Strenču novads, Beverīnas novada Trikātas pagasts un Burtnieku novada Ēveles pagasts pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas atradīsies Valmieras novadā, nevis tiks apvienoti ar Valkas novadu, savukārt Valkas novads ir atstāts viens pats.
Tā nolēmis 13. Saeimas deputātu vairākums, pirms nedēļas otrajā lasījumā atbalstot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, taču vēl priekšā ir likumprojekta galīgais, trešais lasījums.
Ir prieks, bet Baiks
ar naudas maisu nenāks
Lai pašvaldību reformas īstenošanas likumprojekts varētu stāties spēkā, tas trešajā lasījumā jāvērtē atbildīgajā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā un Saeimas sēdē. Priekšlikumus trešajam lasījumam var iesniegt līdz 27. martam. Kārtējā Saeimas sēde plānota 16. aprīlī, bet parlaments nepieciešamības gadījumā sanāks tikai uz ārkārtas sēdēm.
Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons “Ziemeļlatvijai” izsaka cerību, ka attiecībā uz Strenču novadu jaunajā Latvijas novadu kartē nekas nemainīsies arī likumprojekta trešajā lasījumā.
“Visi Saeimas sēdē klātesošie deputāti, izņemot “Attīstībai/Par!”, nobalsoja par šo lēmumu. Būtu neloģiski, ja pēkšņi 90 procenti Saeimas mainītu viedokli. Ir tikai loģiski, ka tāds lēmums ir pieņemts. Esmu priecīgs, bet vairāk priecājos par to, ka cilvēki ir ļoti priecīgi. Tik daudz pateicības vārdu ilgi neesmu saņēmis,” stāsta J. Pētersons.
Prieku par šādu likumprojekta otrā lasījuma rezultātu sociālā tīkla tīmekļa vietnē Facebook paudis arī trikātietis Lauris Rozenbaks – viens no aktīvākajiem cīnītājiem par Trikātas pagastu jaunveidojamajā Valmieras novadā, taču vienlaikus viņš arī raksta, ka pievienošana Valmieras novadam pēc būtības vēl neko nedos.
“Nenāks salatēvs Baiks (Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks – redakcijas piezīme) ar lielu naudas maisu, lai katram bārenim noglaudītu galvu un visiem iedotu pa pāris tūkstošiem. Valmiera nav bezizmēra naudas katls, kur katrs pagasts varēs pasmelties pēc vajadzības. Pašvaldība būs ļoti liela, vajadzību pa visiem iekļautajiem pagastiem mazāk nekļūs, naudas kopējā budžetā vairāk automātiski neparādīsies. Saskaitāmo kārtība nemaina summu. Vienīgais ieguvums būs iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības fondiem, kas līdz šim tādām pašvaldībām kā Beverīnas novads bijusi liegta, jo mazā cilvēku blīvuma dēļ tā ir “neattīstāmā zona”. Pat salīdzinoši bagātā Valmiera no pašvaldību izlīdzinošā fonda naudu ņem, nevis maksā iekšā. Tikai no mums pašiem būs atkarīgs, kā Trikātas pagasts attīstīsies nākotnē. Tas pats attiecināms uz visiem Latvijas reģioniem, pagastiem un ciemiem,” savu pārliecību ierakstā Facebook pauž Lauris Rozenbaks.
Valkas novads paliek mazākais Latvijā; kā to atbalstīt?
Tas, kādu nākotnes scenāriju Saeima izvēlēsies Valkas novadam, šobrīd vēl nav zināms. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija līdz trešā lasījuma izskatīšanai gaida priekšlikumus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas, kā tad atrisināt situāciju ar Valkas novadu, lai arī šās pašvaldības teritorijai neliegtu attīstību.
“Pagaidām ir solījumi, bet nekādu konkrētu sarunu par Valkas situācijas risinājumu nav. Es katru nedēļu jautāju atbildīgajiem valstsvīriem, kad tad mēs varētu satikties un to beidzot konkretizēt, bet šobrīd virzības nav,” teic Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un izsaka cerību, ka līdz likumprojekta trešajam lasījumam skaidrība būs.
Ņemot vērā specifisko Valkas– Valgas dvīņu pilsētu situāciju, kas prasa abu valstu vietējo politiķu regulāru sadarbību, Valkas novada pašvaldības vadītājs neatbalsta vienu no joprojām daļā Saeimas aprindu spēkā uzturētajiem priekšlikumiem Valkas novadu iekļaut jaunveidojamajā Valmieras novadā un kā vienīgo risinājumu saredz īpašu valsts atbalstu Valkas novadam, kas pēc reģionālās reformas būs mazākais Latvijā.
“Šādā situācijā mūsu finanšu aprēķinā jāierēķina arī tie Latvijas valsts piederīgie, kuri deklarēti Igaunijā, vai arī šī finanšu vajadzība jāaprēķina ar koeficientu, lai mēs varētu attīstīties līdzvērtīgi ar citām pašvaldībām. Ir vajadzīgs citādāks finanšu aprēķins mūsu budžetam un kvota Latvijas–Igaunijas pārrobežu sadarbības programmā, tāpat jāatrisina nodrošinājums ar līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu projektos, kā arī beidzot vajadzētu atrisināt medicīnas un transporta jautājumu un tad jau būtu labi,” domā V. A. Krauklis.
Saskaņā ar otrā lasījuma redakciju Latvijā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām tiks izveidotas 40 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā.
