Vai tad, kad valstī beigsies ārkārtas stāvoklis, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” atkal atvērs pasta pakalpojumu sniegšanas vietas pagastos vai arī to darbību varbūt nemaz neatjaunos?
Ar šādu jautājumu “Ziemeļlatvijas” redakcijā vairāku sava pagasta cilvēku vārdā vērsās Strenču novada Jērcēnu pagasta iedzīvotāja Ilvija Ķimse, lūdzot pie viena noskaidrot arī to, kādas būs pasta pakalpojumu sniegšanas izmaksas klienta dzīvesvietā, ja pasta pakalpojumu sniegšanas vietas laukos slēgs, proti, varbūt šīs izmaksas sadārdzināsies?
Sliecas uz modeli
“pakalpojumi pēc pieprasījuma”
Jau rakstījām, ka, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” klātienes pakalpojumu sniegšanu pašlaik ir apturējusi mazajās pasta pakalpojumu sniegšanas vietās lauku teritorijās, kas atrodas vietējo pašvaldību telpās, un līdz ārkārtas situācijas beigām iedzīvotāji pasta pakalpojumus šajās teritorijās var saņemt pēc pieprasījuma savā dzīvesvietā, nepieciešamo pakalpojumu iepriekš piesakot pa tālruni.
Tas nozīmē, ka pastnieks klienta dzīvesvietā nodrošina visus tos pasta pakalpojumus, kas bija pieejami pasta pakalpojumu sniegšanas vietā, piemēram, pastkaršu un vēstuļu nosūtīšanu, pastmarku un aplokšņu iegādi, sūtījumu piegādi, preses izdevumu abonēšanu, naudas pārvedumu un pensijas saņemšanu, komunālo un citu rēķinu apmaksu un iemaksas Pasta norēķinu sistēmas kontā.
“Ziemeļlatvija” vērsās VAS “Latvijas Pasts”, vaicājot, vai pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas pasta pakalpojumu sniegšanas vietas pieņemšanas punkti pagastu ciematos atsāks darbu, bet, ja ne, tad kāpēc tiks pieņemts šāds lēmums. Vaicājām arī, kādas būs izmaksas, sniedzot pasta pakalpojumus klienta dzīvesvietā, tai skaitā, abonējot preses izdevumus.
“Ziemeļlatvijai” sniegtajā atbildē VAS “Latvijas Pasts” ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa konkrēti nepasaka, kas notiks ar pasta pakalpojumu sniegšanas vietām laukos pēc tam, kad Latvijā beigsies ārkārtas stāvoklis, taču norāda, ka “Latvijas Pasts” jau vairāku gadu garumā un arī šobrīd apsver dažādus variantus optimālai darba organizēšanai un universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanai visā Latvijā.
Lūk, VAS “Latvijas Pasts” atbilde, ko sagatavojusi Gundega Vārpa: “Ņemot vērā niecīgo pieprasījumu un zemo apdzīvotības blīvumu daudzās mazajās Latvijas teritorijās, viena no reālām pasta pakalpojumu sniegšanas formām ir pasta pakalpojumu sniegšana pēc pieprasījuma, lai nebūtu nelietderīgi jātērē mūsu darbinieku resursi dienās, kad nevienam pasta pakalpojumi konkrētā teritorijā nav nepieciešami, jo arī šī stunda dienā prasa mūsu darbinieka laiku, kas varētu tikt izmantots tur, kur tas nepieciešams, – piegādājot sūtījumus. Mūsu darbinieki, kuri apkalpo mazās pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, bieži sūdzas, ka viņiem tajās bez reāla izmantojuma katru darbdienu jāpavada stunda, kaut gan visas nedēļas laikā pasta pakalpojumus izmanto tikai daži klienti, kurus daudz ērtāk būtu apkalpot viņu dzīvesvietā. Realitātē šāds modelis – pasta pakalpojumi pēc pieprasījuma – jau daudzviet darbojas, jo vietējie iedzīvotāji labi pazīst pastniekus, zina viņu dienesta mobilā tālruņa numuru un pastnieki bieži nodrošina nepieciešamos pakalpojumus ārpus oficiālā pasta pakalpojumu sniegšanas vietas darbalaika.
Situācijas monitorings pasta pakalpojumu sniegšanā šajā ārkārtas situācijā būs labs rādītājs, kas atspoguļos, vai pasta pakalpojumu sniegšanas organizēšana pēc pieprasījuma ir efektīvāka un cik vispār reāli cilvēkiem ir nepieciešami tieši pasta pakalpojumi vai arī cik aktuāla bija pasta pakalpojumu sniegšanas vietas apmeklēšana citu iemeslu dēļ – piemēram, lai socializētos, kas, protams, nekādā gadījumā nav slikti, bet kam nav sakara ar mūsu funkciju nodrošināt tieši pasta pakalpojumu sniegšanu.
Runājot par pasta pakalpojumu sniegšanu pie pastnieka teritorijās, kur nav stacionāru pasta pakalpojumu sniegšanas vietu, universālā pasta pakalpojuma sniegšana klienta dzīvesvietā maksā tikpat, cik pasta nodaļā: tātad iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences un paku sūtījumu saņemšana un nosūtīšana šādās teritorijās klienta dzīvesvietā tiek sniegta bez komisijas maksas un maksā tikpat, cik pasta nodaļā. Arī abonementa noformēšanas cena ir vienāda pasta nodaļā un pie pastnieka.”
Dzirdētais dara uzmanīgu
Tieši par to, lai šī situācija nemainītos arī turpmāk, pagastos dzīvojošo cilvēku dēļ raizējas Ilvija Ķimse, uzskatot, ka abonēšanas pakalpojumu nedrīkst sadārdzināt, proti, laukos dzīvojošajiem pensionāriem avīzes ne reti ir vienīgais informācijas avots, bet naudiņas viņiem ir tik, cik ir, – lai nesanāk tā, ka, spiesti maksāt vairāk par preses izdevumu abonēšanu, cilvēki no avīzēm un žurnāliem atteiktos.
“Man ir mašīna, ir internets, es šo jautājumu varu atrisināt pati, taču laukos visiem cilvēkiem nav pieejas internetbankai, tāpat arī nav automašīnas, lai aizbrauktu uz pasta nodaļu tuvākajā pilsētā. “Latvijas Pastam” nevajadzētu slēgt pasta pakalpojumu sniegšanas vietas pagastos. Jērcēnos šāds punkts darba dienās bija atvērts vienu stundu no rīta, un cilvēki izmantoja tā pakalpojumus. Jā, esmu dzirdējusi, ka visu varēs nokārtot dzīvesvietā, taču tādā gadījumā “Latvijas Pastam” nevajag prasīt lielāku samaksu par saviem pakalpojumiem, nekā tā ir pasta pakalpojumu sniegšanas vietās. Nesen dzirdēju interviju ar “Latvijas Pasta” priekšnieku, un šī intervija man raisīja daudz jautājumu un darīja mani uzmanīgu,” piebilst Ilvija Ķimse.
VAS “Latvijas Pasts” savā mājaslapā norāda, ka ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums un tā pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus.
