2018. gada maijā Valkā pie Rūjienas ielas mikrorajona dīķa, kurā mājoja gulbji, notika svētku brīdis – toreizējā Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 6.b klase kopā ar audzinātāju Annu Meļķi un uzaicinātiem viesiem – atklāja vizuāli pievilcīgu peldošu gulbju māju. Pašlaik māja jau kādu laiku pusgrimusi stāv pavisam netālu no krasta.
Tolaik “Ziemeļlatvija” rakstīja, ka 6.b klase saņēma skolu konkursa “100 darbi Latvijai” balvu par ieceri kopā ar vecākiem, pedagogiem un vietējo uzņēmēju atbalstu izgatavot peldošu gulbju māju. Pirms tam bērni kopā ar pašvaldības pārstāvjiem un ornitologu Andri Kleperu veica rūpīgu izpētes darbu un izstrādāja profesionālu gulbju mājas – ligzdas skici un maketu. Valcēnieši savu ideju iesniedza konkursa “100 darbi Latvijai” 1. kārtā, kurā piedalījās vairāk nekā 700 1. līdz 12. klašu audzēkņu. Valcēniešu ideja izrādījās aizraujoša un, pateicoties vairāku vietējo uzņēmēju atbalstam, to veiksmīgi izdevās īstenot.
Satraukumu par bērnu meistaroto gulbju māju, kas visu šo laiku bija visnotaļ pievilcīgs vides objekts, “Ziemeļlatvijai” telefoniski pauda kāda valcēniete. Viņa stāstīja, ka par gulbju mājas stāvokli ir informējusi novada domi, bet saņēmusi atbildi, ka šajā situācija neko nevarot darīt.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītāja vietnieku Ināru Šalderu. Viņš stāsta, ka ir informēts par gulbju māju. Vēl laikā, kad pašvaldības institūciju vadīja Guntis Bašķis, abi bijuši izpētīt situāciju uz vietas. I. Šalders skaidro, ka 2018. gadā gulbju māju dīķī uzstādīja kāda skolnieka tēvs, kuram bija specializēts aprīkojums, jo viņš strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļā. Diemžēl viņš esot atteicies piedalīties mājas izcelšanā no dīķa. Pašvaldības struktūrvienības rīcībā neesot hidrotērpa un nevienam no nodaļas strādniekiem nevarot likt šādos laika apstākļos līst aukstā ūdenī, lai objektu izceltu no ūdens. Turklāt cilvēks to nemaz nevarot izdarīt – māja sver pustonnu, jo tai zem grīdas ir atsvars. Arī ar traktoru, kas sver vismaz septiņas tonnas, dīķa malā nevar piebraukt, jo tas var nogrimt, jo Rūjienas ielas mikrorajona dīķa malas ir dūksnainas. I. Šalders uzskata, ka, būvējot šo māju, vajadzēja padomāt par to, kā objektu, aizāķējot no augšas, varētu izcelt no ūdens. Viņš piekrīt, ka gulbju māja šādos apstākļos bojājas, bet arī tad, kad pašvaldība to izcēla no dīķa un ziemas periodā uzglabāja bijušajā Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas atrašanās vietā “Austrās” zem klajas debess, tā bojājās.
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolotāja Anna Meļķe skumji atzīst, ka viņai sāp sirds par postā ejošo, ar mežonīga bērnu un viņu vecāku ieguldītā darba rezultātā tapušo gulbju māju. Lai šo ieceri īstenotu, toreizējās 6.b klases skolēni, audzinātāja un vecāku pārstāvji tikās ar pašvaldības darbiniekiem un sapulcē tika nolemts, ka bērni pašu spēkiem īsteno šo gulbju mājas projektu, bet tālāko rūpi un atbildību par šo objektu uzņemas novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļa. Tolaik to vadīja Inese Vehi. Jau aizvadītajā gadā gulbju māja sāka grimt, un bērni, to redzot, fotografēja notiekošo un bildes nosūtīja novada domei. Tikai skolēnu vecāku rosināta, pašvaldība piekrita gulbju māju izvilkt no dīķa un to līdz nākamajai sezonai novietot “Austrās”. Fiziski to paveica ģimnāzista Denija Stahovska tētis ugunsdzēsējs glābējs Ivars Stahovskis, jo viņš bija viens no aktīvākajiem vecākiem, kurš atbalstīja šo projektu. Viņš arī ziemas periodā gulbju māju restaurēja un tai pievienoja vēl papildu plastmasas mucas, lai objekts turētos virs ūdens. Ivars Stahovskis “Ziemeļlatvijai” atzīt, ka pirmos divus gadus par gulbju māju turējis rūpi, bet šogad godīgi pateicis, ka viņam nav nepārtraukti jārūpējas par šo objektu. Viņš kā tēvs maksimāli vēlējies atbalstīt dēla klases ieceri un to arī darījis, bet noruna bija, ka arī pašvaldība iesaistīsies šajā darbā. Viņš iesaka novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas administrācijai vismaz pamēģināt ar traktoru piebraukt dīķa krastam, pieāķēt gulbju māju un to izvilkt no ūdenstilpes, nevis atrunāties, ka to nevar izdarīt.
Aizvadītajā trešdienā, 8. janvārī, A. Meļķe rakstiski sazinājusies ar pašvaldības vadītāju Ventu Armandu Kraukli, aicinot tomēr darīt kaut ko lietas labā, lai gulbju māja neietu postā. V. A. Krauklis atbildējis, ka 2019. gada rudenī toreizējais izpilddirektora vietnieks – Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Guntis Bašķis ir izzinājis situāciju. Lai māju izceltu no dīķa, kādam hidrotērpā ir jākāpj dīķī un mājai pa apakšu jāizvelk troses. Lai pašvaldība oficiāli šim darbam noalgotu ūdenslīdēju, tam esot nepieciešami vairāki simti eiro. A. Meļķe stāsta, ka I. Stahovskis godīgi pateicis, ka vairs to nedarīs, jo bija savstarpēja vienošanās, ka par šo objektu rūpēsies pašvaldība. A. Meļķe uzskata, ka gulbju māju varēja tomēr izcelt no dīķa un novietot bijušajā gulbju ligzdošanas vietā, lai tā kalpo tik ilgi, kamēr to nesabojās laikazobs, bet tagad tā grimst ūdenī un pūst.
“Tā ir vienaldzība. Ja kaut kas tāds notiktu ar personīgo īpašumu, tad gan tiktu domāts, kā to saglabāt. Iznāk, ka gulbju māja īsti nevienam nepieder, tāpēc arī tāda attieksme,” skumji secina A. Meļķe.
