Vai esam kādam parādā un ko? Vai naudu? Vai kādu labu darbu? Tā atausa atziņa, ka ir dažas medicīnas darbinieces, kas skrien, laipni palīdz veselības nebūšanās un viņām nav laika ne dumpoties, ne streikot. Pirmā nāk prātā mūsu Zaļkalnīte. Tā ir mūsu onkoloģe Tija Zaļkalne. Dakterītei nav par grūtu uzklausīt un ārstēt cilvēkus gan Smiltenē, gan Valkā, gan Valmierā, gan atkal dežurēt Smiltenes traumpunktā. Vai nav brīnums, ka, tepat arī tuvumā esot, man ar savām nebūšanām veselībā, laikam ātri ritot pat gados, nav bijusi izdevība redzēt ārsti nogurušu, īgnu un ar nepateicīgu izteiksmi sejā. Vai, zvanot pa telefonu, ja nav aizņemta, vienmēr atbildēs. Gadiem strādājot medicīnā, ir uzkrājusi ļoti lielu pieredzi ne tikai onkoloģijā. Vienmēr uzklausīs tik ilgi, cik vajadzēs, neskaitot minūtes. Un cilvēki, viņu zinot, arī pacietīgi gaida savu rindu.
Lasot mūsu rajona avīzīti, parasti iepriecina rakstiņi par labiem darbiem un to darītājiem – cilvēkiem. Skats sviežas atpakaļ un jautā sev, vai un ko esi kādam parādā. Vai naudu vai kādu labestību. Kas iepriecina un uzlabo nervu sistēmu. Jā, nervu sistēma ir pamatā lielai daļai cilvēka veselības. Pirmkārt jau tas būs asinsspiediens! Runā, ka, ejot pie ārstiem, ir augstākais asinsspiediens. Bet mūžā piedzīvots, ka ne pie visiem ārstiem ceļas asinsspiediens. Tā mierīgi un viegli ir iet pie mūsu ģimenes ārstes Evitas Zušmanes un viņas māsiņas Birutas Spundes. Arī tur nekad nav izjusta nepacietība pat tad, kad man nav laika un spēka apmeklēt ārsta kabinetu, bet ir nepieciešama zāļu recepte. Piezvanot vienmēr laipni un saprotoši tiks izrakstīta recepte. Tagad to var dabūt arī e-pastā. Abas cītīgi un laipni uzklausa savus pacientus – jaunus vai vecus. Lai visām laimīgs un veselīgs Jaunais gads un vēl daudz tāpat domājošu pacientu!
