Elīna Kubuliņa-Vilne
Deja neprāta lietū
Mākoņiem pirkstgali sāp
No dejas neprāta lietū,
Lai nepārstāj, nepārstāj,
Lai līst, lai kur vien tu ietu.
Lai līst mirdzošs laimes lietus,
Lai pār tavu galvu līst,
Lai sirds nevaldāmas skumjas
Nekad dzīvē nepazīst.
Lai neesi kā ceļinieks tuksnesī,
Lai līst veldze pār ceļu tavu,
Lai lietus lāses iesalst akmenī,
Kamēr atrodi oāzi savu.
Mēs jau esam tikušies
Tu no Veneras,
Es no Marsa,
Bet viena zila
Planēta pa vidu
Mūsu mīlestību prasa…
Tu no zvaigžņu
Putekļiem dzimi
Ar komētas asti
Pasauli ap sevi
Tini…
Mēs jau esam
Tikušies sapnī,
Visi bezmiega
Ceļi veda pie
Tevis naktī…
Kā Tu mani
Atradi bez kartes,
Bez navigācijas,
Bez telepātijas,
Bet tagad sapņi
Bez tevis nav nekas…
