Valkas novada pašvaldībā 2020. gads ir sācies ar pozitīvu ziņu – pašvaldības budžets ļaus ne tikai izdzīvot, bet arī soli pa solim turpināt iesākto attīstības ceļu. Pārmaiņas gaidāmas skolu un pirmsskolas izglītības tīklā, pašvaldības darbinieku struktūrā. Saistībā ar to “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli.
– Kādi ir 2019. gada labie darbi Valkas novadā un sāpīgākie brīži?
– Aizvadītā gada nozīmīgākie darbi, kas turpmāk novadam dos pozitīvu efektu, ir jaunā ražošanas korpusa pabeigšana Valkā, Lauktehnikā. Ražotnē visas telpas jau ir aprīkotas. Valkas pievārtē ir pabeigta ražošanas ēka Ķieģeļceplī, bet rēķinājāmies, ka uzreiz šajā vietā neuzsāksies ražošana. Pašvaldība ar nomnieku ir noslēgusi līgumu, tas ir spēkā. Jā, mums ir zināmas bažas, bet pagaidām nomnieki pilda savas līgumsaistības un pārkāpumu nav.
Nozīmīgs darbs paveikts Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas jaunās dienesta viesnīcas būvniecībā. Viesnīca strādā, un jau tagad redzam, ka tā dod pozitīvu efektu skolas attīstībai un caur sporta nometnēm ienes arī papildu ienākumus. Viss, kas izdarīts abās ģimnāzijas ēkās, ir bijis jēgpilni. To atzīstam ne tikai paši, bet arī citu Latvijas izglītības iestāžu pārstāvji, kas brauc pie mums skatīties un mācīties, kā šis process bija jāvirza. Pieļauju, ka esam vienīgā pašvaldība Latvijā, kas, lai paveiktu šos ēku uzlabošanas darbus, iekļāvusies plānotajā budžetā. Citās skolās šie darbi prasījuši pat divas reizes lielākus finansiālos ieguldījumus, kā bija plānots.
Nevar neievērot, ka Valkā ir vairākas renovētas daudzdzīvokļu mājas. Šogad turpināsim māju renovāciju.
Jau iepriekšējos gados uzsākām un šogad turpinām iesākto procesu pie novada domes pārvaldības reorganizācijas. Rūpīgi plānojam, lai administrācijas izmaksu sadaļa samazinātos. Katru gadu pašvaldības administrācijā samazinām štatus. Tas nenotiek tikai tāpēc, lai taupītu nodokļu maksātāju naudu, bet arī tādēļ, lai pārvaldes aparātā strādātu mazāk cilvēku, darbinieki varētu vairāk nopelnīt un būtu skaidrs, no kā prasīt atbildību. Ja par vienu nozari atbild vairāki speciālisti, tad nereti rodas pārpratumi.
Uzskatu, ka esam pieņēmuši pareizu lēmumu par novada ģimenes atbalsta centra “Saulīte” slēgšanu Ērģemē. Protams, tas bija nepatīkams lēmums iestādes darbiniekiem, taču pilnīgi pamatots no visiem pārējiem aspektiem. Pašvaldība vairs nevarēja uzturēt institūciju, kurā darbinieku bija gandrīz trīs reizes vairāk nekā iemītnieku. Ja pašvaldība izdevumus rēķinātu tikai matemātiski, šis centrs būtu bijis jāslēdz jau sen. Katru reizi štata vietas samazināšana cilvēciski ir ļoti grūts lēmums. Vienmēr cenšos iejusties tā otra cilvēka ādā, jo viņš nav vainīgs situācijā, ka šī štata vieta vairs nav vajadzīga. Protams, cenšamies atrast šiem cilvēkiem citu darbu, bet, ja novadā kopumā mazinām darbinieku skaitu, tad tas ne vienmēr ir izdarāms.
Diemžēl bijušajiem “Saulītes” audzēkņiem bija jādodas tālu no ierastās vides – viņi ir Rēzeknes pusē, bet izdevās atrast iestādi, kurā viņi visi ir kopā. Mums jārēķinās, ka bērni bija pieraduši viens pie otra.
Slēdzām arī Ozolu skolu Zvārtavā. Tas arī bija grūts lēmums, bet pareizs. Tajā pašā laikā nekad Zvārtavas pagasta pirmsskolas vecuma bērniem bērnudārzā nav bijuši tik lieliski apstākļi, kā tas ir tagad Mierkalna tautas nama telpās. Ir skaidrs, ka arī šī pirmsskolas izglītības grupa Zvārtavā no ekonomiskā viedokļa izmaksā ļoti dārgi. Jāatzīst, ja pašvaldība visu rēķinātu naudā, tad Zvārtavas pagastā nebūtu nevienas pašvaldības institūcijas. Mēs cenšamies atrast balansu, jo novadam Zvārtavas pagasts ir vajadzīgs tikpat daudz, cik pārējie pagasti. Zvārtavas skaistā daba un cilvēki, kas tur dzīvo, novadam ir svarīgi. Jā, ja novads kaut ko Zvārtavā grib izdarīt, tas izmaksā dārgi, bet mēs to, prātīgi saimniekojot, izdarām labi.
Līdzīgu ceļu centīsimies iet Kārķos, kur arī notiek diskusijas par vietējās sākumskolas slēgšanu. Ceru, ka varēsim atrast risinājumu, un var jau būt, ka varēsim atrast labāko veidu, kā paši mazākie bērni varēs mācīties Kārķu skolā. Ja vien tas būs iespējams, pašvaldība to izdarīs, bet jāsaprot, ka katra šī izglītības iestāde nav tikai pašvaldības redzeslokā, jo tām ir jāsaņem vajadzīgās atļaujas arī no Izglītības ministrijas.
Gribu atgādināt, ka pirms vairākiem gadiem pašvaldība izgāja sarežģītu ceļu, lai Valkā apvienotu ģimnāziju un pamatskolu. Atzīstu, kā jau lielā kolektīvā, tur ir sava veida opozīcija, dažreiz viņiem ir taisnība, dažreiz – nav. Skaidrs, ka ģimnāzijas direktorei nav viegls uzdevums, bet ar katru gadu situācija uzlabojas.
Uzskatu, ka arī VEF basketbola akadēmijas projekts ir labs, puiši ir iejutušies un kļuvusi par pilnasinīgu ģimnāzijas daļu. Turklāt mums ir izdevies piesaistīt izcilu Latvijas izlases basketbola treneri Jāni Butānu, kurš pārzina jauno sportistu psiholoģiju un ar puišiem darbojas kā tētis. Protams, šim projektam nebūs viegli nākotnē, bet šī basketbola akadēmija ir viens no veidiem, kā ģimnāziju padarīt vēl interesantāku un pievilcīgāku.
Turpinām attīstīt ideju, ka ģimnāzijā jau no nākamā mācību gada varētu sākt apgūt igauņu valodu. Ir uzsāktas sarunas ar Tartu Universitāti, bet daudzas lietas, kas nav no mums atkarīgas, ir vēl jārisina. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir tas, ka igauņu speciālistam būtu jāmaksā Igaunijas līmeņa atalgojums. Tā būtu lielāka alga kā, piemēram, man kā pašvaldības vadītājam.
Plānotās administratīvi teritoriālās reformas spiests, esmu pētījis vairākas Latvijas pašvaldības, lai skatītos, kā tur attīstās pagasti. Valkas novadam ir pamats būt lepnam, jo visos mūsu pagastos ir aktīva kultūras un sporta dzīve, labi tautas nami un to vadītāji, pagastos ir attiecīgā infrastruktūra. Daudzviet Latvijā bagātākās pašvaldībās faktiski vairs nav nekā no tā, kas mums ir. Reizēm dzirdu neapmierinātus komentārus par to, ka Ērģemes pagasta Omuļos slēdzām vienīgo pašvaldības institūciju – vietējo bibliotēku, bet omuliešiem šis pakalpojums ir pieejams netālajā Ērģemē. Ne par velti Omuļos bibliotēku uzturējām vairāk kā simbolu, nevis kā jēgpilnu iestādi, jo ar katru gadu apmeklētāju skaits strauji saruka. Uzturēt Omuļos bibliotēku vairs nebūtu pareizi, bet vēlreiz atgādinu, ka katru reizi, pieņemot šādu lēmumu, tas nav patīkami. Uzskatu, ka pašvaldība jāvada kā ģimene un jāņem vērā cilvēciskais faktors, domājot, kas ar cilvēkiem notiks turpmāk. Protams, tas prasa vairāk laika un detalizētāku iedziļināšanos, bet mēs cenšamies to darīt.
– Valcēnieši ir diezgan neapmierināti par meža izciršanu Lauktehnikā, jo pašlaik tur izskatās kā “cūku rakumi”. Novada domes 30. janvāra sēdē deputāti pieņēma lēmumu par Meža parka izveides turpināšanu Valkā. Kādi darbi ir plānoti, jo diemžēl iedzīvotājiem ir pieejama diezgan skopa informācija?
– Jau kopš 2014. gada, kad radās iecere Valkā izveidot Meža parku, ir mainījusies iecerētā parka teritorijas robeža un iecerētā infrastruktūra, kuru labosim un papildināsim. Lai plānotu un pēc tam arī veiktu teritorijas apsaimniekošanu, kā arī veidotu Meža parku par tūristiem un iedzīvotājiem interesantu vidi, ir būtiski nodrošināt vienotu Meža parka teritorijas zonu, kur dažādi parka infrastruktūras elementi saplūstu un papildinātu viens otru un šīs parka zonā iekļauto mežu teritorijas savienotu vienotā pastaigu tīklā. Tas nozīmē, ka faktiski ir jāizvērtē iekļaut topošajā Meža parka teritorijā vēl vairākas zemes vienības, kas pieder ne tikai pašvaldībai, bet arī ir Valsts mežiem.
Kas attiecas uz nocirsto mežu Lauktehnikas teritorijā, cilvēki ir jautājuši, vai no nocirstās meža platības savām vajadzībām var aizvākt kritalas un celmus. Arī vietējie uzņēmēji piedāvājuši tehniku, lai sakārtotu šo teritoriju. To nedrīkst darīt, jo pagaidām vēl šī teritorija ir mežs, tāpēc nosacījumi ir ļoti strikti. Vienīgais, ko tagad tur drīkst darīt, ir novākt celmus un to arī darīsim. Kritalas ir atstātas speciāli, lai kukaiņiem un putniem būtu labvēlīga vide. Ar Imantu Šteinu (SIA “PEPI RER” valdes priekšsēdētāju – no redakcijas) spriedām, ka purvainākā vietā jau varētu izrakt dīķi, bet arī to nedrīkst darīt. Tas būs ilgs process vairākās kārtās un tikai tad, kad pašvaldība nokārtos vajadzīgās formalitātes, lai šīs meža teritorijas iegūtu Meža parka statusu, varēs sākt kaut ko darīt. Domāju, ka pirmajā kārtā pakāpeniski uzsāksim Meža parka izveidi pie ģimnāzijas ēkas Ausekļa ielā 5, jo šai teritorijai jau ir nokārtota dokumentācija un izstrādāts projekts.
– Kā Valkas novada dome risinās problemātisko situāciju ar jaunā novada veidošanu, jo neviena Vidzemes pašvaldība mums negrib pievienoties.
– Vienmēr saku ministriem un Saeimai, jo ilgāk šajā jautājumā tiks stiepta gumija, jo cilvēkiem emocionāli būs sarežģītāk. Mums ir svarīgs tikai viens – skaidrība. Ja Saeima nolems, ka Valkas novads būs esošā novada robežās, nav problēmu, jo zinām, ko un kā darīsim. Jā, varēsim izdarīt mazāk, nekā tad, ja teritorijas ziņā būtu lielāks novads. Diemžēl, bet tā nebūs nekāda traģēdija. Pie jebkuras citas robežu konfigurācijas būs zināma teritorija, un tad arī gatavosim plānu, kādā veidā labāk šo teritoriju pārvaldīt. Mūsu pieredze par teritorijas pārvaldību ir, kā jau minēju, visus jautājumus risināt līdzīgi kā ģimenē. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc pāris gadiem tās teritorijas, kuras, iespējams, mums pievienos, bet kuras to negrib, secinās, ka Valkas novadā ir labi un beigu beigās teiks, ka ir ieguvēji. Taču pašlaik par to visu runāt ir pāragri, tas ir tāpat, kā zīlēt kafijas biezumos. Izteikt viedokli par to, kā būtu, ja būtu, pašlaik nav lietderīgi. Personīgi man šajā lietā visvairāk sāp tas, ka izmantotie argumenti neatbilst patiesībai un Valkas novada iedzīvotājiem tie ir aizvainojoši. Tas ir ļoti apkaunojoši no tās puses, kas to izmanto. Nekad neesmu teicis, kaut reizēm mēle “deg”, sliktu par kādu citu pašvaldību. Man šķiet, ka runāt nepatiesību, ir nesolīdi, un netaisos nolaisties līdz tādam līmenim. Cilvēciski ir smagi, jo, domājot par nepamatotiem pārmetumiem, rodas aizvainojums un ir daudzas negulētas naktis. Tas nekad nav bijis patīkami. Negrasāmies tērēt naudu kampaņu rīkošanā, lai mēģinātu kādu pārliecināt mainīt domas. Tas arī ir nereāli, jo, ja cilvēks ir kaut ko ieņēmis galvā, viņš, runā, ko gribi, neko nedzird.
– Vai novada domes administrācijā ir plānotas strukturālas pārmaiņas?
– Ir jau pieņemti lēmumi, un tas nozīmē, ka pārmaiņas ir skārušas Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļu. Likvidējām Izglītības un kultūras daļas vadītāja štata vietu, kurā strādāja tagadējais Valkas pilsētas kultūras nama direktors Aivars Ikšelis. Šajā nodaļā viens no sporta organizatoriem no pilnas slodzes pāriet uz 0,6 slodzēm. Pagasta pārvaldēs uzskaitveži pāriet uz nepilnu darba slodzi. Atkarībā no darba apjoma kādam ir pusslodze, kādam – 0,6 slodzes. Zinot, ka reizēm pagasta uzskaitvedis ir vienīgais cilvēks, kuru iedzīvotāji varēja katru darba dienu sastapt, izvēlējāmies šādu ceļu, nevis kā vairumā apkārtējās pašvaldībās, kur uzskaitveži atstāti uz 0,2 slodzēm. Pirms tam detalizēti analizējām uzskaitvežu apstrādāto dokumentu apjomu un sapratām, ka nav pareizi, ka pie vienāda atalgojuma, novada domes darbinieks apstrādā piecas reizes vairāk dokumentu nekā darbinieks, kas strādā pagastā. Ir pašvaldības, kuras pilnībā pagastos ir likvidējušas uzskaitveža amatu un tikai uz dažām stundām kāds pie iedzīvotājiem aizbrauc, mēs tomēr ejam pagastiem draudzīgu ceļu. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka pirms lēmuma pieņemšanas detalizēti visu analizējam. Perspektīvā varētu būt izmaiņas Grāmatvedības un finanšu nodaļā, jo nozarē, kurā aizvien vairāk ienāk mūsdienu tehnoloģijas un speciālās programmas, ir jāskatās, kurā brīdī kas ir jāmaina. Novadā joprojām nepieciešami vairāki “spici” skolotāji, īpaši Valkas mūzikas skolā. Ir vajadzība pēc deju kolektīvu vadītāja. Esam viņam pat gatavi piešķirt pašvaldības dzīvokli, jo novadā šim deju speciālistam būtu pilna laika darbs. Visu cieņu ilggadējai deju pedagoģei Skaidrai Smelterei, kura ir izcila deju kolektīvu vadītāja, bet skaidrs, ka nākotnē būs vajadzīga maiņa. Joprojām ir vecuma posmi, kuros novadā vispār nav neviena deju kolektīva. Sociālajā dienestā meklējam psihologu, kuram būtiski palielinājām atalgojumu – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Taču arī šis atalgojums ir nosacīts, Valkas novadā tas ir salīdzinoši liels atalgojums, bet ir pašvaldības, kurās, protams, šiem speciālistiem maksā vēl vairāk. Psihologi ir deficīts visā Latvijā, jo sociālā riska ģimenēm psihologa palīdzība ir vajadzīga vēl vairāk nekā pabalsts vai pārtikas paka. Novadam ir nepieciešami vairāk aktīvu cilvēku, kuriem ir vēlme būt uzņēmējiem. Tas ir tas, kas ir ļoti vajadzīgs. Jāatzīst, ka pēdējā laikā novadā ir uzņēmēji, kas nav vietējie, bet ir pārcēlušies uz dzīvi novadā. Tas, protams, priecē, bet gribētos, lai arī vietējie nav tikai darba ņēmēji, bet arī darba devēji. Šajā kontekstā kā pozitīvs piemērs jāmin Smiltenes novads, kur vietējie ir ļoti aktīvi uzņēmējdarbības jomā.
– Pašvaldība iecerējusi apvienot divus Valkas bērnudārzus – “Pasaciņu” un “Pumpuriņu”. Vai jau nav nācies dzirdēt pārmetumus?
– Pašvaldībai tas ir loģisks solis, lai izmantotu pieejamos resursus. Lai to izskaidrotu, minēšu tikai vienu piemēru un pieļauju, ka tad radīsies saprašana. Katrā bērnudārzā ir medmāsa. Vienā bērnudārzā šis darbinieks dodas atvaļinājumā un nav, kas to aizvieto, jo otra medicīnas māsa strādā citā iestādē. Slimošanas laikā viena medmāsa saslimst, bet otra uz citu bērnudārzu neies, jo tā ir cita iestāde. Manuprāt, šis ir visspilgtākais piemērs, kas izskaidro bērnudārzu apvienošanas lietderību. Mēs plānojam atstāt abas medmāsas, tad iestādes vadītājs jebkurā brīdī varēs plānot darbu, lai iestādē būtu pieejams šis vajadzīgais darbinieks. Ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, “Pasaciņā”, saslimst bērns, bet medmāsas nav. Ko lai audzinātāja dara šādā situācijā? Tas pats attiecas uz citiem speciālistiem. Protams, nevienam cilvēkam, īpaši administrācijai, nepatīk izmaiņas, jo tās visvairāk skar tieši viņus. Taču pašvaldībai ir jādomā, kā pēc iespējas labāk izmantot speciālistu resursus, kas mums ir. Bērnudārzus apvienos, lai būtu labāk gan bērniem, gan vecākiem.
– Kādi šogad pašvaldībai būs galvenie darbi un finansiālie ieguldījumi?
– Novadam 2020. gads būs labs, jo izdevās, manuprāt, izdarīt neiespējamo un sabalansēt pašvaldības attīstības, nevis izdzīvošanas budžetu. Protams, darbiniekiem tā nav priecīga vēsts, bet attiecībā par atalgojuma palielinājumu nolēmām turpināt iesākto procesu – ir nodaļas, kuru darbiniekiem algas būs lielākas, un ir arī tādas, kurās darbinieki saņems līdzšinējo atalgojumu. Pašvaldība katru gadu cenšas pašvaldības struktūrvienībās mazināt algu atšķirības. Šis būs līdzīgs gads, un, jāatzīst, esam gandrīz nonākuši līdz tam, ka kaut kad jau tuvākā nākotnē algas varēs celt visiem darbiniekiem. Šogad būtiski algas palielinājām tehniska rakstura darbiniekiem ar speciālām zināšanām – tie ir mehanizatori, ūdensvada un kanalizācijas labotāji, metinātāji un tā tālāk. Algu palielinājums neskar sētniekus, bet tos speciālistus, kuriem privātajā sektorā būtu lielākas algas nekā pašvaldībā. Taču pie mums ir visas sociālās garantijas, maksājam par virsstundu darbu. Šogad būtiski palielinājām darbinieku skaitu, kuriem ir apdrošināta veselība. Neapdrošinājām priekšniekus, bet gan tos, kas lien bedrē, brauc ar traktoru un metina. Tas bija novadam jādara, jo tie ir darbinieki, kuri sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus. Skaidrs ir viens, pašvaldībai labu ekskavatoristu sameklēt ir sarežģīti, tāpēc labi speciālisti ir jānovērtē. Pašlaik mainās arī privātais darba tirgus un daļa to, kuri no darba pašvaldībās aizskrēja uz ceļu būves firmām, lai pelnītu lielās algas, jau sēž bez darba, jo diemžēl šogad valsts ceļu nozarei piešķīrusi tik maz naudas kā nekad. Tādā ziņā pašvaldība ir stabils darba devējs. Protams, joprojām mūsu algas nav konkurētspējīgas, tāpēc nesaku, ka darbinieki saņem labas algas. Mēs vēl nevaram atļauties uzreiz maksāt konkurētspējīgu atalgojumu. Privātajā sektorā labs mehanizators saņem vairāk nekā Valkas novada domes priekšsēdētājs. Gluži piešķirt lielāku algu kā mēram, to arī nevaram, bet esam šajā jautājumā spēruši nozīmīgu soli, plus vēl darbiniekus nodrošinājuši ar veselības apdrošināšanu.
Šogad beidzot uzsāksim darbus pie vērienīgā objekta – Valkas un Valgas kopīgā centra izbūves. Līguma nosacījumi paredz, ka līdz gada beigām darbiem jābūt pabeigtiem. Tas Valkai un Valgai piešķirs pavisam citu seju. Tūliņ jābūt gatavam tehniskajam projektam un cerams, ka šogad bijušajā poliklīnikā iesāksim būvēt dienas centru senioriem. Būvniecība notiks tur, kur kādreiz bija reģistratūra un garderobe. Tur tagad izskatās diezgan briesmīgi, viss tumšs un nemīlīgs, bet iecerēts skaists un gaišs dienas centrs. Šie darbi notiks Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros – lielie institucionālās aprūpes centri tiks aizstāti ar sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem un ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem.
Šī paša projekta ietvaros veidosim grupu dzīvokļus ēkā, kur kādreiz bija Ziemeļu elektriskie tīkli, Tālavas ielā. Būvēsim jaunu ēku Cimzes ielā, kur radīsim ģimeniskus vides apstākļus jauniešiem. Jaunajai ēkai jau ir gatavs tehniskais projekts, un cerams, ka drīz izsludināsim iepirkumu būvniecības darbu uzsākšanai. Laikā, kad pašvaldība rakstīja šos projektus, valsts šiem mērķiem piešķīra salīdzinoši nelielu finansējumu. Iespējams, būs jāvērtē un varbūt no kaut kā jāatsakās. Gadījumā, ja no kādas aktivitātes būs jāatsakās, visticamāk, tie būs jauniešu grupu dzīvokļi Varoņu ielā, jo šajā ģimeniskās vides mājā drīkst uzturēties jaunieši līdz 21 gada vecumam. Šāda ģimeniska vide pašlaik ir vajadzīga četriem novada pusaudžiem, bet jebkurā brīdī to skaits var pieaugt. Taču nedomāju, ka tas būs masveidā, līdz ar to, ja nebūs iespējams izveidot atsevišķus grupu dzīvokļus jauniešiem, viņi varēs uzturēties Cimzes ielas mājā.
Viens no labajiem darbiem būs tas, ka beidzot īstenosim projektu par Ērģemes pilsdrupu torņa atjaunošu, proti, tas būs zem jumta. Šogad jāpabeidz Kārķu ražošanas ēkas būvniecība. Pašvaldībai nav bažu, ka ēka stāvēs neizmantota, jo jau tagad potenciālais nomnieks interesējas par notiekošo un pēc darbu pabeigšanas ir gatavs uzsākt ražošanu. No pašvaldības budžeta ieguldīsim līdzekļus, lai sakārtotu vienu ielas posmu Raiņa ielā, braucot Lugažu virzienā. Rīgas ielā iecerēta ietves būvniecība virzienā uz novadpētniecības muzeju. Tur ir viens posms, kur vispār nav ietves.
Turpināsim darbu pie bērnudārza “Pasaciņa” ēdināšanas bloka rekonstrukcijas. Šogad pabeigsim projektu. Diemžēl valsts vēl aizvien no Valsts kases pašvaldībām neaizdod, tāpēc virtuves rekonstrukcija būs nākamā, 2021. gada projekts. Plānots ir rekonstruēt vienu ūdensvada posmu, kas nemitīgi plīst, Rūjienas ielas mikrorajonā. Šogad pilsētas noformējumam atvēlēta lielāka nauda. Šogad dažādās domes struktūrās plānots nomainīt 46 datortehnikas vienības. Acīmredzot mainīsim vienu pagasta autobusu uz jaunu, jo tie tiek intensīvi izmantoti. Ērģemes pagastu varam uzskatīt par labu piemēru. Arī novada domei plānots nomainīt vienu automašīnu, ar ko visvairāk tiek mērots ceļš uz Rīgu. Pārmaiņas būs Valkas novadpētniecības muzeja apkārtnē, kā arī muzeja krātuve pārcelsies uz veco sporta skolu, jo pašlaik daļa muzeja materiālu tiek uzglabāti absolūti nepiemērotos apstākļos. Būtiski uzlabojumi gaidāmi rotaļlaukumos, arī centrālajā uz Beverīnas ielas, kur uzstādīsim jaunus elementus. Turpināsim videonovērošanas kameru izvietošanu – Valkā vēl 16 vietās būs jaunas kameras.
Arī pagastos gaidāmi vairāki uzlabojumi. Valkas pagasts iegūs jaunu zāles pļaušanas tehniku, Ērģemes pagastā plānots kanalizācijas sistēmas remonts. Visi šie darbi apliecina, ka pašvaldības budžetā ir nauda un Valka ļoti labi attīstās. Kopumā pašvaldības pamatbudžetā ieņēmumi pieauguši gandrīz par miljons eiro – precīzi par 929 403 eiro. Līdz ar to pašvaldībai būtiski palielināsies aizņemšanās iespējas. Tās visas runas un stāsti par to, ka Valkai ir bankrots, ir nepamatoti. Aizvadīto gadu noslēdzām kā vēl nekad – pašvaldība nomaksāja visus īstermiņa kredītus, nepalika neapmaksāti rēķini. Novada finanšu situācija vērtējama kā laba. Atceros, ka pirms trijiem četriem gadiem tiešām bija ļoti sarežģīta finanšu situācija, bet pašlaik tā ar nelielu stresu ir ievērojami labāka. Krietni pa kabatu iesita tas, ka pašvaldībai būs jāmaksā puse no skolēnu brīvpusdienām. Nākamajā mācību gadā 5., 6. un 7. klasei nevarēsim atļauties maksāt pusdienas, maksāsim tikai 1.-4. klasēm. Līdz šim valsts apmaksāja brīvpusdienas no 1. līdz 4. klašu skolēniem, pašvaldība – 5., 6. un 7. klasei. Gada centrālais notikums būs Pasaules valcēniešu saiets, kas solās būt skaists, interesants un prātā paliekošs. Pavisam drīz par šo pasākumu informēsim arī iedzīvotājus. Intrigai varu pateikt, ka ballē spēlēs grupa “Baltie lāči”, Jānis Stībelis ar grupu, atraktīvā grupa “Stradivari” ar Gunti Vecgaili. Protams, būs arī vairāki pārsteigumi. Valcēniešu saiets ilgs četras dienas. Katrai dienai būs interesanta programma. Pasākumi norisināsies pilsētas centrā pie ģimnāzijas. Estrādi būvēsim pie Tēraudskolas. Laicīgi stāstiet radiem un draugiem, ka nedēļas nogalē, kad jūlijs beidzas un augusts sākas, visiem jābrauc uz Valku.
