“Kas tas?” – fotografējot mazo bērniņu skulptūras Smiltenes luterāņu baznīcas dārzā, dzirdu, kā neviltotās šausmās iesaucas kāda sieviete, kura ar vīru un diviem bērniņiem tobrīd iet pa ietvi otrā pusē baznīcas žogam un komentāru velta šo skulptūru kopskatam.
Pieeju tuvāk paskaidrot, ka viņa redz ceļojošu izstādi (instalāciju) to visu bērniņu piemiņai, kuriem nebija lemts piedzimt abortu dēļ.
“Zosāda uzmetās,” komentē sieviete. Kad aizeju, atskatos pār plecu un redzu, – kopā ar vīru un bērniem viņa ieiet baznīcas dārzā, lai instalāciju apskatītu tuvāk.
Arī līdz Smiltenei (luterāņu dievnama dārzam pilsētas centrā) atceļojusi Latvijā par šokējošu nodēvētā vides instalācija – betonā atlietas 27 mazu bērnu skulptūriņas, kurām blakus ir plāksnes ar patiesiem stāstiem, kāpēc šiem mazuļiem nebija lemts piedzimt. Aborta dēļ, kas patiesībā ir lēmums nogalināt. Dažādu sieviešu stāsti atlasīti, sadarbojoties ar Krīzes Grūtniecības centru, tajos visos jūtams kas kopējs, – sievietei pietrūcis atbalsta no vistuvākajiem cilvēkiem, sākot ar bērna tēvu, vecākiem, vecvecākiem, draudzenēm, darba devējiem.
Instalācija tapusi kampaņā “Par dzīvību”, apskatei to piedāvā kustība ar tādu pašu nosaukumu, kas apvieno luterāņus un katoļus, skaidro Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Reinis Kulbergs. “Šī kustība aktualizē to, ka dzīvība sākas no ieņemšanas brīža. Instalācija ir abortēto bērnu piemiņai, tā ir ļoti nopietna, nedod nekādas priecīgas atbildes, bet liek cilvēkam apdomāties. Nosodījums un vainas norādījums ir viena lieta, bet otra lieta ir ar cilvēku runāt, vai viņam var palīdzēt konkrētajā situācijā,” savas pārdomas par abortu atklāj mācītājs un piebilst, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags ļoti uzsver to, ka Latvijā, kurā cilvēku paliek mazāk, krietna daļa bērnu nepiedzimst tieši abortu dēļ.
Instalācijas mērķis no paša sākuma bija nevis kādu nosodīt vai uzspiest konkrētu viedokli, bet gan aicināt cilvēkus uz pārdomām, radīt ko tādu, kas liktu garāmgājējiem, kas devušies savās ikdienas gaitās, apstāties un brīdi izrauties no savām personīgajām ikdienas rūpēm, dot iespēju padomāt, vai nogalināt tos, kas pieteikušies dzīvot, patiešām ir mūsu tiesības, jau agrāk plašsaziņas līdzekļiem skaidrojuši māksliniece datorgrafiķe Ieva Riekstiņa un tēlnieks Tālivaldis Muzikants.
Instalāciju Smiltenes luterāņu baznīcas dārzā var apskatīt līdz pirmajam sniegam.
uzziņai
“Tētis pameta mammu, jo pieteicos es. Tētis teica: “Tas ir tavs bērns, tiec pati ar to galā, es tajā neiesaistos.”
(No instalācijas abortēto
bērnu piemiņai.)
