Valkas pilsētas kultūras namam ir mainījusies vadība – no
13. janvāra pie novada galvenās kultūras iestādes stūres sēdies Aivars Ikšelis. Pēdējos piecus gadus viņš novada domē bija Kultūras un izglītības daļas vadītājs. A. Ikšelis ir pazīstams arī kā Valkas pilsētas teātra režisors un Starptautiskā teātra festivāla “Tālvils” idejas autors un organizators.
A. Ikšelis sevi kā kultūras organizatoru ir apliecinājis Latvijas simtgades pasākumu rīkošanā, jo viņš novadā bija Latvijas simtgades biroja vēstnesis. Jāteic, viņa organizēto pasākumu sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, bet sarunā ar “Ziemeļlatviju” jaunais kultūras nama vadītājs uzsver, ka viņš atgriezies tajā pašā darba kabinetā, kurā sāka strādāt pirms 38 gadiem. A. Ikšelis kultūras nama slieksni pārkāpa 1982. gadā.
Uzsākot darbu jaunajā amatā, A. Ikšelis ticies ar iestādes administrāciju – direktora vietnieci Līgu Pandaloni un saimniecības daļas vadītāju Ilvaru Rulli. Turpmāk viņi sēdēs vienkopus, lai būtu viegli pieejami ne tikai iestādes apmeklētājiem, bet arī paši justos kā vienota un saliedēta komanda. Pirmajā sapulcē administrācija vienojās, ka soli pa solim īstenos savu mērķi, proti, lai pilsētas kultūras namā ikviens tiktu gaidīts un no nama neizietu neapmierināts vai apbēdināts. Ir notikusi arī pirmā tikšanās ar visu kolektīvu – kopumā septiņiem darbiniekiem.
Šo nepilno divu nedēļu laikā jau ir ieviesti vairāki būtiski jauninājumi – kultūras nama trīs dežurantes turpmāk sauksies klientu apkalpošanas administratores, bet viņu darba vieta – Klientu centrs. Viņām ir pieaudzis darba apjoms un atbildība. Piemēram, administratorēm būs jāzina pastāstīt par jebkuru pasākumu, kas notiks kultūras namā, kā arī jāatbild uz visiem apmeklētāju jautājumiem.
“Administratores strādā labi, bet turpmāk viņām būs cita atbildība. Viņas arī būs tās, kuras noteiks, kurā brīdī atvērt zāļu durvis un ielaist publiku un dos tā saucamos gongus. Jau vairākus gadus kultūras namā pirms pasākuma vairs neskan zvans. Vienojoties ar skaņu režisoru Andri Niklaviču, viņš apņēmās visam namam izveidot zvanu, kuru no Klientu apkalpošanas centra pirms pasākumiem zvanīs trīs reizes,” priecājas A. Ikšelis. Viņš uzskata, ka ir izdarīta vēl viena laba lieta – elektroniskā vidē darbojas kultūras nama mēnešu darba plāns, kurā administrācija regulāri ievada un papildina informāciju. Darba plāns ir pieejams arī pārējiem darbiniekiem zināšanai, lai neviens turpmāk neteiktu, ka nav zinājis, kas notiks un kas viņiem bija jāizdara, lai nodrošinātu pasākuma norisi.
Vienojoties ar darbiniekiem, secināts, – tas nav labs tonis, ka, ienākot kultūras iestādē, uzreiz pretim stāv kafijas automāts. To pārvietos uz pagrabstāvu un novietos blakus garderobei. Noģērbjoties varēs bez steigas iemalkot kafiju vai citu karstu dzērienu. Jau tiek strādāts pie tā, ka foajē pie lielās zāles būs prezentatīva telpa, nevis kafijas malkošanas vieta. Turpinot jau iesākto darbu, uz skatuves plānots mainīt piecas aizkaru stangas. Tam jau pašvaldība ir piešķīrusi finansējumu. Uz skatuves uzliks neslīdošo deju grīdu. Līdz šim tā sarullēta stāvēja aiz skatuves, bet turpmāk tā no skatuves netiks noņemta.
“Mums nav jāpriecājas, ka grīda ir nopirkta un stāv sarullēta. Tā ir jālieto,” uzskata A. Ikšelis. Līdz šim kultūras namā neizmantots ir vesels telpu bloks ar spoguļzāli, ģērbtuvēm un tualetēm. Pašvaldība ir piešķīrusi finansējumu, lai spoguļzālē ieklātu neslīdošo grīdu un tā kļūtu par mēģinājumu telpu, jo katru reizi mēģinājumiem nav jānotiek uz lielās skatuves, un reizēm tas ir pat neiespējami pasākumu norišu dēļ. Ir atrisinātas arī tehniskās problēmas ar telpas ventilācijas ieslēgšanu un izslēgšanu. Darāmo darbu sarakstā ir iekļauta aktieru istabu pārveide, kas joprojām iekārtotas padomju stilā.
A. Ikšelis ir rosinājis un guvis atbalstu tam, ka pilsētas kultūras nams iesaistīsies Latvijas kultūras iestāžu Ekoloģiskajā kustībā. Ierosme gūta, pērn kopā ar novada kultūras darbiniekiem viesojoties kultūras centrā “Siguldas Devons”. Tā vadītāja Jolanta Borīte pierādīja, ka arī kultūras iestāde 21. gadsimtā var darboties videi draudzīgā veidā. A. Ikšelis ir apņēmies ar visu kolektīvu doties uz “Siguldas Devonu”. Pašlaik jau tiek pievērsta uzmanība atkritumu šķirošanai, ūdens un elektrības taupīšanai. Lai taupītu papīru, turpmāk kultūras nams pamazām atteiksies no afišu drukāšanas. Ienākot kultūras namā, redzamā vietā būs novietots televizora ekrāns, kurā mainīsies pasākumu afišas. Tam jau ir piešķirts finansējums.
“Mums ir mērķis aicināt cilvēkus atvērt kultūras nama durvis un ienākt telpās. Tam noderēs arī šis televizora ekrāns, un klientu apkalpošanas administratore paskaidros, uz kuriem pasākumiem jau tiek pārdotas biļetes un kādi pasākumi vēl gaidāmi,” par plānotajiem jaunievedumiem stāsta A. Ikšelis. Viņš ir apņēmības pilns atrisināt sasāpējušās problēmas ar tualetēm, kuras regulāri applūst, un noliktavas ierīkošanu, jo aiz skatuves šim nolūkam nav atvēlēta atsevišķa telpa. Ejot pa telpām, rodas sajūta, ka visur ir ierīkotas nelielas noliktavas, kurās stāv krēsli un galdi. Tā tam nevajadzētu būt. Direktora plānos ir vēlme nojaukt metāla margas, kas uzstādītas pie kultūras nama ieejas, lai ielaistu enerģiju, nevis otrādi – to aizbaidītu.
“Kurš grib ienākt mājās, ja durvīm priekšā barjera?” retoriski jautā direktors.
Lai pārrunātu aktualitātes un darītu zināmu administrācijas redzējumu, A. Ikšelis ticies ar visiem pašdarbības kolektīvu vadītājiem. Šādas darba tikšanās notiks reizi trijos mēnešos, lai izrunātu visus aktuālos jautājumos, lai pašdarbnieku līderiem rastos piederības sajūta un apziņa, ka viņi ir gaidīti, uzklausīti un saprasti. Novada domē izstrādāti un apstiprināti noteikumi par amatiermākslu. Tie nosaka, ka potenciālais pašdarbības kolektīva vadītājs gadu apliecina sevi kā nopietnu un atbildīgu laukuma spēlētāju. Pēc gada pašvaldība šim kolektīvam piešķir finansējumu.
“Tāpēc jau mēs te strādājam, lai šiem cilvēkiem palīdzētu,” uzskata jaunais iestādes vadītājs. Viņš tic, ka estētiskā pilsētas kultūras nama ēka jauno direktoru pieņems, jo šo gadu laikā A. Ikšelis te ir uzturējies un īstenojis radošos projektus. Lai kultūras nams dzīvotu un elpotu, nepieciešami ne tikai pašdarbības kolektīvi, bet arī pasākumu apmeklētāji. A. Ikšelis uzskata, ka dažādu apstākļu dēļ aptuveni desmit gadu griezumā ir pazaudēta vesela paaudze cilvēku, kuriem kultūras nams nav vajadzīgs, jo viņi netika te gaidīti un aicināti.
“Viņi ir izauguši ar citādu kultūras piepildījumu – tas ir internets un dažādas mūsdienu tehnoloģijas. Šodien šo paaudzi iedabūt kultūras namā ir gandrīz nereāli, jo viņi tam nesaskata jēgu. Viņiem tā nav nepieciešamība. Kultūras nams ir pazaudējis šos cilvēkus. Diemžēl ir jārēķinās arī ar to, ka mūsu auditorija noveco kā jebkurā apdzīvotā vietā. Turklāt katram vecumam ir savas intereses un gaume. Man ir stingra pārliecība, ka kultūrai nav jāizdabā sabiedrībai, bet gan pussolīti jāiet pa priekšu. Tad viss saskanēs un viss būs. Pasākumiem ir jābūt kvalitatīviem un izglītojošiem,” ir pārliecināts jaunais iestādes direktors.
Plānojot pasākumus, turpmāk katru mēnesi kultūras namā notiks viens galvenais pasākums un tam pieskaņos citus pasākumus. Tas tiek darīts ar nolūku, lai cilvēkiem nerastos sajūta, ka “kultūras namā ir pasākumu rasols”. A. Ikšelis atzīst, ka daudziem nepatīk šis kultūras salīdzinājums ar latviešu iecienītajiem salātiem, uzsverot, ka darbs kultūrā ir darbs ideoloģiskajā jomā. Turklāt novadā ir pietiekami augstā līmenī izstrādāta kultūras stratēģija, kur ņemti vērā iedzīvotāju aptaujas rezultāti un redzējums par kultūras norisēm un to nepieciešamību, kā arī tas, cik iedzīvotāji ir gatavi maksāt par kultūras pasākumiem.
“Mums tas ir jāņem vērā,” uzskata A. Ikšelis.
