Simtgades jubilejas gadā Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija, līdzīgi kā citas izglītības iestādes Latvijā, gatavojas īstam apvērsumam, kas jau tuvākajā nākotnē skars pedagogus, skolēnus un arī vecākus. Proti, ar jauno mācību gadu skolā sāks īstenot pārmaiņas mācību saturā un pieejā 1., 4., 7. un 10. klasēs.
Ģimnāzija ir viena no simts skolām Latvijā, kura darbojas pilotprojektā “Skola 2030”. Līdz ar to mācību procesā jau tiek ieviesti jauni mācību materiāli un idejas, tāpēc skola ir gatava no 1. septembra sākt strādāt pēc jaunām nostādnēm.
Jau no 4. klases
būs jāmācās krievu valoda
Ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga un direktores vietniece Inese Kāposte skaidro, ka jaunās pārmaiņas ieviesīs, lai skolēniem skolas dzīve un mācību process būtu interesants, lai nezustu vēlme mācīties. Direktore atzīst, ka mūsdienās jauniešiem ir atšķirīgs skatījums uz mācībām un ar to ir jārēķinās.
“Mana kā pedagoga dziļākā pārliecība ir, ka neviens bērns negrib būt nesekmīgs un ar uzvedības problēmām. Mēs – pieaugušie – diemžēl neesam mācējuši sakārtot dzīvi tā, lai īstenotos skolēnu labie nodomi. Man ir cerība, ka, skolā ieviešot jaunas mācību programmas, radīsim interesi izglītoties un pēc iespējas agrāk bērnos atklāsim talantus un spējas. Ieviešot jauno mācību saturu, skolēnos attīstīsim šīs spējas,” skaidro L. Kreicberga. Viņa uzsver, ka vienas no lielākajām pārmaiņām skars 4. klašu skolēnus, kuri sāks mācīties otro svešvalodu, un tā būs krievu valoda. Līdz šim skolēni otro svešvalodu sāka apgūt 6. klasē. Savukārt pirmo svešvalodu – angļu valodu – bērni sāk mācīties jau no 1. klases. Mainīsies arī pieeja vēstures un sociālo zinību apguvē – 4. klasēs būs jauns mācību priekšmets – sociālās zinības un vēsture. Direktore uzsver, ka viņai šķiet pareizi, ka ar jauno mācību gadu būs lielāks stundu skaits mācību priekšmetā sports un veselība. Plānots, ka jau no 4. klases šajā mācību priekšmetā būs trīs stundas nedēļā.
Lai ieviestu jaunās izmaiņas, skolas vadībai jārēķinās, ka skolēniem stundu skaits nav bezizmēra. Tas nozīmē, ka stundas kādā mācību priekšmetā samazināsies. Direktore atzīst, ka līdz galam tas vēl nav saplānots, bet darbs rit pilnā sparā. Ieviešot jauno mācību saturu, pedagogiem būs jārēķinās, ka šīm iepriekš nosauktajām klasēm, kuras pārmaiņas skars visvairāk, nav vēl pieejami jaunie mācību līdzekļi. Direktore pieļauj, ka būs jāstrādā, izmantojot elektroniskos mācību materiālus, tādus, kuri īsti nav izstrādāti līdz galam, tātad būs jāeksperimentē. L. Kreicberga un I. Kāposte pozitīvi vērtē uzstādīto jauno mācību mērķi – skolēniem mācīt lietas, kas dzīvē noderēs. Reizēm sabiedrībai šķiet, ka bērnos sadarbības prasmes rodas pašas no sevis. Pedagogi ir pārliecināti, ka nerodas, tāpēc tās ir jāattīsta. Tāpat kā prasme uzstāties publikas priekšā. Nereti pat starp pieaugušajiem atrodas tādi, kuri nemāk iekļauties un strādāt kolektīvā, nemāk pārējiem noformulēt savas domas. Tāpat jaunajā mācību saturā iekļautas tēmas par dzīves vērtībām. Par tām būs jārunā ne tikai klases audzinātājiem, bet visiem mācību priekšmetu skolotājiem.
“Turpmāk arī skolotāji savās stundās darbosies kā audzinātāji. Šī loma nebūs nošķirta,” uzsver I. Kāposte. Turklāt, lai skola īstenotu jaunos mācību mērķus, skolotājiem būs jāsadarbojas, nevis jākonkurē un savs mācītais mācību priekšmets jāizvirza kā prioritāte.
Vidusskolas klasēs – jaunas mācību programmas jeb grozi
Lai gatavotos pārmaiņām, jau pašlaik ģimnāzija ir izvēlējusies trīs programmas jeb grozus, kas paredzēti vidusskolas posma klasēm. L. Kreicberga uzsver, ka skolai tas būs visnopietnākais izaicinājums – 10. klasēs ieviest jaunās pārmaiņas. Lai izvēlētos, kādā virzienā veidot šīs programmas jeb grozus, tika veikta aptauja 9. klašu skolēniem. Izrādījās, ka lielai daļai devītklasnieku interesē medicīna. Tas bija viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai, sākot ar 1. septembri, viens no mācību novirzieniem būtu medicīna un inženierzinātnes, otrs būs sports un komunikācija, bet trešais – uzņēmējdarbība un loģistika. Šie grozi izveidoti ar mērķi, lai ģimnāzisti varētu apgūt lietas, kas noderēs, lai studētu izvēlētajā profesijā. Plānots, ka ar jauno mācību gadu skolā varēs sākt apgūt igauņu valodu.
“Līdz šim bērniem bija jāmācās pārāk daudz mācību priekšmetu un lietu, kas turpmākajā dzīvē nebūs vajadzīgs. Turklāt tas viņus itin nemaz neinteresē. Lielākais izaicinājums desmitajiem un viņu vecākiem būs tas, ka jāizdara izvēle par turpmāko dzīves ceļu un karjeras veidošanu. Lai palīdzētu spert nozīmīgo soli, izveidojām šos trīs grozus. Tie nav no gaisa izzīlēti, bet pamatoti ar skolēnu vēlmēm, ko viņi grib darīt nākotnē, kā arī ar pētījumiem par Valkas novadā un Latvijā vispieprasītākajām profesijām. Esam runājuši arī ar Ērģemes pamatskolas devītās klases skolēniem, kuri ieradās iepazīties ar ģimnāzijas piedāvājumu,” stāsta L. Kreicberga. Viņa pieļauj, ka, sākot ar jauno mācību gadu, ierastās mācīšanās klasēs varētu nebūt. Mācības notiks skolēnu grupās.
Ģimnāzijas administrācijas pārstāves atzīst, ka darāmā vēl daudz, bet jau 29. aprīlī pulksten 18 skolā notiks pirmklasnieku vecāku tikšanās ar skolas administrāciju. Šādas tikšanās būs vēl arī citu klašu grupu vecākiem, bet par to skola informēs vēlāk. Taču skaidrs ir viens, ka ar jauno mācību gadu skolā mainīsies vairākas līdz šim ierastas lietas. Tas prasīs pacietību un vēlmi strādāt ar mūsdienīgāku un veselīgāku pieeju mācību procesam.
UZZIŅAI
Sākot ar 2020./21. mācību gadu izglītības iestādēs būs jauns klašu sadalījums:
sākumskola – 1.–3. klase
un 4.–6. klase
pamatskola – 7.–9. klase
vidusskola – 10.–12. klase
