Grundzāles pamatskolas sporta skolotāja, Smiltenes BJSS orientēšanās trenera Māra Stabiņa vārds bieži lasāms avīzes lappusēs. Viņa entuziasms, lielās darba spējas un degsme ļāvusi daudziem skolēniem iemīlēt sportu, izcīnīt pirmās medaļas un sapņot lielus sapņus. Liela nozīme ir ne vien pedagogam, bet arī ģimenei. Lai veicinātu sportisko aktivitāšu dažādošanu, ģimeņu kopā būšanu sportojot svaigā gaisā, īstenots projekts “Inventāra iegāde orientēšanās, distanču slēpošanas un orientēšanās ar slēpēm popularizēšanai un attīstīšanai Grundzāles pagastā”.
Projekta iesniedzēja ir biedrība “Orientēšanās sporta klubs “Azimuts””, kur liels nopelns ir tieši M. Stabiņam un labajai sadarbībai ar Grundzāles pagasta pārvaldi. “Ziemeļlatvija” devās uz Grundzāles pamatskolu pie M. Stabiņa, kur skolotājs stāsta, cik nozīmīgs ir saņemtais inventārs, un ar lielu aizrautību to arī parāda, salīdzinot ar līdz šim esošo. Viņš ar savu piemēru apliecina, ka sportošana ir arī labs veids, kā ģimenei kopīgi pavadīt brīvo laiku. Ar orientēšanos nodarbojas arī abas viņa meitas Zanda un Anete.
“Jau piegādāti slēpošanas trenažieri roku un kāju muskuļu trenēšanai un slēpošanas tehnikas pilnveidošanai. Vienu jau esmu salicis, to paguvuši izmēģināt arī skolēni. Līdzīgi trenažieri ir fitnesa klubos, tāpēc esmu īpaši priecīgs, ka tagad tāds ir arī mums. Tas ļoti palīdzēs treniņu procesos. Vēl esam saņēmuši bezkontakta atzīmēšanās ierīces rezultātu fiksēšanai sacensībās, ziemas orientēšanās planšetes, kompasus, kontrolpunktu prizmas un orientēšanās starta–finiša pulksteni,” iegūto projekta ietvaros uzskaita M. Stabiņš.
Viņš ar to patiesi lepojas, jo daļa no inventāra, ko līdz šim izmantoja sporta stundās, treniņos un sacensībās, bija pašrocīgi veidota un novecojusi. Piemēram, tādas ir ziemas orientēšanās sacensībām nepieciešamās planšetes. “Savu laiku ir nokalpojušas Alda Lapiņa pašrocīgi taisītas planšetes. Diemžēl tur arī pazuda dārgās sekundes distancēs. Tagad mums ir desmit labākās planšetes, kādas vien var būt. Tās ir vieglākas un daudz parocīgākas. Liels ieguvums ir arī divdesmit kvalitatīvi kompasi un piecdesmit Sportident SIAC bezkontakta atzīmēšanās ierīces, kuru “smadzenes” ir radītas Vidzemes Augstskolā Valmierā, bet ietērptas Vācijā. Neko no šī visa ierindas ģimenes ikdienā neiegādājas, jo katra lieta ir salīdzinoši dārga. Bet tagad tas viss būs pieejams Grundzālē. Vēl mums jāsagaida viens rollerslēpju komplekts treniņiem bezsniega apstākļos, kā arī slēpes, nūjas, zābaki, slēpju apstrādes statīvs, arī līdzsvara un koordinācijas treniņam paredzētie dažādu veidu paklājiņi,” priecājas M. Stabiņš.
Grundzāles pamatskolas 5. klases skolnieces Kitija Abula un Elīna Bačka ir ne vien informētas par īstenoto projektu, bet arī paguvušas izmēģināt jauno trenažieri. “Priecājamies, ka varēsim izmantot tik labu aprīkojumu, tas noteikti dos papildu prieku trenējoties. Māris ir foršs, prasīgs skolotājs un reizēm arī smieklīgs. Daudzi bērni sporto ar prieku, pateicoties tieši viņam,” saka meitenes.
Orientēšanās treneris par saviem audzēkņiem izsakās līdzīgi: “Bērni Grundzālē ir ļoti aktīvi, pat tik, ka reizēm viņiem ir grūti tikt klāt. Viņi dejo, daudzi apmeklē mākslas skolu un mūzikas skolu, daļa iet jaunsargos. Ar lielākajiem ir tā, ka viņu gribēšanu orientēties ietekmē laikapstākļi, ja tie ir slikti, negribas nākt, bet mazajiem mirdz acis. Pēc dažiem gadiem atkal varēsim sagaidīt jaunus talantus un labu rezultātu.”
Kitija atklāj, ka ar orientēšanos sāka nodarboties brāļa ietekmē. Kad bija maza, devās viņam līdzi uz sacensībām. Tagad orientējas abi. Savukārt Elīnu piedalīties pamudinājis sporta skolotājs M. Stabiņš. “Kādu laiku viņam mani nācās pierunāt, bet tad man pašai iepatikās. Reizēm, kad nesanāk, gribas pamest, bet īstenībā saprotu, ka orientēšanās man sagādā prieku,” teic Elīna.
Projekta realizācija kļuva iespējama, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” līdzekļus. Projekta kopējās izmaksas ir 17558,33 eiro, no kurām Lauku atbalsta dienests finansē 15802,49 eiro, savukārt 1755,84 eiro ir biedrības “Orientēšanās sporta klubs “Azimuts”” līdzfinansējums.
viedokļi
Alda Zvejniece, Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja:
– Atzinīgi vērtēju un priecājos, ja Māra Stabiņa ideja par to, ka ģimenes ar bērniem šādi pavadīs brīvo laiku kopā, realizēsies – neko labāku nevaru iedomāties. Tas būs brīnišķīgi, jo īpaši šajā laikā, kad daudzi dienā vairākas stundas pavada pie televizoriem un viedtālruņos. Projekts ir labs ne tikai ģimenēm, bet arī draugu kompānijām. Starp citu, Mārim jau tieši no tā arī radās ideja, jo ik pa laikam kāds vaicāja, vai var no skolas aizņemties slēpošanas inventāru, ko viņš iespēju robežās nevienam arī neliedza. Mūsu pašu pagasta cilvēki vien tie ir – skolēni, viņu ģimenes vai bijušie grundzālieši. Ziemā arī mūsu ģimene izmantoja šo iespēju. Galvenais, lai iedzīvotāji spēj to novērtēt un lietot, jo ideja ir vienkārši ģeniāla.
Reiz Māris stāstīja, ka stundu starplaikos slēpošanas iemaņas māca bērnudārza grupiņu audzēkņiem. Kad tie izauga līdz pirmīšiem, viņu slēpošanas prasmes bija labākas kā trešo klašu skolēniem. Lūk, te redzama Māra darba jēga, un viņš to ļoti labi apzinās.
Valda Elstiņa, Grundzāles pamatskolas direktore:
– Māris ir ieguldījis milzīgu darbu, rakstot projektu, ko, manuprāt, pats darīja pirmo reizi. Erasmus projekta ietvaros kopā ar Māri bijām Spānijā. Klausos – istabiņā aiz sienas viņš jau no agra rīta kārto ar šo projektu saistītus jautājumus un veic cenu aptauju. Pat tur Mārim nebija atslodzes. Tas ir apjomīgs darbs, ko viņš paveica kopā ar pagasta pārvaldnieci Aldu Zvejnieci. Skolas bērni jau tagad ir sajūsmā. Daļu no orientēšanās inventāra 11. novembrī izmantojām sacensībās “Grundzāles nakts”. Izrādās, tā viena mazā bezkontakta atzīmēšanās ierīce maksā 65 eiro. Skolā ļoti liela interese ir par jaunajiem slēpošanas trenažieriem. Pati vēl to neesmu izmēģinājusi, jo citiem gribējās daudz dedzīgāk. Vēl no aprīkojuma jāsagaida slēpes.
Mēs varam būt patiesi laimīgi, ka mums ir tādi fanātiski cilvēki, kuri iegulda savu darbu un enerģiju ārpus tiešā darba laika. Turklāt Mārim neviens par to nemaksā. Priecē, ka šādā veidā ir iespēja celt kvalitāti gan skolā, gan pagastā.
