Bez rezultāta piektdien,
21. februārī, noslēdzās Smiltenes novada domes kārtējais nomas tiesību piedāvājums savam investīciju objektam – rūpnieciskās ražošanas ēkai Smiltenē, Limbažu ielā 8.
“Izsole nenotika, jo nepieteicās neviens pretendents,” “Ziemeļlatviju” informē Smiltenes novada domes Pašvaldības mantas atsavināšanas un izsoles komisijas priekšsēdētājs Māris Lazdiņš.
“Artex Latvia”
izvēlējās citu variantu
Šī bija jau trešā reize, kad Smiltenes novada dome, rīkojot izsoli, nesekmīgi piedāvāja nomāt pavisam svaigu investīciju objektu – 2019. gadā uzceltu ražošanas ēku ar iekštelpu platību 793,3 kvadrātmetri, labiekārtotu zemes vienību un uz tās esošas, ar ēku saistītas brauktuves un stāvvietas, kas sastāv no asfaltbetona ceļiem un bruģa laukumiem.
Neviens uzņēmējs pagaidām interesi par šo objektu nav izrādījis, kaut arī pašvaldība divas reizes samazinājusi nomas objekta nosacīto nomas maksu un izsoles sākuma cenu: pērn 24. septembrī sarīkotajā izsolē tā bija 3643,75 eiro mēnesī (bez pievienotās vērtības nodokļa), nākamajā izsolē, kas notika šogad, 23. janvārī – 2000 eiro, bet 21. februārī – 1600 eiro.
Pēc “Ziemeļlatvijas” rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Smiltenes novada pašvaldība šo investīciju objektu nolēma uzbūvēt, piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, ņemot vērā interesi, ko par jaunām ražošanas telpām izrādīja Smiltenē strādājošais tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas uzņēmums “Artex Latvia”
To “Ziemeļlatvijai” apstiprina SIA “Artex Latvia” pārdošanas vadītāja Kristīne Rudzīte. “Jā, bija tā, ka mēs ļoti skatījāmies uz šo objektu ar lielu interesi un vajadzību, bet, kamēr notika ēkas būvniecība, pagāja nepilns gads. Kad viss jau bija gatavs līdz izsolei un ēkas noma nonāca piedāvājumā, mums reālā kvadratūras nepieciešamība bija izaugusi līdz divreiz lielākam ciparam, nekā pašvaldības piedāvātie 800 kvadrātmetri. Mēs veiksmīgā kārtā atradām kaimiņos citas noliktavas telpas ar 2000 kvadrātmetru lielu platību (privātīpašumu – redakcijas piezīme), un mēs tās paņēmām nomā. Turklāt šo 2000 kvadrātmetru noma bija lētāka nekā domes piedāvāto 800 kvadrātmetru. Taču galvenā problēma bija apjomā, ko atrisinājām, noslēdzot nomas līgumu par 2000 kvadrātmetriem, kā arī mēs paši turpat, Celtnieku ielā, kur jau strādājam, būvējam sev lielu fabrikas piebūvi ar tādu pašu platību – tās būs gan ražošanas telpas, gan daļa arī noliktavai,” skaidro K. Rudzīte.
Viņa arī piebilst, ka SIA “Artex Latvia” plānos tuvāko divu gadu laikā nav papildu telpu noma, kaut gan viennozīmīgi to nevarot apgalvot, – viss ir atkarīgs no klientiem un jauniem pasūtījumiem. Šobrīd uzņēmums Smiltenē dod darbu vidēji 200 cilvēkiem.
Jaunbūvei piesaistīja
Eiropas fondu naudu
Tagad Smiltenes novada domei ir jādomā, ko darīt, lai jaunuzceltās ražošanas telpas Limbažu ielā 8 nepaliek tukšas. Šis investīciju objekts līdz ar Limbažu, Celtnieku un Gaujas ielu pārbūvi iekļaujas Eiropas Savienības līdzfinansētā pašvaldības projektā “Smiltenes pilsētas degradēto teritoriju revitalizācija, I. kārta” un ir paredzēts konkrētam mērķim – rūpnieciskajai ražošanai.
Ēka Limbažu ielā 8 sastāv no vienstāva ražošanas daļas un divstāvu ofisa daļas, kā arī āra nojumes. Ēkai piegulošā teritorija ir labiekārtota – ir uzklāts asfalta segums, uzstādīts nožogojums teritorijai un ierīkots teritorijas apgaismojums. Ēka ir pieslēgta pilsētas centralizētajiem siltumapgādes, elektroapgādes un ūdens, kanalizācijas tīkliem.
Šā projekta mērķis bija palielināt privāto investīciju apjomu Smiltenes novadā, veicot ieguldījumus komercdarbības attīstībai nepieciešamajā ceļu infrastruktūrā, kā arī sakārtot un attīstīt degradētās ražošanas teritorijas, informē Smiltenes novada pašvaldība.
Nomas objekts tiek iznomāts nomniekam biznesa plānā paredzētās komercdarbības veikšanai ar ierobežojumiem, kas noteikti izsoles noteikumos, un ar citiem iznomāšanas nosacījumiem, piemēram, nomniekam līdz 2023. gada 31. decembrim nomas objekta teritorijā jāveic nefinanšu investīcijas savos nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos ne mazāk kā 82 tūkstošu eiro vērtībā un jāizveido ne mazāk kā divas jaunas darba vietas.
Objekta iznomāšanas termiņš ir 12 gadi no nomas līguma spēkā stāšanās dienas.
Citos novados
līdzīgas problēmas
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka pēc Smiltenes novada domes pasūtījuma pērn septembrī Smiltenē tika uzsākta vēl viena rūpnieciskās ražošanas ēkas būvniecība Valkas ielā 5, kas iekļaujas projektā “Smiltenes pilsētas degradēto teritoriju revitalizācija, II. Kārta”. Tāpat kā Limbažu ielas 8 jaunbūves gadījumā arī šim projektam ir piesaistīts ERAF līdzfinansējums, valsts budžeta dotācija un pašvaldības finansējums. Arī šim objektam pēc tā nodošanas ekspluatācijā pašvaldība rīkos nomas tiesību izsoli.
Ne tikai Smiltenes novada dome, arī citas Latvijas pašvaldības izmantojušas iespēju piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu kā atbalstu investīcijām rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanā, kas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo paplašināšanai. Riska faktors, lai atrastu nomnieku jaunuzceltajai ražošanas ēkai, pastāv arī citviet.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka 2019. gada rudenī līdzīgā Valkas novada domes projektā tika uzcelta ražošanas ēka Valkā, Varoņu ielā 39A, kuras nomas tiesības izsoles rezultātā ieguva Valkas uzņēmums “PEPI RER”. SIA “PEPI RER” faktiski izglāba situāciju, paņemot nomā abus ražošanas korpusus – gan to, ko sākotnēji plānoja nomāt pats, gan otru, ko sākumā noskatīja uzņēmums “efn Nord”, bet kas izsolē tomēr nepiedalījās, jo tāds bija īpašnieku pieņemtais lēmums. SIA “efn Nord” ir ar Vācijas kompāniju saistīts uzņēmums.
Valkas novada dome pērn izsludināja mutisku nomas tiesību izsoli arī uz investīciju objektu “Ražošanas ēka un teritorija Ķieģeļceplis, Valka, Valkas novads”. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka nomas tiesības uz šo investīciju objektu ieguva SIA “Waumild” no Gulbenes un nomniekam katru mēnesi pašvaldībai jāmaksā nosacītā nomas maksa mēnesī – 4000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, bet uzņēmuma galvenais darbības mērķis būs kokogļu ražošana. Tāpat nomniekam ir pienākums nomas līgumā noteiktajā kārtībā trīs gadu laikā līdz 2022. gada 31. decembrim ieguldīt nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos vismaz 1 300 000 eiro apmērā un radīt 30 jaunas darba vietas. Nomas objektu pašvaldība iznomā uz laiku līdz 30 gadiem.
Ražošana Ķieģeļceplī gan vēl nenotiek.
“Līgums ir noslēgts, un noma tiek maksāta. Pašlaik nomnieks savas saistības pilda. Ražošana pēc plāna viņam vēl objektā nav jāuzsāk, vispirms viņam jāuzbūvē sava daļa,” “Ziemeļlatvijai” skaidro Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
viedokļi
koledza6: – Interesants gājiens – vispirms uzceļam un tad domājam pielietojumu (vai kādam vispār vajadzēs). Nomas maksu pazemina un tāpat nevienam ēka nav vajadzīga, tātad pašvaldības “biznesa plāns” ir izgāzies, jo plānotie ieņēmumi nebūs un nauda ir izlietota nelietderīgi. Vai kāds atbildīgais arī būs? Neviens “privātais” šādu izšķērdību nevarētu atļauties, jo par kļūdām jāatbild ar savu naudu. Bet pašvaldības darbiniekiem ir “lielais pašvaldības maks” un, ja nevienam nav jāatbild par kļūdām, tad jau visādus projektus var bīdīt.
Ērls: – Pat Valkas novadā, visu nemīlētajai, atradās jaunajai ražošanas ēkai nomnieks, bet Smiltenē, veiksmes stāsts, neviens nepiesakās. Vai tik nebūs tā, ka nolaidīs cenu, jo neviens nepiesakās, un tad par svietmaizi izīres kādam savējam?
Liib: – Pašvaldības izpratne par uzņēmējdarbību ir ļoti vāja. Uzņēmēji tai ir kā slaucamas govis. Pašvaldībai šķiet, ka uzņēmējs sev naudu smeļ kā no akas. Taču uzņēmējs, lai nopelnītu, rēķina katru centu un domā desmit soļus uz priekšu. Galu galā viņam arī jāpelna. Ierēdnim nesāp galva, kad nojūk, piemēram, dators vai jeb kas cits. Jo par pašvaldības budžetu to salabos vai pat nomainīs uz jaunu. Ir vienkārši strādāt, kad tev viss nodrošināts. Uzņēmuma gadījumā, tas tiešā veidā sit pa uzņēmēja kabatu. Turklāt tā ierēdņu augstprātīgā attieksme. Komunicējot ar vairākiem uzņēmējiem, man bieži nākas to dzirdēt. Pašvaldības ierēdņiem ir tā sakāpis galvā, ka nelabi metas, klausoties par viņu attieksmi… Deputātiem šķiet, ka viņi lemj un ir novada galvas, bet patiesībā viņus pēc saviem uzskatiem, vēlmēm un interesēm groza un vada ierēdņi.
Bezugunsnavdumu: – Labāk celtu vnk angārus. Pēc ss datiem, viens maksā ap 20000 eur. Tādus desmitiem, un atrastos īrētāji, kuri iekšā izbūvētu pa savam, ka tik jumts būtu. A te izmests miljons, ēka pārāk smagnējā, telpas nevar konfigurēt, un īres maksa kosmoss.
Duksis4x4: – Ar steigu jāuzbliež nākošais šāda veida objekts! Sporta halles nu pamatā visas sabūvētas, otkati sarūk. Ja nolaidīs cenu līdz dzīvokļa īres maksai mēnesī, gan jau kāds pieteiksies.
(lasītāju komentāri www.ziemellatvija.lv publicētajam rakstam “Rūpnieciskās ražošanas ēkai Smiltenē pretendenti atkal nepieteicās”).
