“Daudz laimes, Smiltene! Daudz laimes, smiltenieši un novadnieki! Ir sācies Smiltenes pilsētas simtgades jubilejas gads, kopš piešķirtas pilsētas tiesības.” Šādu vēlējumu jaunā 2020. gada sākumā savā Facebook kontā ierakstījusi Smiltenes novada pašvaldība un pie viena atsaukusi iepriekš publicēto kļūdu savā kalendārā 2020. gadam.
Šajā pašvaldības izdotajā kalendārā kā datums, kad Smiltenei tika piešķirtas pilsētas tiesības, ir atzīmēts 9. janvāris. Tā ilgi domāja daudzi citi smiltenieši, arī šo rindu autore, izlasot Jura Zušmaņa grāmatu “Smiltene. Laiki un Likteņi” ar tajā publicētu norādi uz Ministru kabineta 1920. gada 9. janvāra lēmumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Smiltenei, līdz kļūdu vecā gada nogalē pamanīja un tai Smiltenes novada domes un sabiedrības uzmanību operatīvi pievērsa Smiltenes novada iedzīvotājs Andris Pauls-Pāvuls.
Kļūdas rodas
lielas pārliecības dēļ
Viņa mājās ir Valsts kancelejas un Latvijas Vēstneša 2013. gada izdevums “1918–1920 Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās” un tajā melns uz balta ir ierakstīts, ka Pagaidu valdība Smiltenes miestam pilsētas tiesības piešķīrusi 1920. gada 2. janvārī.
“Atsaucam iepriekš publicēto kļūdu par 9. janvāri, kas ir atzīmēts jaunajā pašvaldības kalendārā 2020. gadam kā pilsētas tiesību piešķiršanas datums. Atvainojamies, ka esam izplatījuši iepriekš neprecīzu informāciju, balstoties tikai uz publikāciju grāmatā “Smiltene: laiki un likteņi”. Paldies Andrim Paulam-Pāvulam par šo dienu laikā publicētiem izdevumiem un publikācijām,” savā Facebook kontā ierakstījusi Smiltenes novada dome.
Pašvaldība arī publiskojusi informāciju par to, ka Ministru kabinets 1920. gada 2. janvārī pieņēma lēmumu par noteikumu pieņemšanu par pilsētas tiesību piešķiršanu Rūjienas, Smiltenes un Alūksnes miestiem (“Valdības Vēstnesis”, Nr.3, 04.01.1920.).
Kļūda Smiltenes vēstures pētnieka Jura Zušmaņa grāmatā, visticamāk, radusies, pārskatot 1920. gada 10. janvārī izdoto pagaidu valdības oficiālo izdevumu “Valdības Vēstnesis”, kurā pieminēts gan 1920. gada 9. janvārī notikušās pagaidu valdības sēdes protokols, gan iepriekš pieņemtie noteikumi par pilsētas tiesību piešķiršanu Smiltenes miestam (9. janvāra sēdes protokolā tādu noteikumu nav).
Gadumijas laikā sociālajos tīklos notikušajām diskusijām uzmanību bija pievērsusi arī Valkas novadpētniecības muzeja speciāliste Ligita Drubiņa,
Viņa norāda, ka diemžēl šādas paviršības kļūdas var rasties, ja konkrētajā “Valdības Vēstneša” izdevumā neizlasa visu informāciju, bet tikai to, kas saistīta ar Smilteni.
“Izdevumā ir publicēti noteikumi par pilsētas tiesību piešķiršanu trijiem miestiem – Alūksnei, Smiltenei un Rūjienai, sākot ar Rūjienu, bet aiz noteikumiem par pilsētas tiesību piešķiršanu Smiltenei un Rūjienai ir tikai Ministru prezidenta un iekšlietu ministra paraksti, bez datuma. Datums – 2. janvāris – ir norādīts aiz noteikumiem par pilsētas tiesību piešķiršanu Alūksnei, bet pirms Ministru prezidenta un iekšlietu ministra parakstiem. Ja datums būtu norādīts aiz šiem parakstiem, tad būtu skaidrs, ka tas attiecas uz visiem noteikumiem par pilsētas tiesību piešķiršanu visām trijām pilsētām – Smiltenei, Rūjienai un Alūksnei. Jauki, ja iedzīvotāji ir ieinteresēti patiesības noskaidrošanā un to arī atrod. Kļūdas bieži vien rodas tad, kad cilvēks ir par kaut ko pārliecināts un nemeklē vēl kādus citus variantus tuvāk pirmavotam, bet pētniekam vajadzētu tā darīt, piemēram, šajā gadījumā varētu skatīt “Jaunākās Ziņas”, kuras 3. janvārī publicēja informāciju par to, ka 2. janvāra sēdē ir piešķirtas pilsētas tiesības šiem visiem trijiem miestiem,” norāda L. Drubiņa.
Simtgadi svinēs 9. janvārī
Tagad ir sanācis tā, ka Smiltenes novada Kultūras centrā svinīgs pasākums par godu Smiltenes pilsētas tiesību piešķiršanas 100. gadadienai notiks 9. janvārī pulksten 18 (šis datums tika izvēlēts vēl pirms tam, kad kļūdu par pilsētas tiesību piešķiršanas dienu pamanīja Andris Pauls-Pāvuls).
Svinīgajā pasākumā satiksies bijušie pilsētas un novada domes priekšsēdētāji un tagadējais Smiltenes novada pašvaldības vadītājs Edgars Avotiņš, Smiltenes Goda medaļas un novada apbalvojuma “Goda cilvēks” laureāti un pilsētas uzņēmēji. Tiks sumināti bērnu zīmējumu konkursa laureāti un Smiltenes simtgades svētku logo konkursa uzvarētājs Kristaps Strazdiņš. Muzikālu sveicienu dāvās Smiltenes Kultūras centra jauktais koris “LidoJums”. Pasākumu var apmeklēt ikviens interesents.
Jāpiebilst, ka Alūksne savu simtgadi nosvinēja 2. janvārī, bet Rūjiena savu simtgadi svinēs 10. janvārī, svētku sarīkojumā “Rūjiena 100 gados”. Pašvaldība aicina vietējos iedzīvotājus šajā datumā izlikt Latvijas valsts vai Rūjienas karogu un iedegt gaismiņas māju logos un pagalmos.
Rūjiena par pamatu simtgades svinību datumam izvēlējusies 10. janvāri, jo pirms 100 gadiem tika izdots “Valdības Vēstneša” numurs, informējot par pilsētas tiesību piešķiršanu Rūjienas miestam, teic Rūjienas gide un pilsētas izstāžu zāles vadītāja Līga Siliņa. Par
2. janvāri viņa pirmo reizi padzirdēja tikai tagad, no “Ziemeļlatvijas” un teic, ka viņai neskaidrības ir joprojām.
“Manā rīcībā ir arhīva dokumenta kopija ar norādi uz pilsētas tiesību piešķiršanu Rūjienai 5. janvārī. Un galvenais jau ir gads, nevis starpība dažās dienās, kad tas īsti noticis. Lai cilvēki priecājas, ka tādas tiesības viņu pilsētai vispār ir piešķirtas,” savu nostāju pauž L. Siliņa.
viedoklis
Andris Pauls-Pāvuls:
– Decembrī laikrakstā “Ziemeļlatvija” ievēroju publikāciju, kurā Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra vadītājs Modris Apsītis stāsta, ka Smiltenes novada pašvaldība izdevusi krāšņus kalendārus, kuros: “Bez atceres un svētku dienām, vārda dienām un Mēness fāzēm atzīmēti nozīmīgi datumi pilsētai. Piemēram,
9. janvāris, jo tajā pirms simts gadiem Smiltenei tika piešķirtas pilsētas tiesības.”
Tā kā mani interesēja, kādi ir bijuši noteikumi pilsētas tiesību piešķiršanai, plauktā paņēmu Valsts kancelejas un Latvijas Vēstneša 2013. gada izdevumu “1918.–1920. Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās” un tur arī konstatēju, ka Pagaidu valdība Smiltenes miestam pilsētas tiesības piešķīrusi 1920. gada 2. janvārī.
Šis ir unikāls izdevums uz 800 lapaspusēm, kurā sagatavoti saskaņā ar mūsdienu vēstures zinātnes metodiku un pirmo reizi publicēti visi tā laika Pagaidu valdības sēžu protokoli.
Šo grāmatu, cerot, ka tai būs ieinteresēti lasītāji, Valsts kanceleja ir dāvinājusi skolām un bibliotēkām. Šī unikālā grāmata ir pieejama Smiltenes novadā, gan Smiltenē, gan Blomē, gan Bilskā, gan Mēros, gan Palsmanē, gan Variņos, gan Launkalnē, gan Grundzālē, protams, arī vidusskolā un tehnikumā, jau sešus gadus.
Un te nonākam pie skumjākā Smiltenes 100 gadu atcerē – sešus gadus kopš šās grāmatas izdošanas neviens novadā nebija pamanījis šo kļūdu (to, ka Smiltenei pilsētas tiesības piešķirtas 1920. gada 2. janvārī, nevis
9. janvārī – redakcijas piezīme). Turklāt vēl 30. decembrī, kad novada pašvaldības administrācija par šo kļūdu bija informēta, neviens pašvaldībā nezināja, ka pareizo atbildi var atrast divu minūšu attālumā – pašvaldības bibliotēkas plauktā!
Jāpiezīmē, ka šajā 2013. gada izdevumā gan ir tikai Pagaidu valdības sēdes protokols. 1920. gads bija kara laiks un tikai 1921. gadā tika izdots “Papildinājums pie likumu un valdības rīkojumu krājuma”, kurā publicēti noteikumi, kas izsludināti Valdības vēstnesī (1919. un 1920. gados), bet nav iespiesti Likumu un valdības rīkojumu krājumā. Tai skaitā “Noteikums par pilsētas tiesību piešķiršanu Smiltenes miestam” . Manuprāt, šajā nezināšanā nevaram vainot pašvaldības darbiniekus, jo problēma ir citur. Būtībā, novadā nav atbildīgā par novada vēsturi. Jau 2016. gada 14. jūnija “Ziemeļlatvijā” par Smiltenes novada muzeju Mēru muižā norādīju, ka Smiltenes novadam nav bijusi nopietna zinātniska pieeja novada pētīšanā, kā to precīzi reglamentē Muzeju likums. Tur precīzi definēts, kādam jābūt pašvaldības muzejam un ar ko tam ir jānodarbojas. Joprojām muzejā ir tikai vadītāja un krājumu glabātāja, bet nav neviena zinātniskā līdzstrādnieka.
Šķiet, tā arī ir atbilde, kas vainojams, ja Smiltenes novadā nezina, kad svinama Smiltenes 100. dzimšanas diena.
