Valkas novada pašvaldība ir vienīgā Latvijā, kurai ārkārtas situācijā ir ne tikai zibenīgi jāsniedz jaunākā informācija par koronavīrusa izplatību, pašvaldības institūciju darbu un sniegtajiem pakalpojumiem, bet kopā ar Igaunijas atbildīgajām institūcijām jārisina jautājumi par iedzīvotāju kustību pāri robežai. Turklāt Valkas novada dome bija viena no trijām Latvijas pašvaldībām, kura saņēma Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita atzinību par neordinārām darba metodēm iedzīvotāju labā.
Jāatzīst, ka pēc robežas slēgšanas Valkas un Valgas iedzīvotāji pamatīgi izjūt neērtības, kas saistītas ar Igaunijas valdības pieņemto lēmumu atjaunot robežkontroli. Lai kaimiņpilsētu iedzīvotāji varētu nokļūt darbā, aizvest bērnus uz bērnudārzu vai pie daktera, pastā saņemt sūtījumus, apkopt piederīgo atdusas vietas un vēl atrisināt citas sadzīves lietas, talkā nāca pašvaldība. Proti, novada dome uzņēmās apkopot informāciju par Valkas un Valgas iedzīvotājiem, kuriem ir svarīgi tikt robežas otrā pusē.
Priekšsēdētāja sekretariāta vadītāja Inguna Medne atzīst, ka pirmās dienas pēc robežas slēgšanas sekretariāta darbs atgādinājis, tēlaini izsakoties, mazo elli. Darbinieki divu dienu laikā apstrādāja aptuveni 350 iedzīvotāju sniegto informāciju par vajadzību nokļūt vai nu Valgas, vai Valkas pusē.
“Tā mums un arī iedzīvotājiem bija pirmā pieredze. Diemžēl vairākas reizes bija jāpārstrādā saraksti ar tur iekļauto detalizēto informāciju, lai tā derētu Igaunijas Policijas un robežsardzes padomei. Process bija ļoti sarežģīts. Turklāt pašvaldības iesniegtie saraksti simts procentīgi negarantē, ka cilvēks tiks pāri robežai. Esam saņēmuši daudzus izmisīgus stāstus, kā cilvēki netiek uz darbu vai pie slimiem vecākiem,” atzīst sekretariāta vadītāja.
Tam, ka pašvaldības iesniegti saraksti ar regulāri atjaunotu informāciju par iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams šķērsot robežu, nav nekādas garantijas, atzīst arī sekretariāta darbiniece Dace Pūce. Viņai gandrīz katru rītu jāuzklausa iedzīvotāju stāsti un reizēm šķiet, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki netiek pāri robežai, ir tas, kāda igauņu robezšargu maiņa strādā uz robežas. Vietējiem šķiet, ka robežsargi reizēm ir pārāk bargi un neņem vērā cilvēciskos aspektus. Nesen D. Pūce uzklausījusi kādas sievietes stāstu, kura, raudot telefona klausulē, stāstījusi par piedzīvoto uz robežas. Viņa novada domei bija nodevusi informāciju par vajadzību regulāri šķērsot robežu, bet kādu dienu sievietei robežas otrā pusē vajadzēja tikt ar mazu bērnu uz rokām. Sieviete nebija iedomājusies, ka vajadzēja iesniegt informāciju arī par bērnu. Diemžēl bērna dati nebija iekļauti sarakstos, tāpēc sievieti laida pāri robežai, bet bērnu – ne. Dace jautā, kā tajā brīdī justies mātei, kuras bērnu nelaiž kopā ar viņu doties ikdienas gaitās? Protams pašvaldība iekļāva informāciju arī par bērnu. Igauņi solījuši, ka šī informācija tiks apstrādāta 24 stundu laikā, bet vai realitātē tā ir, vēl nav skaidrs. Ir reizes, kad cilvēki tiek pāri robežai, un ir reizes, kad netiek, un tam nav izskaidrojuma.
Pašvaldības darbiniekiem nākas uzklausīt ne tikai Valkas un Valgas iedzīvotāju vajadzības, bet arī citās Latvijas pašvaldībās dzīvojošo problēmas. Vakar D. Pūce saņēma telefona zvanu no Limbažu puses uzņēmējiem. Viņi interesējās, vai varēs tikt pāri robežai, aizbraukt līdz Tartu, paņemt preces un doties atpakaļ. D. Pūce skaidrojusi, ka pašvaldības sarakstos šādi gadījumi netiek iekļauti, jo primārais ir vietējo iedzīvotāju problēmu risināšana. Tāpat iedzīvotāji interesējas, vai viņiem pēc Igaunijas apmeklējuma būs jāsēž 14 dienu ilgā karantīnā.
“Informācija par notiekošo Valkā un Valgā izplatījusies daudz tālāk par novada robežām. Katram cilvēkam ir savs stāsts, kas mums ir jāuzklausa un vajadzības gadījumā jāmeklē risinājumi,” atzīst D. Pūce.
Mazāk pie iedzīvotāju sniegtās informācijas apkopošanas strādā sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis. Taču viņam ir pietiekams darba apjoms saistībā ar regulāru preses relīžu rakstīšanu un publicēšanu. I. Leitis stāsta, ka reizēm dienā informācija mainās pa stundām, tāpēc iepriekš uzrakstītais jāizdzēš un jāraksta jauna ziņa. Lai informācija ātrāk nokļūtu pie iedzīvotājiem, pašvaldība sākusi jaunu praksi. Proti, regulāri sagatavot novada domes priekšsēdētāja uzrunu ar skaidrojumu par situāciju novadā un valstī. Video tiek publicēts novada domes kontā sociālajā tīklā www.facebook.com. Pētot atgriezenisko saiti, sekretariāta darbinieki ir pārliecināti, ka video aiziet līdz cilvēku ausīm. Tas šajā ārkārtas situācijas laikā ir pats svarīgākais – patiesas informācijas sniegšana ar vēlmi necelt paniku un nomierināt visas sabiedrības grupas.
Savukārt sekretariāta sekretārei Andai Mičulei darba diena paiet, skaidrojot apmeklētājiem, kāpēc daudzas pašvaldības iestādes klientus neapkalpo klātienē, bet tikai attālināti. Pašvaldības ēkas Beverīnas ielā 3 durvis nav slēgtas, bet vairums darbinieku apmeklētājus nepieņem klātienē. A. Mičule ir tā, kas uzklausa iedzīvotāju vajadzības un mēģina ieteikt labākos risinājumus. Vecāka gadagājuma cilvēki nāk uz domes māju, lai uzzinātu, kāpēc nestrādā pašvaldības norēķinu kase Semināra ielā 29. Sekretariāta darbinieki atzīst, ka joprojām ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuri nelieto internetu, tāpēc neapmeklē pašvaldības mājaslapu, nelasa arī vietējo laikrakstu “Ziemeļlatvija” un dzīvo informācijas trūkumā. Ir reizes, kad sekretariāta darbinieki ir varējuši palīdzēt vecam cilvēkam nomaksāt kādu maksājumu. Tas ir tikai cilvēciski, jo jāsaprot, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem šis laiks rada lielāku stresu nekā tiem, kuri seko līdzi jaunākajai informācijai un izmaiņām.
