Ņemot vērā to, ka Latvijā ārkārtas situācija ir pagarināta līdz 12. maijam, daudzas Latvijas pašvaldības, tostarp Valkas novada dome, daļu vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu nodrošina ar siltām brīvpusdienām un pārtikas taloniem. Jāpiebilst, ka Valkas novads bija viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kas sāka bērnu ēdināšanas nodrošināšanu mājās – sākotnēji Valkas pilsētas teritorijā, pēc tam arī lauku pagastos. Siltā ēdiena piegādi pašvaldība pilsētas teritorijā uzsāka 26. martā.
Saistībā ar to lielu uzmanību sociālajā tīklā Twitter guva Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa ieraksts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ieturējusi daļu valsts naudas, kas pašvaldībai bija piešķirta skolēnu brīvpusdienām. Savā ierakstā V. A. Krauklis rakstīja: “Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms Ministru kabineta noteikumiem, IZM mums aprīlī samazinās dotāciju, jo pašvaldības rīcībai neesot bijis tiesiska pamata. Tas, ka bērni ēda siltas pusdienas ātrāk nekā Rīgā saprata šādu vajadzību, izrādās slikti.”
Pašvaldība nodrošina siltas pusdienas un pārtikas talonus
“Ziemeļlatvija” vairākkārt ir rakstījusi par pašvaldības pieņemto modeli, kādā veidā novada bērnus nodrošināt ar siltām pusdienām. Lai saņemtu šāda veida atbalstu, novada domes Sociālais dienests aicināja pieteikties trūcīgās, maznodrošinātās un daudzbērnu ģimenes. Pašlaik ēdināšanas atbalstu saņem aptuveni trešdaļa novada bērnu.
Novada domes Sociālā dienesta vadītāja Natālija Dubrovska informē, ka Valkas pilsētā katru darba dienu tiek sagatavotas vidēji 130 silta ēdiena porcijas. Viņa skaidro, ka porciju skaits mainās, jo vecāki izlemj bērnudārza vecuma bērnus sūtīt uz bērnudārzu, kur viņi saņem brokastis, pusdienas un launagu. Savukārt lauku pagastos vecāki lielākoties saņem pārtikas talonus, kurus atprečo vietējos veikalos. Pašvaldība ar tirgotavām ir noslēgusi līgumu. Viens no noteikumiem ir, ka par šiem taloniem nedrīkst iegādāties gāzētos un alkoholiskos dzērienus, kā arī cigaretes.
Pagājušonedēļ novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis vietējai sabiedrībai un medijiem sniedza skaidrojumu, kādēļ pašvaldība izvēlējusies tieši šādu ēdināšanas veidu un cilvēku loku, kuri saņem bezmaksas ēdienu. Pašvaldības vadītājs norāda, ka arī Izglītības, kultūras un sporta, Sociālo lietu un Finanšu komitejas locekļi – vietējie deputāti – ir piekrituši, ka šis ir pareizais veids. Proti, kad mācības skolā klātienē vairs nenotika, pašvaldība domāja, kādā veidā palīdzēt tiem bērniem, kuriem bezmaksas ēdināšana skolā bija ļoti būtiska. Daļai no šiem bērniem tā bija vienīgā siltā ēdienreize dienā, un līdz ar mācību pārtraukšanu skolā viņi palika bez siltām pusdienām.
“Pirmās līdz ceturtās klases skolēniem šogad valsts ēdināšanai piešķir 71 centu dienā. Mums šķita, ka izcelt tieši šo vienu vecuma grupu nebūtu pareizi. Iedomāsimies situāciju, ka 3. klases skolēnam uz māju atved siltas pusdienas, bet, piemēram, brālis – 7. klases skolnieks – paliek neēdis. Līdz ar to nolēmām, ka piegādāsim siltas pusdienas trūcīgajām, maznodrošinātajām, kā arī tām daudzbērnu ģimenēm, kuras pašas pieteiksies. Jo, protams, bija gadījumi, ka skolā bērni, kuriem bija piešķirtas brīvpusdienas, tomēr neizmantoja šo iespēju,” savā izplatītajā skaidrojumā atzīst V. A. Krauklis.
Viņš stāsta, ka pašvaldība pusdienu piegādi nodrošina arī cilvēkiem, kuriem “Covid-19” pandēmija ir radījusi jaunas problēmas. Piemēram, ģimenei ir būtiski samazinājušies ienākumi, bet tā neatbilst ne daudzbērnu ģimenes, ne maznodrošinātās statusam. Ir arī situācijas, ka šajā laikā mājās viens pats paliek 1. klases skolnieks, jo abi vecāki dodas uz darbu. Pašlaik Sociālais dienests izvērtē katru šo situāciju, lai izlemtu, vai tiešām un kāda ir nepieciešama palīdzība.
Kas attiecas uz pagastos dzīvojošām ģimenēm, kuras pieteikušās uz iespēju saņemt pašvaldības atbalstu, V. A. Krauklis atzīst, ka pagastos šis pakalpojums sākās nedaudz vēlāk, jo bija garas diskusijas, kā šo pakalpojumu pēc iespējas efektīvāk nodrošināt. Turklāt katrā pagastā situācija ir atšķirīga, līdz ar to katra pagasta pārvalde kopā ar sociālajiem darbiniekiem izvēlējās dažādas ēdināšanas formas. Ir pilsētai tuvējie pagasti, kur tiek nogādāts arī silts ēdiens. Savukārt vietās, kurās attāluma dēļ nevar nodrošināt, ka piegādātais ēdiens būs silts, vecākiem tiek izsniegti pārtikas taloni.
Valsts “nogriež”
līdzfinansējumu
Pašvaldība izrēķinājusi, ka Valkā ēdināšanas izmaksas, kurās iekļauts gan pats ēdiens, gan transporta izdevumi, ir 2,10 eiro uz vienu bērnu. Valsts piešķirtais finansējums – 0,71 eiro uz vienu bērnu – faktiski nosedz vien trešo daļu no kopējām izmaksām. V. A. Krauklis uzskata, – teikt, ka valsts piešķirto naudu pašvaldība neizmanto, nav pamata. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, pēc aprēķiniem, šomēnes, lai nodrošinātu bērnus ar ēdienu, pašvaldībai būs nepieciešami aptuveni 10 tūkstoši eiro. No tiem valsts daļai vajadzētu būt 2,6 tūkstošiem eiro. Taču izglītības ministrija ir ieturējusi līdzekļus no pašvaldībai piešķirtās marta dotācijas par dienām, kad nenotika klātienes mācības skolā. Lai noskaidrotu šo situāciju, pašvaldība ir vērsusies IZM.
“Tas nav taisnīgi, jo šī nauda ir izlietota tieši šim mērķim. Pagaidām par pirmajām divām aprīļa nedēļām no valsts budžeta esam saņēmuši vien 205,90 eiro,” secina V. A. Krauklis. Viņš arī atzīst, ka pašvaldībai tiek pārmests, ka, piemēram, Smiltenē un Valmierā, atsevišķās vecuma grupās tiek piegādāts bezmaksas ēdiens visiem bērniem, kuri to vēlas.
“Protams, ja mums būtu tāda iespēja, to labprāt darītu. Jāteic, ka novada budžeta iespējas ir būtiski atšķirīgas. Jau minēju, ka valsts budžeta dotācija nesedz pat trešo daļu no vajadzīgās summas un pašvaldībai šī papildu nauda budžetā nebija paredzēta. Salīdzinājumam varu teikt, ka Valkas novada budžets 2020. gadā ir 15,3 miljoni eiro, Smiltenes novada budžets – 25,6 miljoni eiro, bet Valmieras pašvaldības budžets – 60,7 miljoni eiro. Kāpēc tā? Tāpēc, ka gan Smiltenē, gan Valmierā ir krietni vairāk uzņēmēju un atrodas arī vairākas valsts iestādes, kas saņem valsts dotāciju, līdz ar to budžets ir daudz lielāks. Mēs katru gadu strādājam, lai novadā attīstītos uzņēmējdarbība un budžets augtu, bet vēl aizvien mūsu budžeta iespējas nevar salīdzināt ar pieminētajām pašvaldībām,” atzīst V. A. Krauklis.
Pašvaldības vadītājs nemelo
To, ka V. A. Krauklim ir taisnība, ka pašvaldībām, kuras bērnus attālināto mācību laikā sāka ēdināt agrāk par valsts lēmumu, valsts līdzfinansējums par šo periodu netiek saglabāts, izpētījusi Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuālās laboratorijas žurnāliste Evita Puriņa. Viņa izpētījusi, ka V. A. Krauklim ir taisnība – tās pašvaldības, kas trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu bērnus sāka nodrošināt ar pusdienām jau uzreiz pēc skolu slēgšanas, valsts līdzfinansējumu nesaņems. No skolēnu pusdienām plānotajiem 9,6 miljoniem valsts budžetā paliks 375 tūkstoši eiro.
Kopš šā gada sākuma valsts un pašvaldības vienādās daļās finansē brīvpusdienas visiem 1. līdz 4. klašu skolēniem. Valdība 12. martā valstī izsludināja ārkārtas situāciju saistībā ar “Covid-19”, tostarp nosakot, ka no piektdienas, 13. marta, skolas tiek slēgtas. Šim lēmumam sekoja nedēļu ilgs pavasara brīvlaiks. Savukārt 31. martā, kad mācības jau pusotru nedēļu bija noritējušas attālināti, valdība nolēma, ka pašvaldības par aprīli pārskaitīto naudu var izmantot skolēnu pusdienām pārtikas paku, siltu pusdienu vai zupas virtuvju veidā. Lai palīdzētu krīzes smagāk skartajiem, noteica, ka valsts daļa tērējama ne vairs visu, bet tieši to bērnu ēdināšanai, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm. Primāri sākumskolas bērniem un, ja paliek pāri, arī pārējiem līdz 9. klasei. Taču valdības lēmums nenoteica, ka šādam mērķim drīkst izmantot arī to naudu, kas pašvaldībām jau iepriekš bija pārskaitīta par tām marta dienām, kad mācības notika attālināti.
Kā Re:Check skaidroja IZM Budžeta departamenta direktore Marina Kosareva, ministrija izsūtījusi visām pašvaldībām informāciju, ka šī nauda tiks ieturēta no valsts budžeta dotācijas par aprīļa pusdienām un tā arī rīkojusies. Tas nozīmē, ka pašvaldības kā Valka, kas brīvpusdienas trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu bērniem nodrošināja jau pirms valdības lēmuma, par septiņām dienām valsts līdzfinansējumu nesaņēma.
