Miglainās Albionas – Lielbritānijas izcilajam darbiniekam Vinstonam Čērčilam (1874–1965), premjerministram (1940–1945; 1951–1955) tiek piedēvēti vārdi “kara laikā patiesība ir tik vērtīga, ka tai ir jābūt vienmēr melu miesassarga pavadītai” (“In wartime, truth is so precious that she should always be attended by a bodyguard of lies”). Jauns pavasaris, dziedējoša un uzturoša saules gaisma, lēkti, rieti, putnu treļļi, bet citāda Lielā piektdiena, citādas Lieldienas. Šogad laikmeta grieži, nevis pavasara saulgrieži.
Vai tāpēc ļausimies bailēm? Nē. Atminos sevi kā brīvprātīgo palīgu un tulku ASV prezidenta Bila Klintona vizītes laikā Rīgā 1994. gada 6. jūlijā, mums – jauniešiem – bija jāpalīdz ievērot drošības prasības. Cilvēku pārbaudes punktos paskaidrot, ka jāuzrāda visas filmēšanas un ierakstu ierīces prezidenta drošības dienestam un visi metāla priekšmeti pirms metāla detektoriem. Toreiz neko slepenu sabiedrība neuzzināja. Un vai arī bija? Tādos notikumos riski ir vienmēr, bet tur ir arī daudzi miesassargi.
Tad to varēju vērot no malas, bet tagad mēs visi esam apmulsināti. Mūsu mazās un lielās mājsaimniecības – oikonomia (no sengrieķu val. – mājsaimniecības pārvaldīšana) ir bezmaz izsauktas uz pārbaudi, uz tiesāšanu… mēs arī reizēm tēlaini sakām par apēsto, aprīto – notiesāts…
Pirms jūdu Pashā svētkiem Jēzus atklāj, kāds Viņš ir – mūsu labais gans,Viņš atdod savu dzīvību par mums, par mūsu vainu izpirkšanu. Viņš iet pretī savam apcietinājumam, mūsu nodevīgai un vājai cilvēka būtībai, arī pasaules kārtībai cauri redzēdams. Palmu svētdienā, Viņam iejājot Jeruzālemē, cilvēki savas drēbes un palmu zarus klāja Viņa ceļā, pēc nedaudz dienām Viņu līdzcilvēki apcietinātu iegrūž Romas vietvalža pilī Jeruzālemē, lai Pilāts notiesā.
“Tad Pilāts Viņam sacīja: “Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: “Tu pareizi saki, Es esmu Ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi.” Pilāts Viņam saka: “Kas ir patiesība?”
Un to sacījis, viņš atkal izgāja ārā pie jūdiem un saka viņiem: “Es nekādas vainas pie Viņa neatrodu. Bet jums ir paradums, ka es jums Pashā vienu atlaižu… “Ne šo bet Barabu!” Bet Baraba bija laupītājs.” Jāņa evaņģēlijs 18, 37-38.40.
Dīvaini šodien pasaulē redz tikai vienu slimību un vienu nāves pierakstu. Vai tiešām redz? Vai tiešām arī es redzu? Visi pārējie neoperētie top veseli un mirušie jau augšāmcēlušies. Attopieties! Neļausim sevi aplaupīt patiesības atziņā, personīgā pieredzē. Savulaik kādā nekustamo īpašumu birojā ievēroju kādu vīrieti, ārēji viņš šķita garlaikots šoferis, miesassargs, bet viņa uzdevums bija pieskatīt filiāles vadītāju uzņēmuma īpašnieku labā. Laikmeta griežos kā karā patiesība ir tik dārga. Dēļ augstākās patiesības Dieva Dēls ir dzimis un ienācis mūsu vidū.
Jēzus mirst pie krusta koka. Mums nevajag laupītāju, mums nevajag miesassargu, nebaidīsimies, jo visi mēs mirstam, ticības pieredzē tas notiek ik dienu ar katru dievbijīgo, un fiziski mēs reiz visi mirsim. Viņš ir Ķēniņš, Viņš tiešām ir augšāmcēlies no nāves, mūs aizstāv Dieva, mūsu debesu Tēva priekšā pret mūsu grēkiem, dvēseles ienaidniekiem un sagatavo mums vietu, līdz atnāks, lai mūs ņemtu pie Sevis debesu mājokļos. Bet līdz tam, kamēr esam šeit un esam namturi, lai Dievs mums palīdz. Vēlu iekšēju un ārēju spēku, miera varu pār mums, lai piepildās Jēzus vārdi: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Jāņa evaņģēlijs, 8, 32
Vēlu visiem mums brīvu Kristus augšāmcelšanu no nāves!
