Jābūt ar stingru nostāju

Pievienojos tiem, kuri atzīstas, ka katru rītu, atverot acis, pirmais cilvēks, kura teikto uzreiz gribas dzirdēt, ir Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš daudziem Eiropā un pasaulē kļuvis par simbolu neatkarībai, vienotībai un brīvībai. Pagaidām vismaz mana dzīve ir pilnībā “uzsēdināta” uz ziņu lentēm un informāciju par kara gaitu Ukrainā, uz TV ziņu speciālizlaidumiem, analītiskajiem raidījumiem un, jā, – arī Ukrainas televīzijas kanāliem. Pieķēru sevi pie domas, ka pēc vairāku dienu ziņu pārraižu skatīšanās tīri labi saprotu ukraiņu valodu.

Taču ilglaicīgi dzīvot šādā režīmā ir psiholoģiski un emocionāli smagi. Pirmkārt neviens nav atcēlis darba pienākumus, mājas soli un citus neskaitāmos darbus, kas darīti līdz
24. februārim – dienai, kad visu pasauli pāršalca ziņa par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Piekrītu teiktajam, ka mēs citiem varam palīdzēt gadījumā, ja paši esam garā stipri un pārliecināti par sevi.

Lai cik arī grūti būtu, mēs Latvijā dzīvojam zem mierīgām debesīm, no rīta pamostamies savās mājās un mierīgi varam aiziet uz veikalu nopirkt visu nepieciešamo. Ak jā, sāls pazudis no veikalu plauktiem. Vai tiešām tas ir iemesls, lai kristu panikā, un vai tiešām desmit kilogrami mājās atstieptās sāls pakas ir mēraukla sirdsmieram? Taču nē!

Lai nekristu panikā un paši to nesētu kā mieru iznīcinošu nezāli, darīsim ikdienas darbus, pavasarī apkopsim savu zemi, lai Latvijā zied un plaukst, un runāsim un skaidrosim notiekošo tiem cilvēkiem, kuri stāv uz slidenās nepārliecinātības un šaubu takas. Vismaz es tā cenšos darīt, jo cita ceļa jau nav – visos apstākļos ir jābūt cilvēkam ar savu mugurkaulu un stingru nostāju. Tā mums tagad ir vajadzīga visvairāk.

Ak jā – sveiciens visiem 8. marta svētkos.