Cīņa pret koronavīrusa “Covid-19” izplatību Latvijā ir izmainījusi iedzīvotāju ikdienu un paradumus. Pēc skolēnu pavasara brīvlaika vispārizglītojošās iestādes darbu atsāks pirmdien, 23. martā. Skolu gaiteņi un soli ierastās kņadas vietā būs tukši, jo mācības visā Latvijā līdz pat 14. aprīlim notiks attālināti. Kā darbam šajā sarežģītajā laikā ir sagatavojušās skolas un kā tieši notiks mācību process, “Ziemeļlatvija” vaicāja izglītības iestāžu vadībai.
Visātrāk jaunos apstākļus nācās pieņemt profesionālās izglītības kompetences centram Smiltenes tehnikumam, kura pakļautībā ir arī Alsviķu struktūrvienība. “Šonedēļ pirmo un otro kursu audzēkņiem bija iedotas brīvdienas un daži patstāvīgie darbi. Trešo un ceturto kursu audzēkņiem mācību process jau notiek attālināti. Skolotāji, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas vadlīnijas, organizē darbu caur dažādām platformām, atpazīstamākās no tām ir E-klase.lv un uzdevumi.lv. Katram skolotājam ir sava pieeja, visi ieraksti par mājasdarbiem un pārbaudes darbiem tiek veikti e-klases dienasgrāmatā. Skolēni ik pēc noteikta stundu skaita tiks pārbaudīti, dodot vērtējumu. Ja audzēknis nereaģēs uz divām nodarbībām e-vidē, priekšmetu skolotājs par to ziņos audzinātājam, kura uzdevums būs noskaidrot iemeslus. Mācības ir jāuztver nopietni arī attālināti. Audzēkņi arī martā un aprīlī saņems mācību stipendiju, tās apjoms būs atkarīgs no katra paša iesaistes un sekmēm,” stāsta Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis.
A. Miezītis atklāj, ka kvalifikācijas praksi Smiltenes tehnikuma audzēkņi nokārtoja aizvadītā gada vasaras sākumā, šobrīd problēmas ir Alsviķu struktūrvienībā. Bet tās tiks atrisinātas. Atceltas ir arī plānotās mācību prakses ārvalstīs. Lai pielāgotos jaunajiem darba apstākļiem un pedagogi varētu pilnvērtīgi strādāt savā dzīvesvietā, nepieciešamības gadījumā tos nodrošināja ar vajadzīgo datortehniku. Kas attiecas uz pārējiem skolas darbiniekiem, kurš vēlējās, varēja iet atmaksātā atvaļinājumā, bet pārējie turpina darbu, veicot tīrīšanas, dezinfekcijas un remontdarbus. “Bez algas neviens nepaliks,” sola A. Miezītis.
Dienas laikā uzdoto
var veikt jebkurā brīdī
Gatavību darbam apliecina arī Smiltenes novada vidusskolas komanda, kas kopš 13. marta meklē labākos risinājumus mācību procesa nodrošināšanai attālināti un saziņai ar skolēniem un viņu vecākiem. Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina stāsta, ka skola ir sagatavojusi darba plānu nākamajai nedēļai, ko ceturtdien visiem skolēniem izsūtīs elektroniskajā vēstulē E-klase.lv. Skolas direktore aicina vecākus katru dienu izmantot e-klasi, jaunākā informācija regulāri tiks publicēta arī vidusskolas mājaslapā un Facebook lapā. “Šī mums visiem ir ārkārtēja situācija, tāpēc ļoti svarīga būs vecāku iesaiste, viņiem nav jāuzņemas skolotāju funkcija, bet gan jābūt atbalstošiem saviem bērniem, jāpalīdz saplānot dienas kārtību un jāmudina skolēni strādāt patstāvīgi. Situācija ir ļoti nopietna, tāpēc godprātīgi ievērosim drošības pasākumus, būsim atbildīgi un iecietīgi! Bet šajā laikā meklēsim arī iespējas, kā vairāk laika interesanti un pilnvērtīgi pavadīt mājās kopā ar saviem bērniem,” saka I. Vergina. Direktore pateicas vecākiem par aktīvo komunikāciju pirms skolēna brīvlaika, aicinot to darīt arī turpmāk.
Jau sākot ar 20. martu, Smiltenes vidusskolas skolotāji sāks e-klasē nosūtīt skolēniem attālināti veicamos uzdevumus, bet tas nenozīmē, ka skolēniem tie obligāti jāsāk pildīt jau piektdien (skolēniem mācības pēc brīvlaika atsākas 23. martā). Skolotājiem ir izveidota platforma, kurā būs pārredzams, ko katrs skolotājs skolēniem uzdevis izdarīt un līdz kuram datumam darbs paveicams, līdz ar to nepieciešamības gadījumā tiks koordinēts darbu apjoms un darbam paredzamais izpildes laiks. Arī e-klasē, nosūtot uzdevumus skolēniem, skolotāji pievienos ne tikai darba izpildes termiņu, bet arī aptuveno laiku, cik paredzēts uzdevuma izpildei.
Smiltenes vidusskolas vadība, ņemot vērā to, ka ģimenē attālinātām mācībām uz vairākiem cilvēkiem būs pieejams tikai viens dators, skolēniem e-klasē nebūs jāreģistrējas noteiktā laikā, bet vienas dienas laikā, arī uzdoto skolēns varēs veikt jebkurā brīdī, pats plānojot savu laiku un veicamos darbus, ievērojot skolotāja noteikto laika intervālu. Bērniem, veicot uzdevumus attālināti, skolotāji piedāvās tikai tos rīkus, kādus viņi ir apguvuši jau izglītošanās procesā skolā, vai arī tos, kas ir vienkārši un viegli apgūstami. Jautājumus par veicamo darbu skolēns varēs skolotājam uzdot e-klasē, tomēr, ņemot vērā lielo darba apjomu, skolēns var nesaņemt tūlītēju atbildi.
Nākamās nedēļas otrajā pusē e-klasē tiks ievietota anketa, kurā Smiltenes vidusskolas administrācija vēlēsies uzzināt 1. līdz 9. klašu skolēnu vecāku un 10. līdz 12. klašu skolēnu viedokli par to, kā veicies, kas labi, kas būtu jāpilnveido, pēc tam atbildes apkopos un izdarīs secinājumus, ja būs nepieciešams, tiks veiktas korekcijas attālinātajam mācīšanās procesam.
Strenčos uzdevumus
piegādās pašvaldības kurjers
Strenču novada vidusskolas direktore Dace Gaigala stāsta, ka ir apzināti visu izglītojamo vecāki, lai noskaidrotu, kāda ir skolēnu iespēja strādāt digitālajā vidē. Brīvi to var darīt 92 procenti no Strenču novada vidusskolas skolēniem. Lai nodrošinātu iespēju pārējiem izglītošanās procesu veikt attālināti, bērniem tiks pielāgots individuāls portfolio. Skolēniem, kuri dzīvo vietās, kurās nav pieejams interneta pieslēgums, vai ir citi apgrūtinoši apstākļi, vidusskola radusi iespēju uzdevumus drukātā veidā nogādāt katra dzīvesvietas pastkastītē, izmantojot Strenču novada pašvaldības kurjerus (šoferīšus).
“Skolotāji ir iesnieguši tematiskos plānus, savu redzējumu darbam nedēļas ietvaros, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas vadlīnijas. Esam arī nodrošinājuši pedagogus, lai tie varētu strādāt attālināti. Darba plāns nedēļai ir arī skolas tehniskajiem darbiniekiem. Tiks veikti ģenerāltīrīšanas darbi un remontdarbi, kas sākotnēji bija plānoti jūnijā. Ja nebūs darbs mazo slodžu apkopējiem, tad lemsim par atvaļinājumu. Daži šādu vēlmi jau ir izteikuši,” atklāj D. Gaigala.
Meklē efektīvus
un radošus risinājumus
Kā noskaidroja “Ziemeļlatvija”, skolas meklē labāko pieeju izglītošanai attālināti un tā iestādēs atšķiras. Vairāk stāsta Grundzāles pamatskolas direktore Valda Elstiņa: “Esmu visiem skolotājiem aizsūtījusi vadības priekšlikumus, lai kopā izvērtētu, kā vislabāk darbu veikt ekstremālās situācijās. Diemžēl interneta resursu nepietiekams nodrošinājums apliecināja, ka, masveidā pieslēdzoties e-klasei, var rasties problēmas. Tāpēc esam nolēmuši, ka uzdevumus un sasniedzamo rezultātu mūsu skolas skolēni no priekšmetu skolotājiem saņems jau iepriekšējā vakarā, lai arī vecāki var ar tiem iepazīties, ja nepieciešams, izprintēt. Zināms, ka ir ģimenes, kurās aug vairāki bērni, un tāpēc visiem vienlaicīgi nebūs iespēja mācīties. Notiks arī sporta stundas, skolotājs Māris Stabiņš ir tik radošs, ka viņš noteikti izdomās, kā likt bērniem kustēties. Dažus vingrinājumus jau esmu redzējusi.”
V. Elstiņa uzsver, ka jau šobrīd notiek aktīva saziņa ar vecākiem, daudzas audzinātājas jau iepriekš bija izveidojušas WhatsApp grupas gan vecākiem, gan saviem audzināmajiem. Tas pats attiecas arī uz pirmsskolas grupu pedagogiem. “Liels paldies mūsu skolēnu vecākiem, kuri ir ļoti saprotoši. Uzmundrinājums mums šajā laikā visiem ir nepieciešams, bet jo īpaši tas būs vajadzīgs 1. līdz 4. klašu skolēniem, kuri nav tik lieli, lai būtu patstāvīgi,” teic Grundzāles pamatskolas direktore.
KO SAKA VECĀKI UN SKOLĒNI
Liene Lauceniece, trīs bērnu māmiņa:
– Pagaidām nav satraukuma par to, kā mācību process norisināsies attālināti. Dēli Jānis un Endijs mācās Smiltenes vidusskolā, bet Luīzei ir pēdējais gads bērnudārzā. Paši dzīvojam Kalnamuižā, kas ir gandrīz kā laukos. Prom no pilsētas un cilvēku masām. Jau brīvlaikā bērniem ir pašiem savs grafiks katrai dienai. Abi dēli ir sporta skolas audzēkņi, viņu treneri ir devuši uzdevumus individuālajiem treniņiem, ko bērni izpilda godprātīgi.
Par laimi, mums mājās ir pieejams gan dators, gan internets, lai mācības varētu nodrošināt attālināti. Audzinātājas e-klasē ir izsūtījušas informāciju par to, kā notiks mācīšanās. Bērni ar šo informāciju ir iepazinušies. Ikdienā viņi ir diezgan patstāvīgi un iedresēti izpildīt mājasdarbus. Tāpēc uzskatu, ka uzdevumu pildīšana interneta vidē grūtības nesagādās, drīzāk otrādi, jaunā paaudze ir uzaugusi digitālā laikmetā. Viņi virtuālajā vidē jūtas daudz labāk kā daudzi no pieaugušajiem. Protams, laiks rādīs, cik efektīvi tiks apgūta jaunā viela. Iespējams, tiks pagarināts mācību gads. Notiekošais mums visiem ir pavisam kas jauns, kam jāpielāgojas. Patlaban to daru ar vēsu prātu.
Arī bērnudārza audzinātājas ir sadevušas darbiņus, manai sešgadniecei šobrīd aktuāla ir lasīšana.
Anete Mālkalne, dzīvo Smiltenē, mācās Valmieras Valsts ģimnāzijas 12.a klasē:
– Mums jau nedēļas vidū bija gatavs stundu saraksts nākamajai nedēļai. Zinu, ka skolotājiem ir sanāksme, kurā lemj, kā labāk īstenot mācību procesu attālināti. Katrs skolēns tika aptaujāts, kādas ir tā iespējas mācīties attālināti, vai ir pieejams dators vai viedtālrunis, vai ir interneta pieslēgums.
Man liekas, šis ir brīdis, kad skolēni varēs apliecināt, cik patiesi viņi ir ieinteresēti apgūt mācību procesu un apliecināt sevi kā atbildīgu cilvēku, lai nenāktos pagarināt mācību gadu. Esmu noskaidrojusi, ka katru dienu nebūs tiešsaistes vai kādi citādi video, bet pamatā tiks uzdoti uzdevumi. Jāteic, ka 12. klasē mēs balstāmies uz zināšanām, ko esam apguvuši visu vidusskolas laiku, tāpēc nevajadzētu būt problēmām. Vienīgi esmu bēdīga, ka centralizētais angļu valodas eksāmens pārcelts uz maiju, lai gan saprotu, ka tam ir objektīvs un pamatots iemesls. Žēl tāpēc, ka nav padarīta darba sajūtas, viss tiks atstāts uz beigām. No otras puses, tas ir papildu laiks sagatavoties eksāmenam vēl labāk.
Viss būs kārtībā, ja vien cilvēki ievēros noteikumus. Ļoti gribas ticēt, ka Latvija ar “Covid-19” pandēmiju tiks galā savlaicīgi. Tagad turpmāko visu mēnesi sanāks pavadīt mājās kopā ar jaunāko māsu un brāli. Vecākiem jāiet uz darbu un kādam jau mazie jāpieskata. Spriedze būs. Taču kopumā mana attieksme ir pozitīva, izeju pastaigāties svaigā gaisā, no veikaliem un sabiedriskām vietām izvairos.
Eva Mince, divu meitu māmiņa:
– Vecākā meita mācās 7. klasē un ir ļoti atbildīga, esmu droša, ka viņa tiks galā ar visiem skolas darbiem. Jau tagad viņa virtuāli komunicē ar klasesbiedriem. Šķiet, ka bērni attālinātu mācīšanos pie datoriem katrs savā mājā uztver kā kaut ko aizraujošu. Šai paaudzei tas pat varētu būt kā piedzīvojums. Pati par mācību procesa norisi nelauzu galvu, jo primārais šobrīd ir mūsu visu, Latvijas iedzīvotāju, veselība. Bailes no informācijas apjoma un datiem, kas ik dienu nāk klāt. Atbalstu visus ārkārtas situācijas noteiktos ierobežojumus un norādījumus un izturos atbildīgi. Bet, ko darīsim, ja šis viss Latvijā izies ārpus kontroles? Šokē cilvēki, kas izturas bezatbildīgi, jo tādi ir.
Estere Elizabete Ponciusa, smilteniete, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 11.b klases skolniece:
– Pagaidām nav konkrētības, kā tieši viss notiks pēc skolēnu brīvlaika. Tomēr klases audzinātāja WhatsApp grupā ar mums sazinās, arī skolas direktore par jaunumiem informē e-klasē. Šonedēļ vairāku priekšmetu skolotāji bija atsūtījuši norādījumus ar veicamajiem darbiem. Piemēram, angļu valodā jāizlasa grāmata, lai pēc tam pildītu uzdevumus. Domāju, ka līdz pirmdienai visiem būs lielāka skaidrība. Uzskatu, ka šobrīd attālināta mācīšanās ir labākais, ko varam darīt. Protams, tas simtprocentīgi neaizstās klātienes mācības, bet gan jau būs labi. Skolotāji jau šīs nedēļas laikā būs sagatavojušies jaunajai kārtībai, skolēniem tik atliks sekot norādēm. Grūtāk varētu būt ar bioloģijas un ķīmijas apguvi, pārējos mācību priekšmetos grūtības nesaskatu.
Katra pieredze ir pamācoša un vērtīga. Pagaidām savā ikdienā esmu ievērojusi vairāk pozitīvu tendenču. Kļuvis mierīgāk, vairāk varu saplānot darāmo un paveikt mājasdarbus. Neparastākais tagad, ka esmu mājās Smiltenē un no tām mācīties skolā Cēsīs. Patiesībā par to šobrīd priecājos, jo varu būt mājās kopā ar vecākiem.
Starp citu, 3. aprīlī Jelgavā bija paredzēti Zinātniski pētniecisko darbu valsts lasījumi. Pasākumā arī man bija jāpiedalās ar savu darbu filozofijā “Dzīves mākslas problemātika Jura Kronberga dzejā”. Sapriecājos, ka valstī notiekošā dēļ pasākums tiks atcelts, bet nē. Izrādās, ka konference notiks attālināti. Sākumā bija plānots, ka katrs dalībnieks uztaisa plakātu ar īsu aprakstu par savu darbu. Tad Jelgavā būtu jāstāv pie sava plakāta un trīs līdz četri recenzenti uzdotu jautājumus. Tagad realitātē būs tā, līdz 26. martam jāuztaisa plakāts un jāizveido video, kurā prezentē savu darbu. Un trešā lieta, kas būs jādara, 3. aprīlī, kad būtu jānotiek Zinātniski pētniecisko darbu valsts lasījumiem, WhatsApp videozvanā zvanīs recenzenti un uzdos jautājumus, lai pēc tam dotu novērtējumu. Sākotnēji likās, cik objektīvi varētu būt vērtējumi. Bet, jo biežāk par šo domāju, jo vairāk plusus saskatu. Piemēram, jaunieši, kuriem nav runas dotību auditorijas priekšā, tagad prezentācijas video var pārfilmēt tik daudz reižu, lai pašiem patiktu.
