Lieldienas kristīgajā baznīcā ir lielākie svētki, kas tiek atzīmēti visā pasaulē, kur vien ir kristiešu draudzes.
Šogad gan Klusā nedēļa, gan Lieldienas, visticamāk, paies bez dievkalpojumiem baznīcās, “Ziemeļlatvijai” pieļauj aptaujātie dažādu konfesiju mācītāji.
Svēto Vakarēdienu
var saņemt neierastā veidā
Lai ierobežotu vīrusa “Covid-19” izplatību, Smiltenes evaņģēliski luteriskā draudze dievkalpojumus baznīcā ir atcēlusi līdz Lieldienām, kas iekrīt 12. un 13. aprīlī, taču valdība ārkārtas situāciju Latvijā ir izsludinājusi līdz 14. aprīlim. Tas nozīmē šajā laikā ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus.
Turklāt nav izslēgta ārkārtas situācijas pagarināšana.
Jau tagad arī baznīcas darbojas ārkārtas režīmā, piemēram, notiek privātas grēksūdzes un sarunas ar mācītājiem un priesteriem. Tā notiek arī Smiltenes evaņģēliski luteriskajā draudzē. Lai atbalstītu šajā smagajā laikā gan draudzes locekļus, gan citus novada iedzīvotājus, ceturtdienās no pulksten 18 līdz 19 un svētdienās no pulksten 11 līdz 13 Smiltenes luterāņu baznīca ir atvērta. Mācītājs būs baznīcā, uzklausīs sarunas un grēksūdzi un būs iespēja neierastā, bet drošām higiēnas prasībām atbilstošā veidā saņemt Svēto Vakarēdienu. Svētdienās šo iespēju izmanto vidēji nedaudz vairāk kā pieci cilvēki.
Draudze arī saņēmusi jautājumus par aizlūgumiem, kas šajā laikā kādam var būt īpaši nozīmīgi. Aizlūgšanas vajadzības apraksts jāsūta e-pastā draudzes mācītājam Reinim Kulbergam ([email protected]). Mācītājs sazināsies elektroniski un precizēs aizlūgšanas nolūku.
Smiltenes luterāņu draudzes mācītājs Reinis Kulbergs “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka pēc arhibīskapu un tradicionālo baznīcu vadītāju lūguma valsts atļauj noturēt garīdzniekiem un baznīcu personālam dievkalpojumus, neaicinot uz tiem draudzes locekļus. Tādā dievkalpojumā var arī iestādīt Svēto Vakarēdienu. Mācītājs skaidro, ka iesvētītā dievmaize tiek nolikta uz nosusinātas salvetes un Svētā Vakarēdiena saņēmējam to var pasniegt higiēniski, izmantojot vienreizlietojamos cimdus.
“Par Klusās nedēļas norisēm un Lieldienām vēl nav skaidrības. Mācītāju vidū tiek runāts Lieldienu datumu pārcelt pēc vecā stila kalendāra, taču tās 12 dienas neko neatrisinās. Mēs Smiltenes draudzē apsveram to, ka, iespējams, Lieldienu svinēšanu varētu atrisināt ar brīvdabas uzrunu kādā vietā, kur cilvēki var stāvēt iztālēm. Taču droši vien būs jāskatās tā brīža situācija valstī. Ir attaisnojami, ja dievkalpojumi nenotiek cilvēku veselības dēļ,” teic mācītājs Reinis Kulbergs.
Var pieteikt
individuālu grēksūdzi
Smiltenē ir iespēja individuāli satikt arī Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcas draudzes prāvestu Juri Škaparu. Arī katoļi aicina cilvēkus palikt mājās, savukārt garīdznieks katru dienu dievkalpojumu notur individuāli.
“Mums, katoļu priesteriem, tas ir jādara katru dienu. Mēs to darām privāti, baznīca uz to brīdi ir atvērta. Ja garāmgājējs vēlas ienākt baznīcā palūgt, var to izdarīt. Aizlieguma nav, bet cilvēki nāk ļoti maz, ir piesardzīgi. Uz to arī viņus mudinu,” stāsta Juris Škapars.
Ārpusē pie dievnama durvīm ir paziņojumi par aktualitātēm draudzē, tai skaitā norādīts prāvesta J. Škapara tālruņa numurs, uz kuru zvanot, var vienoties par laiku individuālai grēksūdzei.
“Par Kluso nedēļu un Lieldienu svinībām šobrīd neko nevaru pateikt. Mūsu bīskapi vēl nav devuši ziņu. Paši gaidām informāciju,” piebilst Juris Škapars.
mācītāja pārdomas par lieldienu datuma pārcelšanu,
par veselību, par spēka un miera avotu
“Nav nekā jauna zem saules… es dzīvoju un jums arī būs dzīvot.”
Kāds cienījams, sirms un padomju laikus piedzīvojis mācītājs privātā telefona sarunā pirms nedēļas man sacīja, ka viņš neatceras tādu situāciju, kad būtu aizliegti dievkalpojumi. Esmu pateicīgs par šo personīgo sarunu, jo tās laikā ātri atminējos, ka, nē, ir bijušas tādas situācijas. Proti, 1944. gadā Palsmanes un Smiltenes draudzēs bija mēneši, kad nenotika dievkalpojumi, arī 1941. gada jūnija beigās un jūlijā un arī 1919. gadā lielinieku sarkanā terora laikā. Tie ir 76, 80 un 101 gadu seni notikumi mūsu pašu draudzēs, kas skāra mūsu pašu cilvēkus.
Kas tie ir bijuši par laikiem? Kara, terora laiki, kad par mūsu zemi, par valdīšanu cīnījās pretestībām, ambīcijām pilni spēki un šī cīņa bija reāla, atņēma cilvēkiem dzīvības, rāva sevi līdzi un nesa sajukumu, bailes, draudus un ar spēku noteica mūsu ļaužu dzīves apstākļus, pakļautību. Tie ir bijuši laikmetu grieži. Jo dzīve, kas piedzīvo pārgrozības okupācijas, karu dēļ, pēc tam ir pilnīgi savādāka. Tikai vienā gadījumā tapa brīva zeme un valsts. Bija zaudējumi, ieguvēji, zaudētāji, mainījās sabiedrība. Vai tā mainījās uz labu vai uz sliktu? Mans iekšējs jautājums, kādi laikmeta grieži ir tagad?
Situācijā, kad pasaule ir globāls ciemats ar kapitāla, preču un cilvēku brīvu cirkulāciju un kustību, tomēr vairums sabiedrības pasauli visupirms uztver caur informācijas starpniekiem jeb dažāda veida medijiem. Atcerēsimies, ka tā sauktā aukstā kara laikā pasaulē skolās skolēniem cita starpā vēl mācīja par specifisku ieroču šķiru – no dabas ņemtiem, laboratoriski uzturētiem bioloģiskiem ieročiem – slimībām. Mums masu saziņas mediji vēstī, ka koronavīrusa saslimšana ir sadzīviska katastrofa bezgala vārīgā, pārapdzīvotajā Ķīnā. Viennozīmīgi pēc ziņām un faktiem šis vīrus sasniedzis arī mūs Latvijā un kā sveša saslimšana rada ārkārtas draudus. Mūsu latviskais, pamatīgais, no augšienes dotais miers un pārliecība par manām mūža dienām ir izaicināts kā kara vai uzbrukuma laikā. Mūsu cilvēku ekonomiskā kustīguma un ceļošanas dēļ nav cita ceļa, kā stingrie distancēšanās ierobežojumi, arī publiska dievkalpojuma aizliegums, jo citādāk nav iespējams mazināt strauju un epidēmisku – šī vārda definīcijas (vismaz 100 saslimšanas gadījumi uz 100000 iedzīvotājiem) izpratnē saslimšanas līmeni ar koronavīrusu. Tas nozīmē, ka, sekojot sabiedrības veselības ziņām, varbūt pat vairākkārtīgi un stipri tālu aiz 12. aprīļa tiks pārcelts svinamais Lieldienu laiks, kad beidzot draudzēm būs atļauts noturēt dievkalpojumus. Tā ir bijis kara, slimību laikos. Ir vēl lietas, par kurām vēlos domāt un izteikties, bet šobrīd lai no šiem Kristus vārdiem smeļam spēku, atminoties 25. marta represiju cietušos un gūstot paļāvīgu mieru no Dieva Vārda: “Pasaulē jums ir bēdas, bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis.” Mēs viens otru iedrošinām pozitīvai imunitātei, sacīdami – “visa sākums ir galvā”, bet Svētie Raksti vēstī “sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība”. Ceru ar lasītājiem vēl arī citreiz līdzdalīt atziņas, lai esam spēcināti un veseli.
Palsmanes un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudžu mācītājs Reinis Kulbergs
