Valkas novada dome nākusi klajā ar jaunu ierosinājumu – gadījumā, ja netiek atbalstīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātais Valkas novada modelis ar Valkas, Strenču, Rūjienas un Naukšēnu novadu apvienošanu, tad pašvaldība iesaka Valkas novadu veidot no Valkas un Strenču novados esošajām pilsētām un pagastiem, pievienojot Trikātas pagastu no Beverīnas novada, Ēveles pagastu no Burtnieku novada, kā arī Gaujienas pagastu no Apes novada.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis skaidro, ka pašvaldība aizvadītā gada 26. novembrī saņēma Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vēstuli ar aicinājumu līdz 18. decembrim iesniegt komisijai viedokli domes lēmuma formā par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.
Pašvaldība pamato redzējumu par novada teritorijas veidošanu
Saskaņā ar pašreiz piedāvāto likumprojektu Valkas novads sastāvētu no pilsētām un pagastiem, kas šobrīd veido Valkas, Strenču, Rūjienas un Naukšēnu novadus. Domes deputāti vienbalsīgi ir atbalstījuši “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” projektā sākotnēji piedāvāto reformas modeli, taču, ņemot vērā reformas gaitā notikušajās diskusijās izteiktos viedokļus un Valkas novadam pievienojamo novadu iedzīvotāju paustos iebildumus, pastāv iespēja, ka likums attiecībā uz Valkas novadu pašreizējā likumprojekta piedāvātajā redakcijā var netikt pieņemts.
“Ziemeļlatvija” vairākkārt ir rakstījusi par Rūjienas un Naukšēnu novadu nevēlēšanos pievienoties Valkas novadam, bet gan veidot novadu kopā ar Valmieru. Domes lēmumā norādīts – ja Valkas novadam netiek pievienoti Rūjienas un Naukšēnu novadi, tad Valkas novada iespēja apvienoties ar Strenču novadu ir pieļaujama tikai tad, ja Valkas novadam tiek pievienots Beverīnas novada Trikātas pagasts, Burtnieku novada Ēveles pagasts un Apes novada Gaujienas pagasts. Trikātas un Ēveles pagasti līdz 2009. gada Administratīvi teritoriālajai reformai bija Valkas rajonā, bet Gaujienas pagasts robežojas ar Igaunijā esošo Valgas pagasta pašvaldību. Ar to Valkas novada domei jau ir ilgstoša sadarbība, tādējādi veicinot Latvijas–Igaunijas pierobežas ekonomisko un sociālo attīstību. Turklāt Gaujienas pagastā atrodas apdzīvota vieta Zvārtava, kas robežojas ar Valkas novada Zvārtavas pagastu, tā radot apjukumu tūristiem, kuri kā ceļa mērķi izvirzījuši Zvārtavas pagasta dabas vērtību apskati vai Zvārtavas pils apmeklējumu. Turklāt Gaujienas pagasta pievienošana Valkas novadam arī būtiski veicinātu Zvārtavas pagasta attīstību, jo Gaujiena kļūtu par Zvārtavai tuvāko kultūrvēsturisko centru un attīstības punktu. To būtu salīdzinoši viegli savienot ar kvalitatīvu ceļa infrastruktūru. Valkas novada domes deputāti uzskata, ka pie šāda modeļa būtu iespējams nodrošināt arī kvalitatīvu izglītības iestāžu tīkla pārklājumu novadā un darbaspēka kustību novada robežās, panākot, ka Valkas novadā strādājošie arī dzīvo Valkas novadā.
Trikātieši satrakojušies, ēvelieši raugās Valmieras virzienā
Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par Valkas novada domes ierosinājumu, “Ziemeļlatvija” sazinājās ar ilggadējo Ēveles pagasta bibliotēkas vadītāju Aelitu Punkstiņu. Viņa stāsta, ka sekojusi līdzi Rūjienas un Naukšēnu novada pašvaldību publiski izteiktajiem pārmetumiem Valkai. Viņasprāt, tie vairāk izklausījušies par vēlmi saglabāt savu amatu un krēslu. Taču ēveliete atzīst, ka ne tikai rūjienieši un naukšēnieši skatās Valmieras virzienā, bet arī ēvelieši. Šo desmit gadu laikā, kopš Ēveles pagasts atrodas Burtnieku novadā, saikne ar Valku ir mazinājusies. Taču Ēveles bibliotēkā joprojām ir pieejami divi reģionālie laikraksti “Liesma” un “Ziemeļlatvija”. Bibliotēkas apmeklētāji tos lasa ar interesi, jo ēvelieši dodas strādāt ne tikai uz Valmieru, bet diezgan bieži brauc arī uz Strenčiem un Valku. A. Punkstiņa šonedēļ pabijusi Valkā, jo ilgus gadus viņa automašīnu remontē kādā no Valkas autoservisiem. Viņa uzskata, ka šo gadu laikā pilsēta ir mainījusies uz labo pusi, un, ja varētu Valku apvienot vienotā teritorijā ar Valgu igauņu pusē, tas būtu pats labākais variants.
Kas attiecas uz ēveliešu dzīvi Burtnieku novadā, vietējā bibliotekāre uzskata, ka ir gan daudz padarītu darbu, gan arī nepadarītu. Vissliktākais ir tas, ka šo desmit gadu laikā nav noasfaltēts aptuveni desmit kilometrus garais ceļš uz novada centru. Ēvelieši ir gandarīti, ka Burtnieku novada vadība ir atradusi līdzekļus, lai sakārtotu vietējo tautas namu, un pagastā kultūras dzīve ir spraiga un notikumiem bagāta. Aizvadītā gada pavasarī Ēveles skola izturēja sarežģīto akreditācijas procesu, bet vietējie uztraucas, ka ar laiku skolu varētu slēgt, jo tur mācās tikai 46 audzēkņi, bet pirmsskolas izglītības iestādi, kas atrodas skolas telpās, apmeklē tikai nedaudz vairāk kā 10 bērnu. Uz vietas Ēvelē dzīvo tikai viena skolotāja, pārējie pedagogi brauc no Valkas, Ērģemes un Smiltenes.
“Ja Ēveli pievienos Valkas novadam, tāpat ģeogrāfiski atradīsimies novada malā. Šo desmit gadu laikā ēvelieši ir pieraduši, ka visi ceļi ved Valmieras virzienā,” secina A. Punkstiņa.
Beverīnas novada izpilddirektore ilggadējā Trikātas pagasta iedzīvotāja Cilda Purgale “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka, izlasot šo Valkas novada domes vēlmi Valkas novada teritorijai pievienot Trikātas pagastu, gribējusi uz karstām pēdām zvanīt Ventam Armandam Krauklim. Arī pagasta iedzīvotāji esot satrakojušies un izsaka ne visai glaimojošas frāzes Valkas virzienā.
“Kas vispār pašlaik notiek Latvijā? Kā slavenajos Mērnieku laikos, kuram nav slinkums, tas ar cūkas šņukuru padusē brauc uz ministrijām un diedelē sev atļauju pievienot pagastus,” ir nesaprašanā C. Purgale. Viņa uzskata, – lai ministrs Juris Pūce varētu īstenot šo iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, viņam jāatceļ 2009. gada reforma. Trikātas pagasts jau desmit gadus ir Beverīnas novada teritorijā un negrasās pievienoties Valkas novadam.
“Trikātiešiem labāk klātos kopā ar Latvijas bagātāko pašvaldību – Garkalni. Ko tas Krauklis iedomājas? Tad jau visa novada nauda būs jāmaksā savstarpējos norēķinos, jo Trikātas pagasta bērni mācās Valmieras skolās, nevis Valkā vai Strenčos,” norāda C. Purgale. Turklāt viņa ir neizpratnē, kā Valkas novada dome savu lēmumu nosūta Saeimas komisijai un Latvijas Pašvaldību savienībai, bet Beverīnas novada vadībai ne.
