Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība apbalvoja labākās uzņēmumu un iestāžu arodbiedrības un to aktīvākos līderus. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns apbalvojumu par aktīvu darbu sociālā dialoga veicināšanā un ieguldījumu Latvijas arodbiedrību kustības attīstībā pasniedza arī Valkas novada pašvaldības arodorganizācijas priekšsēdētājai Līgai Metuzālei.
L. Metuzāle skaidro, ka Pašvaldību darbinieku arodbiedrība ir viena no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības dalīborganizācijām. Savukārt Pašvaldību darbinieku arodbiedrība sastāv no 43 arodorganizācijām visā Latvijā. L. Metuzāle ir gandarīta, ka šogad Valkas novada pašvaldības darbinieku arodorganizācija, kurā ir aptuveni 70 biedri, starp šīm 43 ir atzīta par labāko. Šāds apbalvojums tika saņemts arī 2008. gadā, kad L. Metuzāle vadīja Valkas pilsētas pašvaldības darbinieku arodorganizāciju.
“Pēdējos gados likumdošana valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem atstājusi maz iespēju radīt labākus darba un sociālos apstākļus, nekā noteikts valsts izdotajos normatīvajos aktos. Materiālajā ziņā varam rīkoties tikai ar pašu biedru naudās samaksāto iemaksu procentiem, kas pienākas arodorganizācijai. Šo līdzekļu ietvaros tad arī notiek mūsu aktivitātes – biedru apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, apsveikumi jubilejās, Ziemassvētkos, bērnu piedzimšanas gadījumos un, protams, iecienītā un gaidītā ikgadējā ekskursija. Piemēram, pērn ceļojām uz Lietuvu, šogad – uz Tartu apkaimi Igaunijā. Izvēlamies doties braucienā vienu dienu, jo rēķināmies ar arodorganizācijas biedru vēlmēm un iespējām. Gadījumā, ja ir brīvas vietas, līdz uzaicinām līdzbraucējus,” stāsta L. Metuzāle. Tomēr viņa atgādina, ka arodbiedrības galvenā sūtība nav bonusi materiālā izteiksmē. Jāatceras, ka arodbiedrība savā darbībā ir neatkarīga un tās pienākums ir aizstāvēt un pārstāvēt strādājošo tiesības. To nosaka likums. Tikpat svarīgs uzdevums ir sociālais dialogs – tā ir kā starpniecība starp darbiniekiem un darba devēju, pārstāvot darbinieku taisnīgās intereses.
“Šis darbs uz āru ir mazāk redzams, bet tas nenozīmē, ka darbs nenotiek,” skaidro L. Metuzāle. Viņa uzskata, ka savā darbībā problēmsituācijās sarunās ar pašvaldības vadību cenšas rast taisnīgu risinājumu neatkarīgi no tā, kuras arodbiedrības biedrs ir darbinieks un vai vispār ir arodbiedrībā. Viņa atzīst, ka no pašvaldības vadības puses tiek uzklausīta, kopīgi meklē risinājumus, ja nepieciešams, arī kompromisus. L. Metuzāle atceras, ka pirms vairākiem gadiem ar kompromisa palīdzību izdevās saglabāt darba vietu labam darbiniekam un šobrīd pašai esot par to gandarījums, jo pūles bijušas tā vērtas.
“Klasiski arodbiedrības darbības pamatā ir solidaritātes princips. Par to reizēm tiek aizmirsts, kad sakām – man to arodbiedrību nevajag, es pats sevi varu aizstāvēt. Gribas atgādināt, ka koplīguma nosacījumi, kurus panāk arodbiedrības sarunās ar darba devēju, vēlāk attiecas uz visiem darbiniekiem. Kā piemēru varu minēt visu četru pašvaldībā pārstāvēto arodbiedrību un domes priekšsēdētāja parakstītajā koplīgumā paredzētās īsākas pirmssvētku dienas, papildatvaļinājumi par darba stāžu un darba aizsardzības pasākumi. Visi šie labumi ir, pateicoties koplīgumam, bet tie attiecas uz visiem pašvaldības darbiniekiem, ne tikai arodorganizācijas biedriem,” uzsver L. Metuzāle.
