Jaunais 2020. gads ar pārmaiņām ir iesācies Smiltenes novada kultūras dzīvē. No 1. janvāra darbu uzsākusi pašvaldības jaunā iestāde – Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvalde un tās struktūrvienības, tai skaitā Smiltenes novada Kultūras centrs, ko vada Anda Avota.
Līdz šim A. Avota bija pašvaldības kultūras pasākumu organizatore Brantu un Smiltenes pagastos un Smiltenes novada Kultūras pārvaldes administratore.
Pārmaiņas izvēlas pati
Sākotnēji vadīt Smiltenes novada Kultūras centru pašvaldība piedāvāja līdzšinējā Smiltenes pilsētas Kultūras centra vadītājai Ilzei Jēkabsonei, taču viņa no šā piedāvājuma atteicās un no 19. decembra ir pārtraukusi darba attiecības ar Smiltenes novada domi.
Ir vēl kādas izmaiņas – no šā gada tajos Smiltenes novada pagastos vai ciematos, kur nav kultūras namu, tautas namu vai klubu, pašvaldības speciālistu – kultūras pasākumu organizatoru vairs nav.
“Tas nenozīmē, ka šajās vietās pasākumi nenotiks. Tie notiks, jo tagad ir Smiltenes novada, nevis Smiltenes pilsētas Kultūras centrs, un tā darbs būs komandā, organizējot pasākumus dažādās Smiltenes novada vietās,” skaidro Smiltenes novada domes Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes vadītāja Aija Cunska.
Jau rakstījām, ka 2018. gadā Smiltenes novada pašvaldībā tika veikts funkciju audits ar mērķi sabalansēt darbinieku noslodzi, atrast resursus darba samaksas palielināšanai, ceļot darba efektivitāti un pārskatīt veicamo darbu atbildības, kompetences un pienākumus.
Ņemot vērā audita gala ziņojumu, 2019. gada 27. februārī tika izveidota Smiltenes novada kultūras un sporta jomas izvērtēšanas darba grupa, kura arī veica esošo pašvaldības iestāžu “Smiltenes novada Kultūras pārvalde” un “Smiltenes novada Sporta pārvalde” un tām pakļauto iestāžu darbības un pašvaldības funkciju analīzi.
Attiecīgi vairs Smiltenes novada Kultūras pārvaldes nav, ir jauna struktūrvienība – Smiltenes novada Kultūras centrs.
Jaunajai novada kultūras dzīves vadītājai Ilze Jēkabsone novēl enerģiju un dzīvesprieku un rosina, tāpat kā līdz šim, strādāt ar vietējiem amatiermākslas kolektīviem, attīstīt to darbu un palīdzēt sasniegt šo kolektīvu izvirzītos mērķus, kā arī piedāvāt publikai visdažādāko veidu pasākumus gan ar profesionālu mākslinieku, gan amatiermākslas kolektīvu uzstāšanos.
“Smiltenē kultūras pasākumi ir apmeklēti. Valmieras un Cēsu tuvums un šo pilsētu kultūras piedāvājums mūs tik ļoti nav ietekmējis. Esam novērojuši, ka uz kultūras pasākumiem Smiltenē daudz cilvēku brauc no citām vietām, arī no Valmieras un Cēsīm. Parunājamies, un viņi stāsta, ka patīk gaisotne mūsu Kultūras centra zālē. Valmierieši tāpēc brauc arī uz mūsu kinozāli, kaut gan viņiem ir pašiem savs kinoteātris,” stāsta I. Jēkabsone.
Taujāta, kāpēc nolēmusi aiziet no darba, viņa teic, ka vēlējās pārmaiņas dzīvē. “Izlēmu, ka tagad ir īstais mirklis, taču tas ir nesaistīti ar pārmaiņām novadā kultūras jomā. Jebkurā gadījumā es būtu izlēmusi kaut kādā mirklī šo vietu pamest un dot iespēju citiem cilvēkiem. Tas ir sevi ļoti izsmeļošs darbs. Jāmēģina visu laiku atjaunoties, bet ne vienmēr tas izdodas. Izlēmu, ka tagad nedaudz atpūtīšos un tad pamazām sākšu skatīties, ko turpmāk darīt,” atklāj I. Jēkabsone.
Atsaucīgākā publika –
ģimenes ar bērniem
No darba pēc pašas vēlēšanās vecā gada nogalē, 30. decembrī, aizgājusi arī līdzšinējā Launkalnes tautas nama vadītāja Signe Baltere, kura šo amatu pildīja sešus gadus.
“Novadā sāku strādāt vienā gadā ar Ilzi Jēkabsoni,” atceras Signe.
Par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc izlēmusi pārtraukt darbu Launkalnes tautas namā, viņa nosauc vēlmi veltīt vairāk laika savai ģimenei. “Centos savienot bērnu auklēšanu ar pasākumu rīkošanu, tomēr sapratu, – kamēr bērni vēl ir mazi, tas nav iespējams,” atzīst Signe.
Tagad viņa turpina vadīt Launkalnes pagasta sieviešu vokālo ansambli “Anemones” un Launkalnes sākumskolas bērnu ansambli “Blēņas”, kā arī strādā Launkalnes sākumskolā un tās pirmsskolas grupiņās, kur māca bērniem mūziku.
Launkalnes tautas nama vadītājas amata vakanci pašvaldība piedāvājusi Gunitai Ozoliņai, kura līdz šim strādāja par kultūras pasākumu organizatori Bilskā, taču turpmāk Bilskā šāda amata vairs nebūs, ņemot vērā kultūras jomas izvērtēšanas rezultātus novadā.
G. Ozoliņa vēl vecā gada nogalē apstiprināja, ka piedāvājumu vadīt Launkalnes tautas namu ir saņēmusi un labprāt to pieņemtu, jo viņai patīk Launkalne, patīk turienes cilvēki un patīk ar viņiem sadarboties (G. Ozoliņa savulaik vadīja Launkalnes tautas namu, kamēr Signe Baltere bija bērna kopšanas atvaļinājumā – redakcijas piezīme).
Taujāta par ieteikumiem savai pēctecei, kā organizēt kultūras dzīvi Launkalnē, S. Baltere novēl rīkot pasākumus visām paaudzēm, it īpaši ģimenēm ar bērniem, kuru pagastā ir daudz.
“Tas ir vislabākais, atsaucīgākais lauciņš, ar ko strādāt. Nevajag aizmirst arī seniorus. Piedāvāt cilvēkiem ko tādu, lai viņiem ir prieks nākt un ir ko redzēt! Esmu secinājusi arī to, ka cilvēki vairāk apmeklē tādus pasākumus, kuros uzstājas savējie, nevis viesmākslinieki. Uz “zvaigznēm” Launkalnē nāk mazāk nekā uz savējiem,” novērojusi S. Baltere.
To apliecinājis arī viens no pēdējiem viņas rīkotajiem pasākumiem Launkalnes tautas namā vecā gada nogalē – teātra izrāde “Kāpēc Launkalnē sniegs vizuļo?” Launkalnes pop-up teātra izpildījumā (pop-up nozīmē, ka šis teātris ir īslaicīgs vienas dienas jeb vienas uzstāšanās pasākums). Sava pastāvīga dramatiskā kolektīva launkalniešiem nav.
Vēlas kuplāk
apmeklētus pasākumus
“Tik mīļas, priecīgas sajūtas man sen nebija bijušas, rīkojot kādu pasākumu. Šovakar launkalnieši parādīja, ka kopā viss ir ļoti forši. Ļoti ļoti priecājos par visiem, kuri pārvarēja bailes un uzņēmās aktieru lomu, un manām “Anemonēm”. Ir skaidrs, ka mums šis ir jāturpina,” tā Signe Baltere ierakstīja sociālā tīkla tīmekļa vietnē Facebook drīz pēc šās izrādes, kurai viņa bija komponējusi vairākas dziesmas, tās izpildīja vietējais sieviešu ansamblis “Anemones”.
Izrādē lomās iejutās vietējie bērni un pieaugušie, arī Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš, kuram tā bija debija teātrī.
“Kāds nu tur lampu drudzis, priekš savas publikas jau uzstājāmies,” pasmaida Launkalnes pagasta pārvaldnieks, bet, taujāts par to, ko vēlas pagasta kultūras dzīvē nākamajos gados, atteic, ka gribēt var daudz ko, bet visu nosaka cilvēku atsaucība.
“Vēlētos, lai pasākumi būtu kuplāk apmeklēti, bet tas nav atkarīgs no kluba vadītāja. Varbūt viens no faktoriem, kāpēc Signe aizgāja, ir tas, ka nav atsaucības. Daudzreiz bijis tā, – ja neatbrauc cilvēki no malas, tad jāuzstājas gandrīz tukšai zālei. Vasaras periodā, kad ir brīvdabas pasākumi, mazajos lauku klubos vispār nav jēgas taisīt pasākumus,” spriež M. Lazdiņš.
Turklāt tādos mazos ciematos kā Launkalne nav daudz iedzīvotāju, līdz ar to ir arī grūti izveidot amatiermākslas kolektīvus, piemēram, teātri, kam Launkalnē ir senas tradīcijas.
“Launkalnē gandrīz visiem ir maiņu darbs (tuvumā ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi – redakcijas piezīme), un tas ietekmē pašdarbību, cilvēki netiek uz mēģinājumiem. Tomēr tik un tā meklējam režisoru,” teic S. Baltere.
