Elīna Kubuliņa-Vilne
Dziesma vēl bez nobeiguma…
Es rakstu dziesmai vārdus,
Savai dzīves dziesmai vārdus,
Vai vari man piedziedājumu
iedot,
Vai vari mazu dvēseles daļiņu
ziedot?
Tā dziesma būs bez nobeiguma,
Būs tikai sākums –
Gaišā prieka miglā tīts,
Un turpinājums aizrautīgs,
Jo nobeigumu iedos Dievs.
Atstāj skumjas un raizes
Atstāj man savas
Skumjas un raizes,
Novelc rūpju zābakus,
Lai vientuļš putns
Tavas bēdas aiznes,
Un vairs nav
Nevienas asaras.
Apsēdies pie mana
Uzklātā galda,
Pasniegšu sapratni,
Spēku un mieru,
Pacienāšu ar
Sirsnīgu prieku
Un veltīšu apskāvienu.
Aizmirsti pasaules lāstus,
Saņem sildošus glāstus,
Nebūsi vairs tu viens –
Saka ik pieskāriens.
