Šajos laikos, kad Latvijā gan valsts, gan novadu mērogā notiek dažādas pārmaiņas, visvieglāk ir strādāt un darboties tiem cilvēkiem, kuri par savu moto pieņem – “pastāvēs, kas pārmainīsies”, ar pārliecību teic smilteniete Anda Avota.
Viņas pašas dzīve pēdējos gados tam ir apliecinājums. Sākumā strādājusi Smiltenes novada Kultūras pārvaldē par lietvedi, vēlāk – arī par kultūras pasākumu organizatori Brantu un Smiltenes pagastos, no šā gada 1. janvāra Anda Avota vada Smiltenes novada domes jaunizveidotās Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes Smiltenes novada Kultūras centru. Atbildīgo amatu viņai piedāvāja šās pārvaldes vadītāja Aija Cunska.
Anda Avota: – Pieļauju, ka piedāvājumu saņēmu, pateicoties 2019. gadā padarītajam, profesionalitātei un iegūtajām zināšanām (A. Avotai ir augstākā izglītība vadības zinībās un dažādas apmācības dažādās kultūras jomās – redakcijas piezīme). Togad apvienoju gan novada Kultūras pārvaldes lietvedes, gan Brantu un Smiltenes pagastu kultūras pasākumu organizatores amata pienākumus, turklāt, ņemot vērā, ka toreizējā Kultūras pārvaldes vadītāja pārsvarā bija prombūtnē uz darbnespējas lapas, veicu visus pārējos Kultūras pārvaldes funkcijās paredzētos darbus. 2019. gadā izveidojās ļoti laba sadarbība ar Smiltenes pilsētas Kultūras centru un tā vadītāju Ilzi Jēkabsoni. Abas, piesaistot pagastu kultūras vadītājas, strādājām pie Smiltenes novada desmitgades svētku pasākumiem. Tie visi ir mūsu izloloti kopā ar Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciālistēm.
– Vai uzreiz piekritāt piedāvājumam vadīt Smiltenes novada Kultūras centru?
– Palūdzu Aijai Cunskai trīs dienas pārdomām. Pirmkārt, zināju, ka būs milzīgs darba apjoms, otrkārt, man bija ļoti svarīgi, vai mani mājinieki pieņem to vai ne. Aprunājos arī ar Smiltenes Kultūras centra kolektīva darbiniekiem, jautāju, vai viņi ir gatavi strādāt ar mani, kad būšu šās iestādes vadītāja, nevis viena no darbiniecēm.Atbildē saņēmu, jā, strādāsim. Visu pārdomājot, Aijai Cunskai teicu –“jā, es to varu darīt”. Zināju, ka man būs ļoti laba komanda, jo Kultūras centrā strādā cilvēki ar augstu atbildības sajūtu, kas ir laba atbalsta grupa.
– Pirms Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes izveidošanas bija Smiltenes pilsētas Kultūras centrs, tagad ir Smiltenes novada Kultūras centrs. Kāda ir atšķirība?
– Smiltenes novada Kultūras centrs ir Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes struktūrvienība, kurā iekļaujas Kultūras centra darbinieki un Smiltenes novada kultūras iestādes: Blomes tautas nams, Birzuļu tautas nams, Grundzāles kultūras nams, Palsmanes kultūras nams, Variņu tautas nams un Launkalnes tautas nams. Smiltenes novada Kultūras centra atbildībā ir visi pasākumi, kas notiek Smiltenes Kultūras centrā, Jāņukalnā un citviet Smiltenē, Brantu un Smiltenes pagastos, kur nav sava tautas vai kultūras nama. Attiecībā uz pagastiem es ieņemu vairāk koordinatora lomu, atstājot pagastu tautas vai kultūras namu vadītāju ziņā pasākumu organizēšanu savos namos. Viņas visas ir sava amata pratējas, speciālistes ar lielāku darba pieredzi nekā man. No 2. marta darbu uzsākusi Smiltenes novada Kultūras centra jaunā mākslinieciskā vadītāja (uz noteiktu laiku) – valmieriete Alise Lilientāle, kuras kandidatūra tika izraudzīta konkursa kārtībā. Viņas prioritāte būs pasākumu organizēšana Smiltenē, bet, ja būs nepieciešams, tad iesaistīsies arī pagastu kultūras notikumos. No 2021. gada veidosim vienotu pasākumu kalendāru, lai Smiltenes novada kultūras iestādēs pasākumi nepārklātos. Ir izdomāts plāns, kā mēs saliekam kopā visas ieceres pirms pašvaldības budžeta plānošanas un veidojam to kopīgi.
– Kas šogad būs ar Smiltenes novada svētkiem? Tādi notiks?
– Vēl domāsim, vai būs novada svētku pasākumi vai arī veidosim jaunu modeli. Man patīk strādāt ar pagastu kultūras un tautas namu vadītājām, jo visām ir interesantas idejas. Ja mēs sanākam kopā un sarīkojam “prāta vētru”, tiek izteikti ļoti vērtīgi piedāvājumi, kā un ko varētu darīt. Būtu jauki, ja arī sabiedrība iesaistītos ar idejām. Varbūt tradicionālo novada svētku vietā varam sarīkot vienā pagastā teātra svētkus, citā – deju svētkus, vēl citā – dziesmu svētkus, kuros ir meistarklases dalībniekiem. Šādi profesionāli varētu pilnveidot un paaugstināt mūsu novada amatiermākslas kolektīvu līmeni, kas būtu ļoti vērtīgi. Jau tagad, kad piedalos semināros vai tiekos ar citu novadu kultūras darbiniekiem, visiem manis satiktajiem cilvēkiem Smiltenes novads skaitās ar ļoti augstu latiņu amatiermākslā – vai tas ir amatierteātris, vai deju kolektīvs, vai koris, vai vokālais ansamblis. Arī daudzi mūsu amatiermākslas kolektīvu vadītāji ar savu profesionalitāti ir Latvijā pazīstami.
– Izaicinājums ir Smiltenes Tautas teātra nākotne, kas ir viens no Smiltenes novada Kultūras centra kolektīviem. Teātra režisors Agris Māsēns publiski paziņojis, ka šogad aprīlī pieliek punktu savai radošajai darbībai šajā amatiermākslas kolektīvā.
– Ar Māsēna kungu pēc šā viņa paziņojuma esam runājuši vairākas reizes. Šogad 4. aprīlī apritēs 15 gadi, kopš viņš darbojas Smiltenes Tautas teātra režisora amatā, pēc tam sanāksim vēlreiz kopā un pārrunāsim tālākos plānus. Gan domes vadības, gan sabiedrības vēlme ir, lai Māsēna kungs turpinātu iesākto darbu. Taču tas ir tikai mūsu lūgums. Režisors savu atbildi vēl nav devis.
– Kāds ir jūsu pašas skatījums uz kultūras dzīvi Smiltenes novadā? Vai ir idejas, kā to vēl vairāk dažādot un bagātināt?
– Man ļoti patīk Aijas Cunskas vīzija, ko viņa ir ieskicējusi attiecībā uz mūžizglītību, tai skaitā sabiedrībai piedāvāt dažādu veidu radošās darbnīcas, kursus, apmācības vakaros un brīvdienās, kurās tiktu aicināti gan pieaugušie, gan bērni. Sabiedrības intereses un prasības mainās un mums jāmainās līdzi, piedāvājot aizvien jaunas sabiedrisko aktivitāšu iespējas. Kādreiz man likās, ka kultūras jomai galvenie konkurenti ir televīzija un internets, bet nē, arī tur ir pārmaiņu laiks, un katram ir kaut kas savs ar ko uzrunāt sabiedrību. Priecē, ka jaunajā Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldē mēs, pārvaldes darbinieki, strādājam visi kopā un esam vienoti: gan Kultūras centrs, gan Sporta centrs, gan bibliotēkas, gan tūrisma un informācijas centrs, gan muzejs un lietišķās mākslas studija. Agrāk katra iestāde strādāja atsevišķi, savstarpēji nesadarbojoties. Šobrīd gan kultūras darbinieks, gan bibliotēkas vadītājs, gan sporta darba organizators var sanākt kopā, lai savā pagastā veidotu sabiedrisko dzīvi, jo viņi vislabāk zina, kas tieši konkrētā pagasta cilvēkiem patīk un interesē, viņi zina, kādas tur ir aktīvākās paaudzes – jaunieši, vidējā gājuma cilvēki vai seniori. Vēl plānoju iesaistīt mūsu galveno kapitālu – bērnus, jauniešus un ciešāk sadarboties ar Smiltenes mūzikas skolu. Mākslas skola jau ir atsaukusies kopīgiem projektiem. Ideju ir daudz.
– Vai Smiltenes novada Kultūras centra piedāvātajos pasākumos akcentu liksiet uz saviem amatiermākslas kolektīviem vai viesmāksliniekiem?
– Es uzskatu, ka latviešu kultūras pamats ir amatiermākslas kolektīvi, tā ir mūsu prioritāte. Tajā pašā laikā, lai dažādotu mūsu kultūras dzīvi, aicināsim arī viesmāksliniekus – gan Latvijā zināmus, gan mazāk zināmus. Pieļauju domu, ka biežāk varētu veidot pasākumus klasiskās mūzikas cienītājiem. Vairāki Latvijā zināmi komponisti izteikuši vēlmi sadarboties ar kādu no mūsu amatiermākslas kolektīviem. Domāju, ka šādu sadarbību arī veidosim. Saistībā ar mūžizglītību rīkosim arī dažādus seminārus un aicināsim lektorus. Jau 14. aprīlī pulksten 19 Smiltenes novada Kultūras centrā notiks iedvesmas vakars ar dizaineri un stilisti Indru Salceviču, kurā runās par pozitīvo domāšanu un kā ikdienā to piekopt, par savu vēlmju formulēšanu, savas dzīves programmēšanu un kā justies labi savā ķermenī. Tāpat, ņemot vērā, ka biļetes uz Baibas Sipenieces stāvizrādi “Vienreiz jau var” Smiltenes Kultūras centrā tika izpirktas pāris dienu laikā, piebildīšu, ka 23. septembrī rīkosim papildu izrādi. Kā arī sākusies biļešu iepriekšpārdošana uz grupas “Carnival Youth” koncertu, kas Smiltenes Kultūras centrā notiks 1. oktobrī. Jaunums būs tas, ka ar martu cilvēkiem piedāvāsim iespēju biļetes iegādāties internetā sadarbībā ar biļešu servisu “BezRindas.lv. Pirmais pasākums, ar kuru sāksim, būs balle ar grupu “Zelta Kniede” 14. martā Smiltenes Kultūras centrā. Ar laiku biļetes uz visiem kultūras un sporta pasākumiem un kino izrādēm, kas notiks Smiltenes novadā, varēs iegādāties bez rindas internetā. Nebūs jāmeklē, kāds ir Kultūras centra kases darba laiks vai pie kases jāstāv rindās.
– Ne viens vien smiltenietis brīnās, kāpēc vasaras sezonā tik maz pasākumu notiek Jāņukalna brīvdabas estrādē. Kā būs šogad?
– Jāņukalna estrādē 30. maijā plānota sezonas atklāšana ar Smiltenes novada bērnu un jauniešu deju kolektīvu koncertu un balli, kurā spēlēs grupa “Mākoņstūmēji”, jūlijā Smiltenes simtgades svētku laikā notiks Latvijas Nacionālā teātra aktieru koncerts, bet sezonas noslēgumā, 22. augustā, “Izrāžu apvienība Panna” piedāvās izrādi “No saldenās pudeles”, bet vakarā būs balle ar grupu “Galaktika”. Plānojot pasākumus Jāņukalna estrādē, mums jāņem vērā tas, ka vasaras ir atvaļinājumu laiks gan iedzīvotājiem, gan aktieriem, gan mūziķiem. Lielo teātru aktieri vasarās ir atvaļinājumos, bet, zinot sabiedrības interesi par vasaras pasākumiem estrādē, apzinu un skatos producentu piedāvājumus.
– Cik zinu, jums pašai kultūra ir tuva, darbojaties Smiltenes folkloras kopā “Rudzupuķe”.
– Pašreiz saspringtā darba dēļ ieturu pauzi. Bet folkloras vai tautas mūzika man ir ļoti tuva. Manuprāt, katram latvietim gēnu un sajūtu līmenī folklora ir zināma un saprotama. Piemēram, klausoties dažādu grupu “Tautumeitas”, “Auļi”, “Iļģi” mūziku vai apmeklējot vasaras saulgriežu pasākumus, mēs visi sajūtam latviskā gēna klātesamību. Novēlu to nepazaudēt!
