Šīs nedēļas viena no karstākajām ziņām interneta portālos, kas iezīmē jaunas novadu robežas, ir it kā koalīcijas izteiktais atbalsts par Rūjienas un Naukšēnu pievienošanu Valmierai. Šim jaunumam pa pēdām seko lielais jautājums – kur likt Valku. Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Saeimas deputāts Jānis Dombrava nācis klajā ar iespējami jaunu scenāriju – proti, Valka varētu būt viena.
Izskatās, ka rūjieniešu un naukšēniešu protesta akcijas pret apvienošanu ar Valku nesušas augļus un sasniegušas dažu politisko spēku dzirdīgās ausis, arī Valmiera esot devusi akceptu, lai tās pievienotu Vidzemes lielākajai pilsētai. Atgādinām, ka Administratīvi teritoriālā reforma paredz samazināt novadu pašvaldību skaitu, apvienojot tās. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plāna Valkas novadam pievienotu Rūjienu, Naukšēnus un Strenčus, taču pret šo variantu kategoriski iebilst visas trīs pašvaldības, turklāt Rūjienā un Naukšēnos savākti 2480 paraksti pret pievienošanu Valkai. Arī Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Oskars Muksimovs apstiprinājis, ka koalīcijas partneri panākuši kopēju sapratni par nepieciešamajām korekcijām administratīvi teritoriālās reformas plānā, Rūjienas un Naukšēnu novadus pievienojot Valmieras novadam. Izskatās, ka skaidrības, ko darīt ar Valku, augšējos ešelonos vēl nav.
Dombrava ziņu aģentūrai LETA skaidroja, ka “esot indikācijas, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma otrajā lasījumā Valka varētu palikt viena pati, proti, pašvaldības, kuras līdz šim ticis plānots pievienot Valkai, varētu tikt apvienotas ar citām pašvaldībām. Līdz ar to jāsaprot, ka tādā gadījumā Valka neatbildīs kritērijiem, lai pastāvētu viena pati”.
Dombrava uzsvēris Valkas nozīmīgumu Latvijas brīvības cīņu un valsts dibināšanas kontekstā, tāpēc nebūtu pareizi to pievienot Valmieras novadam.
Kā risinājumu, ko darīt ar Valku, kas, izskatās, paliek pāri un nekur neiederas, deputāts Dombrava pieļauj variantu, ka Valka varētu būt kopā ar Valgu, kas gan ir Igaunijas teritorijā, bet praktiski abas pilsētas teritoriāli ir kā viens veselums. Deputāts ziņu aģentūrai LETA skaidroja, ka “tādējādi Latvijas ziemeļu reģionā tiktu izveidotas divas pašvaldības ar vismaz 25 000 iedzīvotāju – Valmiera un “apvienotā” Valka. Pilsētas pēdējos gados attīstās kā vienots veselums, bet joprojām saglabājas dažādi neloģiskie momenti, ka, piemēram, Valkas iedzīvotājs nedrīkst aiziet uz 100 metru attālumā esošo slimnīcu Valgā saņemt pakalpojumu, bet viņam jābrauc uz Valmieru”. Novēršot šādas nianses, pilsēta varētu straujāk attīstīties, neskatoties uz to, ka tā atrastos divās valstīs.
Kaut šī ziņa jau vēja spārniem aplidojusi visus ziņu portālus, tā ir tikai un vienīgi ideja. Valkas pievienošanu Valgai pirms vairākiem gadiem “Ziemeļlatvija” nopublicēja 1. aprīlī kā joku. Redakcijas darbiniekiem par brīnumu bija cilvēki, kas tam noticēja, tagad šis “joks” tiek apspriests kā viens no un, iespējams, daudziem kā vēlamākais attīstības scenārijs. Saprotams, ka savas valsts teritorijā pašvaldību bīdīšana no viena novada uz otru ir iespējama, taču ciešāka Valkas un Valgas sadarbība ir starpvalstu jautājums, kur nepietiks vien ar mūsu politiķu izpratni. “Vispirms mums vajadzētu saprast par šo pašiem savā mājā – vai mums ir politiskais atbalsts šādai idejai, jo tam ir arī budžeta ietekme. Ja ir atbalsts, varam runāt ar Igauniju par šāda līguma slēgšanu,” spriež politiķis.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli un jautāja, cik reāls viņam izskatās šāds attīstības scenārijs. “Vispirms jāpasaka, ka neviena no ziņām, ne par Rūjienu un Naukšēniem, ne Valkas un Valgas apvienošanu, nav precīza. Koalīcija vēl tikai 9. decembrī spriedīs par Rūjienas un Naukšēnu pievienošanu Valmierai. Iespējams, šis variants gūs atbalstu, taču pašlaik koalīcijā ir vairāki varianti. Par Dombravas kunga iniciatīvu varu teikt vislabākos vārdus, taču virsraksti, ka Valku gatavojas apvienot ar Valgu, ir pārspīlēti. Tas drīzāk ir skaists sapnis. Brīvpilsētas izveide prasa ne tikai starpvalstu vienošanos, bet pat izmaiņas valstu konstitūcijās. Zinot abu valstu politisko klimatu un to, ka gan Latvijā, gan Igaunijā ir sadrumstalotas koalīcijas, neticu, ka tas šobrīd ir reāli. Tas, kam es ticu, un uz ko mēs soli pa solim ejam, ir perspektīvā veidot kopīgu pārvaldību dažādu pakalpojumu sniegšanā abu pilsētu iedzīvotājiem, piemēram, pilsētu apsaimniekošanā, ūdens un kanalizācijas sistēmā, sabiedriskā transporta nodrošināšanā starp abām pilsētām un tamlīdzīgi. Tie ir jautājumi, ar ko strādājam, bet tie jārisina valstiskā līmenī. Jau sen vēlamies panākt, lai pa Valku un Valgu kursētu kopīgs autobuss, taču, lai tas īstenotos, vajag izmaiņas normatīvajos aktos, kas pieļautu subsidēt transporta pakalpojumus arī tad, ja autobuss iebrauc citas valsts teritorijā,” skaidro V. A. Krauklis.
Par ievērojamu progresu viņš uzskata vienošanos, ka Ārlietu ministrija gatavos vēstuli ar uzdevumu atbilstošām ministrijām līdz vasarai veikt aprēķinus, ko sadarbības līgums par vienotu pakalpojumu saņemšanu Valkas un Valgas iedzīvotājiem varētu maksāt Latvijas valstij. Te ir runa gan par valcēniešu veselības pakalpojumu saņemšanu Valgas slimnīcā, kopīgo pilsētas transportu, jebko, ko Valka un Valga varētu organizēt kā koppakalpojumu. Valkas novada mērs uzskata, ka Ārlietu ministrijas iesaistīšanās ir solis uz priekšu, lai rezultatīvāk risinātos jautājumi par Valkas un Valgas sadarbību dažādos līmeņos.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar laikraksta “Lõuna-Eesti Postimees” reportieri Tītu Loimu, kā igauņi vērtē ideju par Valkas un Valgas apvienošanu. “Šāda iespēja izskanējusi jau iepriekš, to ierosināja politiķis Igors Grezins. Arī abu pilsētu mēri par apvienošanos ir diskutējuši, taču oficiāla slēdziena par to nav. Ir veikts pētījums, kas parāda, ka latvieši ideju par pilsētu apvienošanu atbalsta vairāk nekā igauņi. Lai ideja tiktu realizēta, jāpārvar neskaitāmi šķēršļi – jautājums jāskata un jārisina valstu līmenī, kā arī, iespējams, būs vajadzīgs atbalsts no Eiropas Savienības pārrobežu politikas jautājumu sakārtošanai. Kopumā ideja ir laba, bet ļoti tālu no realizācijas,” komentē T. Loims.
Jautāts, kādi varētu būt politiķu priekšlikumi, kur reformas rezultātā likt Valku, V. A. Krauklis norāda, ka “Valka nekur nav jāliek. Valka ir pašpietiekama, un varam dzīvot kā līdz šim. Nebūtu priecīgs, ja Valka paliktu viena, jo tas ierobežotu dažādu fondu līdzekļu piesaisti, taču varam dzīvot kā līdz šim. Jau tagad no ekonomiskā viedokļa Valka un Valga ir kā viena pilsēta un kopā mums ir 20 tūkstoši iedzīvotāju. Varam piesaistīt pārrobežas fondu vai Interreg līdzekļus un attīstīties”.
