Anita Anitīna
***
Iedegas svecītes –
Viena, dažas un daudzas
Gluži kā toreiz
Viņiem iedegās sirds,
Gāja kad cīņā,
Svešiem lai neatdotu
To, kas ir viņu.
Tā kā dvēsele. Tā kā sirds.
Viņi ticēja –
Nosargās, noturēs, atgūs.
Neatdos –
Kaut ir cīņa uz dzīvot vai mirt!
Jo zināja –
Tas nav tikai mežs,
Purvs vai klajums,
Tas ir daudz vairāk –
Tā ir daļa no pašu sirds.
Sava zeme un valsts,
Un brīvība – pašiem sava,
Lai paaudžu paaudzēs
Tauta var laimīga būt.
Viņi ticēja – noturēja!
Izcīnīja līdz galam
To, kas ir viņu
Un paaudžu paaudzēm būs.
Iedegas svecītes –
Viena, dažas un daudzas,
Pieminot, godinot
Un liekot mums stipriem kļūt
Garā un dvēselē,
Tādiem, kā bija viņi,
Lai noturēt varam
To, kam ir mūsu būt.
