Ilma Jansone
Kas ir laiks?
Var spriest un domāt,
Tam nav gramatiskas definīcijas,
Tas ir kā mūžīgs dzinējs,
Ar savu spēku kas liek mums traukties,
Iet un braukt, un skriet,
Tik uz priekšu.
Pastāv tas, kas iet uz priekšu.
Kā meklē cilvēks patiesību?
Un kur viņš to meklē?
Tuvu vai tālu,
Sevī vai citos.
Ne tik tālu tā ir,
Cik reizēm cilvēks tālu to meklē.
Tā var būt tuvu,
Pavisam blakus.
Kur meklēt patiesību?
Un kādu?
Cilvēks daudz meklē,
Atrod un apjūk,
Tik daudz tās var būt.
Vai tā ir tā, kuru meklē?
Sevī vai citos.
Meklēt var daudz, bet jāzina, ko meklēt,
Jāmeklē tā, lai meklējot nepaiet viss mūžs.
Tas skrien ātri, tik ātri…
Jau rudens lapas dzeltēt sāk,
Nāk ražas pilnbrieda laiks.
Tas rudens zelts, kas tā mirdz
Saules staros,
Tik neilgu brīdi visu izdaiļo!
Bet vai priekam vajag daudz,
Ja protam to saskatīt,
Sajust ar acīm un sirdi,
Dvēselē smaidīt sev,
Un protam glabāt atmiņās savam priekam,
Tā būs dāvana sirdij un domām.
