Papildināt zivju resursus un attīrīt no aizauguma ar ūdensaugiem. Tādi ir “Ziemeļlatvijas” uzklausītie iedzīvotāju ieteikumi, ko vajadzētu darīt Launkalnes pagasta Lizdoles ezerā.
Piektdien, 17. janvārī, sākās publiskā apspriešana diviem savstarpēji saistītiem Smiltenes novada pašvaldības dokumentiem attiecībā uz šo ainaviski skaisto ūdenstilpi. Tie ir Lizdoles ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi un Lizdoles ezera apsaimniekošanas plāns, kas izstrādāti, pašvaldībai īstenojot projektu par Lizdoles ezera apsaimniekošanas plāna izstrādi un piesaistot šim darbam Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu.
Izmantošana –
atpūtai un makšķerēšanai
Publiskā apspriešana ilgs līdz šā gada 17. februārim, un ikviens interesents šajā laikā Smiltenes novada pašvaldībai var izteikt savus priekšlikumus un komentārus par sagatavotajiem dokumentiem. Elektroniski ar tiem var iepazīties pašvaldības mājaslapā, bet papīra formātā dokumenti pieejami Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļā Smiltenē, Dārza ielā 3, un Launkalnes pagasta pārvaldē Launkalnē.
Lizdoles ezera apsaimniekošanas plāns un ekspluatācijas noteikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz Latvijas Vides aizsardzības fonda finansēto projektu “Lizdoles ezera apsaimniekošanas plāna izstrāde”. Projekta ilgtermiņa mērķis ir veikt ilgtspējīgu publiska ezera un tā piekrastes attīstību, balstoties uz apsaimniekošanas plānā norādītām aktivitātēm, informē Smiltenes novada dome.
Lizdoles ezera ekspluatācijas noteikumu un apsaimniekošanas plāna izstrādi veica Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts. Plānošanas dokumenti izstrādāti ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.
Lizdoles ezers pieder pie publiskajiem ūdeņiem, tā izmantošana paredzēta rekreācijai (atpūta uz un pie ūdeņiem un peldvietās) un amatierzvejai – makšķerēšanai. Ezers pieder valstij, bet šo ūdenstilpi pēdējo pāris gadu laikā apsaimnieko Smiltenes novada pašvaldība, “Ziemeļlatvijai” teic Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš un norāda, ka šādi visaptveroši ekspluatācijas noteikumi Lizdoles ezeram ir izstrādāti pirmo reizi.
“Tādi noteikumi ir vajadzīgi, lai cilvēki saprastu vai būtu kaut lietas kursā par ezera hidrobioloģisko stāvokli, to, kāda ir piesārņotības pakāpe, jo Lizdoles ezers ir diezgan noslēgta sistēma, kā arī zinātu, ko šajā ezerā var darīt – cik drīkst zvejot, vai zivju resursi atjaunojas dabīgā veidā vai tie ir papildus jāpavairo, kādos periodos var pārvietoties ar motorlaivām un tamlīdzīgi,” skaidro M. Lazdiņš.
Pagasta pārvaldnieks piebilst, ka Lizdoles ezera ekspluatācijas noteikumi un Lizdoles ezera apsaimniekošanas plāns varētu būt saistoši dokumenti gan makšķerniekiem attiecībā, piemēram, uz zvejas nomas tiesībām, gan cilvēkiem, kuri šajā ūdenstilpē vēlas pārvietoties ar dažādiem peldlīdzekļiem, un arī citiem interesentiem.
Zivis ezerā
vajadzētu daudz vairāk
2016. gadā Lizdoles ezerā tika veikta kontrolzveja, tās rezultāti apliecina, ka ezerā sastopamas vismaz 10 sugu zivis: līdaka, plaudis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, asaris, ķīsis, akmeņgrauzis un pīkste. Ezerā konstatēts arī platspīļu vēzis. Spriežot pēc kontrolzvejas rezultātiem, Lizdoles ezera zivju krājumu pamatmasu veido plauži, asari, ruduļi, līdakas, karūsas, raudas un līņi.
Līdz šim zivis tiek zvejotas un makšķerētas, izmantojot to pašatražošanos, vienīgi 2018. gadā ar Zivju fonda atbalstu Lizdoles ezerā tika ielaisti 5395 zandartu mazuļi
2016. gadā Lizdoles ezeram izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi.
“Liels, labs ezers, bet zivju resursu tajā ir piecreiz par maz. Šos resursus vajag papildināt, jo tas pievilinātu ezeram vairāk cilvēku,” savu viedokli “Ziemeļlatvijai” izteic Lizdoles ezera vienā krastā esošās atpūtas bāzes “Silmači” saimnieks smiltenietis Ingars Grēns.
Arī ezeram tuvējā ceļa otrā pusē esošās zemnieku saimniecības “Ezerlejas” saimniece Evita Jākobsone dzirdējusi makšķerniekus sūdzamies, ka Lizdoles ezerā zivju ir par maz.
“Makšķernieki ezerā ir, it īpaši ziemā, kad ir zemledus makšķerēšanas sezona, bet pēdējā laikā esmu dzirdējusi diezgan daudz atsauksmju par to, ka zivju nav īpaši daudz. Vasarās bijuši gadījumi, kad makšķernieki, nakti pavadījuši uz Lizdoles ezera, no rīta, projām braucot, ienāk pie mums un saka – “kauns mājās rādīties, sievai vajag aizvest zivi” (“Ezerlejas” piedāvā ne tikai mini zoodārza apmeklējumu, bet vēl arī citus pakalpojumus, tostarp makšķerēšanu dīķos – redakcijas piezīme). Ir ļoti stipri jāpiedomā par zivju papildināšanu Lizdoles ezerā, bet jāizvēlas pareizās zivju sugas, ko ielaist,” pašvaldību rosina E. Jākobsone.
Tāpat “Ezerleju” saimnieki aicina padomāt par Lizdoles ezera attīrīšanu. Evita atceras izbraucienu ar laivu pa Lizdoles ezeru pirms diviem gadiem kopā ar vīru Gunti, un viņš bijis nepatīkami pārsteigts par to, cik ļoti ezers ir aizaudzis – atsevišķās vietās, kur bērnībā makšķerējis, mūsdienās makšķeri pat nevarot iemest, jo ūdensaugi sniedzas līdz pašai ūdens virspusei.
Publiskajai apspriešanai nodotajos Lizdoles ezera ekspluatācijas noteikumos norādīts, ka Lizdoles ezera kopējais aizauguma līmenis ir aptuveni 30 procenti, no kā vislielāko daļu aizņem aizaugums ar iegremdētajiem augiem, bet virsūdens aizaugums ir gana niecīgs – līdz pieciem procentiem no kopējā aizauguma. Īpaši aizaudzis ir ezera ziemeļu daļas līcis pie atpūtas bāzes “Silmači”.
Ezers jau šogad būs pieejamāks
2017. gadā veiktais kopējais Lizdoles ezera ekoloģiskās kvalitātes vērtējums atbilst labai kvalitātei, bet Lizdoles ezera akvatorijas un tai piegulošo teritoriju noteikumos tiek izvirzīti vairāki mērķi: nepasliktināt esošo ūdens ekoloģisko kvalitāti; nodrošināt Lizdoles ezera akvatorijas un tai piegulošo teritoriju floras un faunas eksistences un daudzveidību, vienlaikus nodrošinot to pieejamību sabiedrībai; saglabājot un palielinot Lizdoles ezera kā makšķerēšanas un atpūtas vietas potenciālu.
Attiecībā uz ezera pieejamību sabiedrībai liels solis augšup ir publiskās peldētavas izveidošana netālu no lielā ceļa, par ko “Ziemeļlatvija” nesen jau rakstīja. Šo projektu īsteno Smiltenes novada pašvaldība. Objektā jau strādā Smiltenes uzņēmums SIA “Ceļinieks 2010”. Projektu paredzēts realizēt līdz šā gada 31. maijam.
Līguma izpildes gaitā, vadoties pēc SIA “Ceļu komforts” izstrādātā būvprojekta, tiks labiekārtots laukums, lai izveidotu brīvu piekļuvi ezeram un ierīkotu peldētavu, uzstādītu tajā labiekārtojuma elementus un izveidotu šķembotu laukumu pludmales uzturēšanas darbu nodrošināšanai. Pēc tam par peldvietas uzturēšanu un teritorijas sakopšanu rūpēsies pašvaldība.
Cilvēki tur varēs peldēties, sauļoties, sarīkot pikniku. Netālu atrodas atpūtas bāze “Silmači”, kas piedāvā dažādu aktīvās atpūtas inventāru – laivas, katamarānus, SUP dēļus, izbraucienus ar kuteri un piepūšamo ūdens atrakciju “banānu”.
Būvdarbus Lizdoles ezera krastā ievērojuši “Ezerleju” saimnieki, un par tiem Evitai Jākobsonei ir divējāds viedoklis. “No vienas puses, priekš mums tas būs ļoti labi, jo jaunā peldvieta var palielināt arī mūsu apmeklētāju skaitu. No otras puses, mazliet baidāmies, jo cilvēkiem uzvedības kultūra ir tāda, kāda ir. Vai būs kāds dienests vai cilvēks, kurš regulāri pieskatīs pludmali, lai tur nav nekārtības? Regulāri var dzirdēt, ka vandaļi demolē “Latvijas valsts mežu” skaistās, sakoptās vietas Smiltenes apkārtnē. Cilvēkiem publiskās vietās ir jāuzvedas tā, kā viņi gribētu uzvesties savās mājās, nevis – aizbrauc uz svešu vietu un dara, ko grib,” savas domas pauž E. Jākobsone.
viedoklis
Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš:
– Tādi noteikumi ir vajadzīgi, lai cilvēki saprastu vai būtu kaut lietas kursā par ezera hidrobioloģisko stāvokli, to, kāda ir piesārņotības pakāpe, jo Lizdoles ezers ir diezgan noslēgta sistēma, kā arī zinātu, ko šajā ezerā var darīt – cik drīkst zvejot, vai zivju resursi atjaunojas dabīgā veidā vai tie ir papildus jāpavairo, kādos periodos var pārvietoties ar motorlaivām un tamlīdzīgi.
