Vairāk nekā 600 Smiltenes novada Palsmanes un Variņu pagastu iedzīvotāju vēlme neelpot putekļus no viņu mājām tuvējā valsts nozīmes autoceļa mūsu republikas Saeimas un atbildīgo ministriju acīs acīmredzot šķiet sīkums, kam nav ar steigu jātērē autoceļu sakārtošanai paredzētā nauda, kuras turklāt visiem objektiem Latvijā pietrūkst.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka pērn vasarā Variņu pagasta “Krastleju” māju saimniece Vija Glāzere savāca vairākus simtus Palsmanes un Variņu pagasta iedzīvotāju parakstu, jo dzīve putekļos ceļa Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe tuvumā “aprij” cilvēku pacietību un pat bojā veselību, provocējot elpceļu saslimšanas (astmu). Vēstule ar lūgumu ieklāt melno asfalta segumu 5,5 kilometru garā ceļa posmā 2019. gadā tika nosūtīta Latvijas Republikas Saeimai, Satiksmes ministrijai, valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Smiltenes novada pašvaldībai.
Šogad pārbūve nav plānota
Tagad Vija Glāzere skumji ironizē, ka vajadzēja vēstuli nosūtīt arī Latvijas Valsts prezidentam, varbūt viņš būtu ieklausījies lauku iedzīvotāju problēmās un palīdzējis tās atrisināt.
“Atbildes uz mūsu vēstuli bija dažādas, – ka naudas nav un mūsu valstī ir tik daudz sliktu ceļu, bet mūsu ceļš ir apmierinošā stāvoklī un nav noslogots. Bija arī cerīgas atbildes, ka izskatīs iespēju mūsu ceļu nākamajos gados iekļaut sarakstos,” par situāciju, kāda ir šogad, kad sācies pavasaris un ceļi ar grants segumu Latvijā atkal put, stāsta “Krastleju” saimniece.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) un noskaidroja, ka šogad valsts nozīmes autoceļa Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe (V248) iedzīvotāju vēstulē minētā posma pārbūve nav plānota. Lūk, LVC Komunikācijas daļas vadītājas Annas Kononovas sagatavotā atbilde “Ziemeļlatvijai”: “Autoceļa Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe (V248) grants seguma posma (21,16.–6,65. kilometrs) tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, diennakts vidējā satiksmes intensitāte uz autoceļa ir 281 transporta vienība diennaktī. Šogad minētā posma pārbūve nav plānota. Izstrādājot turpmākās autoceļu sakārtošanas programmas, tiks izvērtētas iespējas ieklāt minētajā autoceļa V248 posmā saistītu segumu.”
LVC arī vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka 48,5 procenti no visiem valsts nozīmes vietējiem autoceļiem ir sliktā tehniskajā stāvoklī. Finansējuma deficīta apstākļos remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā, jo visiem darbiem, kurus būtu nepieciešams veikt uz valsts autoceļiem, līdzekļu nepietiek. LVC arī skaidro, ka valsts autoceļu tehniskais stāvoklis tiek izvērtēts katru gadu, un atkarībā no tā, kāds ir katru gadu piešķirtais valsts budžeta finansējums valsts autoceļiem, būvdarbu programmās tiek iekļauti autoceļi ar sliktāku seguma stāvokli un lielāku satiksmes intensitāti, tādā veidā nodrošinot labākus braukšanas apstākļus iespējami lielākam satiksmes dalībnieku skaitam.
Par valsts nozīmes vietējo autoceļu Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe “Ziemeļlatvija” rakstījusi vairākkārt, sākot jau no 2013. gada, kad cīņu par dzīvi bez putekļiem uzsāka Palsmanes pagasta iedzīvotāji, kuru pagalmi, dārzi, ganības un sējumi grants ceļa malā regulāri noput balti.
Togad “Ziemeļlatvija” rakstīja par jauniem dolomīta karjeriem, kurus plānots atvērt netālu no Grundzāles. Šo karjeru izstrāde nozīmētu vēl intensīvāku tranzītu pa autoceļu Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe. Tāpēc jau 2013. gadā Palsmanes un Variņu pagastu 111 iedzīvotāji, kuri dzīvo valsts autoceļa Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe malā, kolektīvajā vēstulē teica “nē” jaunai, lielai dolomīta karjera izveidei Grundzāles pagastā, kamēr netiks sakārtots minētā ceļa posms Palsmanes un Variņu pagastā, kura malā atrodas vairāk nekā 50 apdzīvotas mājas.
Cer uz mazu daļiņu
no 75 miljoniem
Jauni karjeri pie Grundzāles pagaidām nav atvērti, taču smagā autotransporta kustība pa ceļu Cirgaļi –Palsmane–Ūdrupe notiek visus šos gadus, jo šķembas tiek vestas no citiem karjeriem, kā arī tiek pārvadātas citas kravas, radot putekļu mākoņus un vibrāciju, un tas viss sākas jau no pulksten pieciem rītā un ilgst visu dienu, stāsta vietējie iedzīvotāji. Arī ceļa segums nav labākajā stāvoklī, par to vairākkārt pārliecinājusies arī “Ziemeļlatvija”, bedrainākajos posmos braucot ar ievērojami samazinātu ātrumu, lai nebojātu automašīnu.
Uz laiku cilvēkiem palīdzējusi dažviet veiktā ceļa atsevišķu posmu atputekļošana, taču tas ir īslaicīgs glābiņš, tāpēc ceļam tuvumā dzīvojošie Palsmanes un Variņu pagastu iedzīvotāji joprojām cer, ka viņus sadzirdēs un ceļa posmam uzklās vismaz dubulto virsmas klājumu, ja ne asfaltu (tādu, kāds ir ceļam, kas no Smiltenes ved uz Niedrāja ezeru – ar bitumena emulsiju un granīta šķembām).
Vija Glāzere uzzinājusi, ka ir tāda lieta kā karte valsts autoceļu sakārtošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, ko izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar plānošanas reģioniem, pašvaldībām un VAS “Latvijas Valsts ceļi”. Atbilstoši VARAM priekšlikumam ceļu atjaunošana ir īstenojama 94 esošajās pašvaldībās jeb 35 novados pēc administratīvi teritoriālās reformas. Sakārtojamo ceļu posmu kopējais garums ir aptuveni 865 kilometri, projekta izmaksas – aptuveni 300 miljoni eiro.
“Zvanīju uz Smiltenes novada domi, lai noskaidrotu, kas ir ar mūsu ceļu. Atbilde bija, – šie 5,5 kilometri ir iekļauti rezerves ceļu sarakstā administratīvi teritoriālās reformas kontekstā no 2021. līdz 2027. gadam. Tas nozīmē, ja mūsu valstī ceļu remontu iepirkumi būs lētāki, tad varbūt mūsu ceļam paliks pāri nauda. Tikai, vai ceļa remonti kaut kad ir bijuši lēti?” retoriski vaicā Vija Glāzere.
Viņa arī ar nožēlu atzīst, ka nevienam neinteresē, kā dzīvo cilvēki tajās 13 mājās, kas atrodas tieši ceļa tuvumā. “Jau daudzu gadu garumā mūs, vienkāršos iedzīvotājus, neviens negrib uzklausīt. Smiltenes novada dome gan mums atbildēja, ka šis ceļš novadā ir otrā prioritāte, kas jāsakārto. Nesen uzrakstīju par mūsu situāciju “feisbukā”, lai pievērstu arī satiksmes ministra Tāļa Linkaita uzmanību. Ir jācīnās, varbūt ir vēl kāda cerība dabūt naudu no tiem 75 miljoniem eiro, ko valdība iedalījusi ceļu sakārtošanai no naudas neparedzētiem gadījumiem. Smiltenes novada dome varēja vairāk uzstāt, lai mums palīdzētu,” pašvaldību aicina Vija Glāzere. Viņa sameklējusi informāciju LVC mājaslapā par vidējām ceļu būvdarbu izmaksām, kur norādīts, ka dubultās virsmas apstrādes vienam kilometram ir 121 988 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Tātad 5,5 kilometru garā posmā šādu darbu izmaksas ir 670 934 eiro. “Tie nav miljoni,” norāda Variņu pagasta iedzīvotāja,
Satiksmes ministrija jau informējusi sabiedrību, ka par šiem 75 miljoniem eiro ir plānots atjaunot segumu uz valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem aptuveni 500 kilometru garumā un veikt vairāku tiltu remontu. “Ziemeļlatvija” lūdza Satiksmes ministrijai (SM) sīkāku informāciju par kritērijiem, pēc kādiem šie 75 miljoni eiro tiks sadalīti. Saņēmām SM Komunikācijas nodaļas atbildi, ka par to laikrakstu informēs VAS “Latvijas valsts ceļi”.
Ko vēl var darīt lietas labā?
Tikmēr, kamēr pieminētais ceļš ir tāds, kāds ir – ar grants segumu, ir ļoti svarīgi to regulāri atputekļot, turklāt visā posmā no Palsmanes līdz Variņiem, ieskaitot virzienu no Palsmanes ciema uz kapsētu, kur ceļa malā arī ir vairākas dzīvojamās mājas, LVC aicina iedzīvotāji.
Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece stāsta, ka pēdējos gados ceļa atputekļošana sākās maija vidū vai nogalē, un cer, ka tā būs arī šogad, jo pēdējā mēneša laikā pa ceļu Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe lielāka kļuvusi satiksmes intensitāte, – no Grundzāles vai Virešu puses brauc daudz lielo mašīnu, kas pārvadā granti vai citus būvmateriālus.
“Tas ir valsts ceļš. Pašvaldība tā remontā vai pārbūvē naudu ieguldīt nevar. Novada dome no savas puses rakstījusi vēstules un skaidrojusi situāciju. Gadiem ilgi bijušas sarunas ar dažādiem ministriem. Gints (bijušais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis – redakcijas piezīme) bieži braucis uz pārrunām. Es pat nezinu, ko vēl var darīt lietas labā. Iespējams, valdība uzskata, ka svarīgāk ir sakārtot ceļus pierobežā ar Krieviju,” pieļauj Tigna Podniece, kura, tāpat kā Variņu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Birkenšteins, parakstījusi pieminēto vēstuli par ceļa posma asfaltēšanu no Palsmanes līdz Variņiem.
