Noslēdzies vairāk kā divus gadus ilgušais pārrobežu projekts “COOP Local”, kura mērķis bija atdzīvināt un stiprināt pārrobežu uzņēmējdarbību, īstenojot virkni dažādu pasākumu, kas veicinātu sadarbības un biznesa attiecību veidošanu starp Igaunijas un Latvijas uzņēmējiem. Viena no aktivitāšu īstenotājām bija Smiltenes novada pašvaldība.
“Divarpus gadu laikā organizēti dažādi apmācību semināri, pieredzes apmaiņas braucieni, pasākumi un kopīga piedalīšanās gadatirgos gan Latvijā, gan Igaunijā. Aktīvākie projekta dalībnieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Krieviju, Baltkrieviju un Somiju. Kopā projekta īstenošanas laikā notika 42 kopīgi pasākumi igauņiem un latviešiem četrās nozarēs – gaļas un piena bizness, dārzeņu un stādu audzēšana, ogu un augļu audzēšana un pārstrāde, kā arī amatniecība un rokdarbi. Kopumā projekta aktivitātēs no Apes un Smiltenes novada piedalījās aptuveni 230 dažādu uzņēmēju. No Smiltenes novada 155 dalībnieki, no kuriem 135 bija tādi, kas jau strādā kādā no lauksaimniecības vai amatniecības nozarēm, ražo un pārdod savu produkciju,” informē Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Zelma Mičule.
Projekta aktivitātes palīdzējušas labāk iepazīt ne tikai mazā biznesa iespējas un pieredzi Igaunijā, bet arī uzzināt par mazajiem uzņēmējiem un lauksaimniekiem Apes un Smiltenes novadā. Smiltenes un Apes novada uzņēmēji atzīst, ka piedalīšanās projekta aktivitātēs bija vērtīga pieredze gan sava biznesa attīstīšanai, gan jau kontaktu iegūšanai ne tikai Igaunijā, bet arī savā novadā.
Z. Mičule norāda, ka vairāki uzņēmēji jau uzsākuši sadarboties ar citiem uzņēmējiem gan, pērkot pakalpojumus, produktus un stādus, gan, izmantojot iegūtos kontaktus savu produktu realizācijai. Kā vēl viens svarīgs ieguvums, ko uzsver iesaistītie uzņēmēji, ir tas, ka praktiskās apmācības un mācību braucieni deva viņiem iespēju iegūt jaunas zināšanas un ieraudzīt savu uzņēmumu no jauna skata punkta. Daudzi jaunās zināšanas jau sākuši izmantot savos uzņēmumos un saimniecībās. Dalība projektā vairoja viņu pašapziņu, pārliecību par saviem centieniem un deva spēku meklēt un rast dažādus jaunus un radošus risinājumus pašiem savu uzņēmumu attīstībā, produkcijas un pakalpojumu dažādošanā.
Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra vadītājs, “COOP local” projekta aktivitāšu vadītājs Modris Apsītis, dodoties kopā ar vietējiem mājražotājiem, amatniekiem un uzņēmējiem uz semināriem un pieredzes apmaiņas braucienos, atklāj, ka devums ir acīmredzams. “Šie divarpus gadi dalībniekiem ir bijuši ļoti vērtīgi, arī mums pašiem. Šāda veida iespēju mēs kā pašvaldība Smiltenes novada mazajiem un vidējiem uzņēmējiem piedāvājām pirmo reizi. Apei pārrobežu sadarbība jau ilgst desmit gadus. Interesanti, ka šī bija iespēja arī pašiem vienam otru iepazīt, ne tikai kaimiņu novada un Igaunijas mājražotājus un amatniekus. Noteikti izdevās izveidot ciešāku saikni. Projekts aktivizēja vietējo sabiedrību, ka kopā varam sasniegt vairāk, paraudzīties uz savu biznesu un labas prakses piemēriem citviet,” laikrakstam saka M. Apsītis.
Projekta galvenais partneris un Setomā apvienības valdes priekšsēdētājs Marguss Timmo norāda: “Mazam uzņēmējam ir svarīgi zināt, kas tiek darīts kaimiņvalstīs, jo tas viņus padara konkurētspējīgus. Vienlīdz svarīga ir ticība sev un uzņēmējdarbībai. Mazam uzņēmumam nepārtraukti jādomā par produktu, ko tas piedāvā, kad nepieciešams, jāatrod jauni triki, kā uzsākt darīt jaunas lietas, vai jādara vecas lietas citādāk. Tieši to mums deva projekts.”
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka pārrobežu projektu “COOP Local” divarpus gadu garumā īstenoja piecas pašvaldības – Setomā, Veru pašvaldība un Repinas Inkubācijas centrs, Apes novada un Smiltenes novada pašvaldība.
viedokļi
Liene Strazdiņa, TLMS “Smiltene” vadītāja:
– Piedaloties projekta “COOP local” aktivitātēs, redzēju, kas notiek ārvalstīs manā nozarē (amatniecības). Tas ļāva arī profesionāli paskatīties, kā viss notiek pie mums. Projekta laikā ieguvu vērtīgus kontaktus, zināšanas, pieredzi likumdošanā, kā dažādās situācijās tiek risinātas problēmas Igaunijā, kā politiski lēmumi ietekmē amatniecības attīstību. Projekts pavisam noteikti deva plašāku redzējumu un iedvesmu strādāt tālāk.
Tagad ir apzināts, kas kurā vietā un kā notiek, nākotnē Smiltenes novada pašvaldība varētu īstenot projektus jau ar konkrētāku mērķi, padziļinātākas aktivitātes. Zināms, ka amatniecība ir uz nabadzības riska robežas. Lielākoties labākajā gadījumā amatnieki var nopelnīt iztikai, bet ne vairāk. Jāmeklē ir atbalsta veidi, kā situāciju uzlabot. Tas pats ir Igaunijā un Somijā, jāatzīst, ka Latvijā amatnieki pat ir vairāk aizsargāti. Taču problēma pastāv. Piemēram, varētu rīkot nodarbības, pieaicinot grāmatvedi vai citus jomas speciālistus, lai kopīgi meklētu risinājumus. Bet šis ir tikai viens no jautājumiem.
Valdis Paeglis, bitenieks:
– Neapšaubāmi, dalība projektā ir ieguvums. Saule un pasaule apskatīta, šis tas realizēts. Kopā ar kundzi piedalījos gadatirgos Igaunijā un Apē, žēl, ka netikām Latvijā uz noslēguma pasākumu. Tomēr ir prieks par visu kopumā, gaidām, kad parādīsies kāds jauns projekts, kurā esam gatavi lēkt iekšā.
Ieguvām ļoti dažādu pieredzi. Ja runājam par gadatirgu Igaunijā, pirmajā sajutāmies vairāk kā ciemiņi, otrajā jau mums tika ierādītas labākas vietas. Igaunijā varēja just, ka cilvēki ļoti atbalsta savējo produkciju. Ir vēl visādas nianses, piemēram, iepakojuma tilpums. Igauņi medu pērk 800 mililitru spainītī, ja būs litrs, viņi brīnīsies.
Patīkami pārsteidza, ka uz gadatirgu mazpilsētā sabrauc apmeklētāji no visas Igaunijas. Cilvēku tiešām ir daudz, tur gadatirgū neatņemama pasākuma sastāvdaļa ir kultūras programma ar vietējiem pašdarbniekiem un ciemiņiem. Arī Apē gadatirgus ir notikums, kur ierodas gan daudzi tirgotāji, gan pircēji. Varam vien pamācīties no kaimiņiem.
Vēl ir viena atziņa, ko guvu, – mums ir daudz amatnieku un mājražotāju, kas prot saražot labas lietas, bet neprot tās veiksmīgi realizēt.
Maija Jančevska, gide:
– Ideja un atgriezeniskā saite! Piedaloties projektā, guvu ļoti daudz mazāku un lielāku ideju, kuras varēju aizgūt un adaptēt savā darbā. Pieredzi guvu Igaunijā, Baltkrievijā un Krievijā. Braucām arī uz tirgu Igaunijā. Tur nepieciešams atrast zelta vidusceļu, lai saprastu, kad vajag un nevajag piedāvāt savu produkciju. Iespējams, reizēm esam apnicīgi ar savu uzbāzību, jo viņi vairāk atbalsta savējos.
Prieks par kolēģiem un citiem dalībniekiem, ko iepazinu. Tagad viņi brauc ciemos pie mums, tā ir laba atgriezeniskā saite. Pavisam noteikti dalība ir devusi atpazīstamību.
