk naudas vajadzēs. Mums, pašvaldībai, no asfaltēšanas viedokļa pirmā prioritāte ir ceļš uz kokapstrādes uzņēmuma “Vārpas 1” ražotni Valkas pagastā, šo ceļa posmu esam lūguši iekļaut plānā valsts autoceļu sakārtošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas publiskā pieejamā informācija ir par to, ka kopumā ir izvērtēti 2000 kilometri ceļu, kā arī izvēlēti nozīmīgākie, taču precīzi ceļa posmi būs publiskojami pēc saskaņošanas, paredzams, ka tas varētu būt maija beigās vai jūnija sākumā – redakcijas piezīme). SIA “Vārpas 1” novadā ir viens no lielākajiem darba devējiem. Pavasaros un rudeņos ceļa sliktā stāvokļa dēļ ir apgrūtināta uzņēmuma darbība, ne reti nevar piegādāt vai aizgādāt kravas. Pašvaldībai ir jādomā, lai tās darba vietas, kas novadā ir, saglabātos un uzņēmumi attīstītos, un ceļu infrastruktūras esamība vai neesamība ir viens no būtiskiem faktoriem. Pagaidām ministrijas nostāja ir tāda, ka atbalstīt vairāk vajadzētu savienojošos ceļus starp pagastu centriem un pilsētām. Esam arī rakstījuši, ka vajadzētu turpināt Ziemeļu stīgu Zvārtavas pagasta virzienā. Gribam, lai Cirgaļu un Zaķu apdzīvotajās vietās būtu melnā sega, jo tur katru gadu liela problēma ir putekļi un iedzīvotāji no tā cieš. Protams, visu nekad nenoasfaltēs, tāpēc ierosinām darbus veikt pa daļām un ne asfaltēt, bet veikt ceļa segas divreizēju apstrādi (dubulto virsmas klājumu – redakcijas piezīme). Pagaidām tās ir vēl tikai diskusijas. Programma līdz galam nav apstiprināta. Savukārt šie 75 miljoni eiro ir reāla nauda, un ir skaidrs, kas par tiem notiks. Katrā ziņā ar mums neviens par to nav konsultējies. Tas, manuprāt, nav īsti pareizi.
Jānis Pētersons, Strenču novada domes priekšsēdētājs:
– Sedas pievedceļš ir viens no mūsu prioritārajiem ceļiem, pirmkārt, saistībā ar novadu reformu, otrkārt, tikai pirmajā mirklī tas varbūt šķiet labs. Vairākās vietās ceļam ir bīstami iesēdumi, un nezinātājam tas var radīt avārijas situāciju. Braucot pāri iesēdumiem pat ar atļauto ātrumu, automašīna iesēžas, pēc tam to pamet augšā, un transportlīdzeklis var zaudēt vadāmību. Ja šis ceļš ir ielikts kartē un būvdarbi īstenosies, tad novadu reformas kontekstā tas svarīgi, un es par to priecājos. Centrālā maģistrāle (valsts nozīmes autoceļš Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža – redakcijas piezīme) tagad ir labā stāvoklī abos virzienos (uz Valkas un Valmieras pusi), un loģiski, ka šo pēdējo posmu atjauno. Vēl Strenču novadā ir aktuāls autoceļš Smiltene–Strenči, jo aiz Strenčiem, uz Smiltenes pusi, ar šo ceļu ir problēmas. Vēl paši (Strenču novada dome – redakcijas piezīme) remontēsim divus lauku ceļus un Trikātas ielu Strenčos Smiltenes virzienā.
Edgars Avotiņš, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs:
– Plānoto remontdarbu kartē iekļautie objekti Smiltenes novadā ir arī mūsu pašvaldības prioritāte, ko esam virzījuši caur Vidzemes plānošanas reģionu. Vairākus gadus cīnījāmies par šiem ceļu posmiem un esam gandarīti, ka beidzot esam sadzirdēti un šie posmi ir iekļauti plānā, jo to tuvumā ir ļoti attīstīta uzņēmējdarbība. Pie valsts galvenā autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža Launkalnes pagastā atrodas trīs strauji augoši uzņēmumi – “Vudlande”, “Stora Enso Latvija” un “Graanul Invest”. Nesen “Stora Enso Latvija” investēja savā ražošanā ap 20 miljonus eiro. Kas attiecas uz autoceļu Smiltene–Gulbene, tad aptuveni 4,5 procenti no darbspējīgā vecuma brauc strādāt uz mūsu novada uzņēmumiem no Gulbenes novada. Smiltenes novadā ir vēl citi valsts un vietējās nozīmes ceļi, kurus vajag atjaunot un pārbūvēt un kurus esam ielikuši Vidzemes plānošanas reģiona ceļu prioritāšu kartē, piemēram, autoceļa Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe posms no Palsmanes līdz Variņiem, tāpat arī ceļš, kas ved no Bilskas pagasta Mēriem cauri Zeltiņiem, un valsts un vietējās nozīmes ceļi, kas ciematu un apdzīvotu vietu teritorijās nav asfaltēti, un citi ceļi. Kopumā valsts ceļus Latvijā pamazām sakārto, un varam priecāties, ka tas notiek arī pie mums.
