Elīna Kubuliņa-Vilne
Ir jautājumu daudz
Ir jautājumu daudz,
Kur atbildes lai rod?
Šis trauksmes pilnais laiks
Daudz negatīva dod.
Ja attaptos reiz mēs
Un klusi vakarētu
Ikkatrs mājā savā,
Ja vienoties reiz spētu…
Bet katrs sevī spītīgs,
Kad aizrāda, kļūst īdzīgs,
Viņš tikai zin vislabāk,
Kaut gadījums ir līdzīgs.
Šī vēsture ir sena,
Kad dzīvībai krīt cena,
Starp lielvarām, kas cīnās,
Bet atkal daudzi brīnās.
Nav sikspārnis pie vainas
Vai kustonis kāds cits,
Ir noziegums liels radīts,
Kam ne jau visi tic.
Ir Latvija mums maza,
Un jāsaudzē ir tā,
Bet dzīvojam pa gaisu
Kā tādā pasakā.
Nav slimnīcās mums vietu,
Kad slimot visi sāks,
Tad izmisumā kliegsim
– Vai palīdzēt kāds nāks?
