Spoguļdatumā 02.02.2020. neviena laulība Valkas novada Dzimtsarakstu nodaļā netika noslēgta, un tas ir tikai loģiski, jo precēties svētdienā tikai skaista datuma dēļ nav ne pierasts, ne arī iespējams, jo valsts iestādes svētdienās nestrādā. Toties 20.02.2020. gan paredzētas četras kāzas.
Valkas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Māra Zeltiņa piebilst, ka diez vai kāds speciāli gaidījis šo īpašo datumu, lai noslēgtu laulību, drīzāk izmanto iespēju. Kāpēc ne?
Pusi laulību noslēdz
bez svinīgās ceremonijas
Statistiskie dati liecina, ka pērn Valkas novadā noslēgtas 44 laulības, tas ir, salīdzinot ar 2018. gadu, par astoņām vairāk. “Deviņas laulības noslēgtas baznīcās, piecas – ar citu valstu pilsoņiem. Pirmajā laulībā stājušies 29 vīrieši un 31 sieviete, laimi otro reizi mēģinājuši atrast attiecīgi 15 vīrieši un 13 sievietes. Jaunākajiem līgavaiņiem bija 20 gadi, vecākajam – 84, jaunākajām līgaviņām – 19 gadi, vecākajai – 84. Līdzīgi kā citus gadus, populārākie kāzu mēneši bijuši jūnijs, jūlijs un augusts. Maiju par kāzu mēnesi izvēlējās trīs mūsu organizētās “bezmaksas laulību akcijas” pāri. Nemainīgi liels ir šķirto laulību skaits – atzīme par laulības šķiršanu izdarīta 25 reģistros,” informē M. Zeltiņa.
Taujāta, vai laika gaitā mainās laulību ceremonijas norise un kāzu tradīcijas, M. Zeltiņa stāsta, ka pēdējos gados Latvijā puse no laulībām tiek noformētas bez svinīgās ceremonijas. Tikai noformēt dokumentus par laulību bez svinīgās ceremonijas izvēlas tie pāri, kas sareģistrējas pēc daudziem kopdzīves gadiem, tā teikt, sakārto juridiski papīrus, arī tie, kas organizē skaistas improvizētas ceremonijas ar kāzu vadītājiem un īpašiem kāzu rituāliem. Juridiski pāris jau ir laulāts, bet gredzenus mij un “jā” vārdu saka svinību laikā ārpus nodaļas sienām. Protams, ir arī pāri, kas nevēlas ceremoniju, jo tā būs baznīcā vai paredzēta tikai sareģistrēšanās bez svinībām. “Ir iespējas precēties ārpus Dzimtsarakstu nodaļas. Pagājušajā gadā mums bija divas tādas kāzas. Valkas novadā nav ne jūras, ne pilis, pat ne Siguldas vagoniņa, tāpēc laulību ceremonija ārpus Dzimtsarakstu nodaļas ir drīzāk izņēmums. Mums ir dižkoki, vectēvu stādīti dārzi un nu arī Bergervilla. Tās ir vietas, kuras izvēlas laulību reģistrācijai. Dzimtsarakstu nodaļas darbiniekiem ir dažāda pieredze par kāzām citur. Ja vēlas reģistrēties jūras krastā, kas ir visizplatītākā ārpus nodaļas kāzu vieta, vai kur citur brīvā dabā, jārēķinās, ka Latvijas mainīgie laika apstākļi šo iecerēto mūža skaistāko dienu var izbojāt. Tas ir visai liels risks, ieplānot laulību ceremoniju vectēva dārzā, ko lietus var pārvērst dubļos, toties Dzimtsarakstu nodaļā allaž ir sauss un silts,” piebilst M. Zeltiņa. Vadītāja uzskata, ka Latvijā Dzimtsarakstu nodaļās notiek skaistas ceremonijas, mūsdienās tās kļuvušas mazāk sentimentālas, tekstos ir mazāk “ūdens”, vairāk konkrētības. M. Zeltiņa zina stāstīt, ka jauni cilvēki tagad mēdz organizēt skaistas, tematiskas kāzas, kad Dzimtsarakstu nodaļā sakārto dokumentus par laulību, bet laulību reģistrāciju viesu klātbūtnē izspēlē kopā ar kāzu vadītājiem vai kādu folkloras grupu. Pēdējā laikā precēties latvisko tradīciju manierē esot modē. Padomju laiku tradīcijas pakāpeniski atkāpjas un lelli, sasmērētu ar sinepēm, mazgāt jaunajiem liek arvien retāk.
Joprojām populāri
ir latviskie vārdi
2019. gadā Valkas novada Dzimtsarakstu nodaļā sastādīti 72 dzimšanas reģistri, kas gan ir par 10 vairāk nekā 2018. gadā, tomēr nesasniedz 2016. un 2017. gadu rādītājus, kad gadā tika reģistrēta 80 bērnu dzimšana. M. Zeltiņa informē, ka piedzimušas 35 meitenītes un 37 zēni. Tikai 28 (38%) bērni no 72 dzimuši, vecākiem esot laulībā, 44 reģistri sastādīti, pamatojoties uz vecāku kopīgu iesniegumu par paternitātes atzīšanu.
Unikāla situācija ir tā, ka visiem 2019. gadā Valkas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajiem bērniem ir ierakstītas ziņas par tēvu. 18 ģimenes sagaidījušas savu pirmdzimto, 31 gadījumā bērns bija otrais savu vecāku ģimenē, 14 – trešie, 5 – ceturtie, 3 – piektie un 1 – sestais. 42 jaundzimušo pirmā deklarētā dzīvesvieta bija Valkas pilsētā, 10 – Valkas pagastā, 4 – Ērģemes pagastā, 5 – Kārķu pagastā, 6 – Vijciema pagastā, 3 – Zvārtavas pagastā, 2 – citās pašvaldībās. Vismazāk jaundzimušo reģistrēts februārī un novembrī, kad novadā piedzima tikai pa trīs bērniņiem, visvairāk martā – 12 un septembrī – 10.
Pieciem bērniem vecāki devuši divus vārdus. Par retāk dzirdētu vārdu īpašniekiem kļuvuši Romia, Īve un Lauris Ūve. Divām meitiņām doti vārdi Alise, Rēzija un Rūta, zēniem – Emīls, Gustavs, Kārlis, Ralfs, Reinis un Valters. Joprojām populāri ir latviskie vārdi – Laima, Ieva, Jānis, Mārtiņš. Par cilvēku vēlmi dot bērniem netradicionālus un nelatviskus vārdus M. Zeltiņa uzsver, ka tie tomēr ir atsevišķi gadījumi, jo pārsvarā bērnus nosauc skaistos vārdos. “Dzimtsarakstu departamentā ir tāfele, uz kuras uzrakstīti neparastie vārdi, kādus izvēlējušies vecāki, un, lasot tos, saproti – cilvēku izdoma ir plaša. Nav tāda likuma, kas aizliegtu bērnu saukt vārdā, ko vecāki izvēlas. Mēdz būt, ka cilvēki īsti nesaprot vārda nozīmi, tad darbinieki paskaidro, izrunājas. Piemēram, Latvijā bija gadījums, kad vecāki meitai vēlējās dot vārdu Gonoreja. Viņi acīmredzot nesaprata, ka tik skaistā vārdā nosaukta venēriskā slimība. Bet mēs zinām, ka arī latviski skaists vārds citā valodā var nozīmēt kaut ko rupju,” skaidro M. Zeltiņa.
Dabiskais pieaugums –
joprojām ar mīnusa zīmi
Kā zināms, Dzimtsarakstu nodaļā tiek reģistrētas arī cilvēku miršanas. Valkas novadā 2019. gadā būtiski samazinājies reģistrēto mirušo skaits – reģistrētas 113 miršanas, kas ir par 31 mazāk nekā 2018. gadā. Mirušas 58 sievietes un 55 vīrieši. Miruši 65 Valkas iedzīvotāji, 12 – Ērģemes pagastā, 5 – Kārķu pagastā, 12 – Valkas pagastā, 8 – Vijciema pagastā, 2 – Zvārtavas pagastā dzīvojušie un deviņās citās pašvaldībās dzīvojušie. Nav reģistrēti zīdaiņu un bērnu miršanas gadījumi, samazinājies arī mirušo skaits “spēka gados”, tādēļ turpina pieaugt mirušo vidējais vecums. Vecumā no 0 līdz 50 gadiem miruši 7 cilvēki, vecuma grupā no 51 līdz 60 gadiem – 9, vecuma grupā no 61 līdz 70 gadiem – 12, vecuma grupā no 71 līdz 80 gadiem – 45, vecuma grupā no 81 līdz 90 gadiem – 29, vecuma grupā virs 90 gadiem – 9 mirušie, bet vecumā 100 un vairāk gadi miruši divi.
Vismazākais mirušo cilvēku skaits ir bijis gaišākajā laikā – pavasara mēnešos – aprīlī – 4, maijā – 3, vislielākais – gada tumšajos mēnešos – janvārī – 17, februārī – 12, novembrī – 15 un decembrī – 12, savukārt novadam “vismelnākās” dienas bija 2. un 14. janvāris, 5. februāris, 29. jūlijs, 11. un 28. novembris, kad katru dienu Dzimtsarakstu nodaļā tika reģistrēti pa trīs miršanas gadījumiem.
Kaut arī samazinājies gadā mirušo skaits un nedaudz pieaudzis dzimušo skaits, tomēr kopumā demogrāfiskā situācija novadā 2019. gadā diemžēl nav spoža. Dabiskais pieaugums ir joprojām negatīvs – mirstība par trešo daļu jeb par 31 pārsniedza dzimstību.
Deklarējas vairāk
nekā izdeklarējas
Jāpiebilst, ka Dzimtsarakstu nodaļā tiek veikta arī dzīvesvietas deklarēšana vai anulēšana un var saņemt izziņas par dzīvesvietu. Pērn Valkas novadā dzīvesvietu piedeklarējušas 759 personas, tajā skaitā Valkā – 507, Ērģemes pagastā – 53, Kārķu pagastā – 54, Valkas pagastā – 91, Vijciema pagastā – 31, Zvārtavas pagastā – 23.
No Valkas novada 2019. gadā “aizdeklarējušās” 440 personas.
Pieņemti lēmumi par 59 personu deklarētās dzīvesvietas anulēšanu.
Personām un iestādēm izsniegtas 197 izziņas par deklarēto dzīvesvietu.
uzziņai
2019. gadā Valkas novada Dzimtsarakstu nodaļā sastādīti 229 civilstāvokļa aktu reģistri:
• 72 dzimšanas,
• 44 laulības
• 113 miršanas.
Veikti 29 papildinājumi un labojumi reģistros,
noformētas 4 vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas lietas.
Sagatavotas un izsniegtas
287 ģerboņapliecības,
267 izziņas un izraksti.
