Vakar dienas vidū ar lielu troksni gals pienāca pirms 11 gadiem uzbūvētajam Pārkalnes uguns novērošanas tornim. Tas atradās Niedrāja ezeram tuvējā mežā Launkalnes pagastā.
Vakar dienas vidū ar lielu troksni gals pienāca pirms 11 gadiem uzbūvētajam Pārkalnes uguns novērošanas tornim. Tas atradās Niedrāja ezeram tuvējā mežā Launkalnes pagastā.
Pēc Valsts meža dienesta (VMD) pasūtījuma no kokmateriāliem celto būvi augsta pakalna virsotnē uzspridzināja Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona karavīri.
“Skumji. Noteikti vajag vietā celt jaunu,” vērojot, kā karavīri sagatavo torņa demontāžu, atzīst tuvējā mednieku namiņa īpašnieks Paulis Timermanis. Viņš stāsta, ka tornis atradās no mežu ugunsdrošības viedokļa ļoti pārredzamā vietā, turklāt to bija iecienījuši daudzi cilvēki apkārtējās skaistās ainavas dēļ. Tiesa, kāpšanu tornī mežinieki aizliedza jau pērn bīstamības dēļ.
Atzīstot Pārkalnes torni par satrunējušu un drošības standartiem neatbilstošu, VMD Ziemeļvidzemes virsmežniecība nolēma to demontēt ar sprāgstvielu palīdzību, iesaistot karavīrus. Izvēlēto metodi par labu tuvējo ēku dēļ atzīst Zemessardzes 54. bataljona komandieris majors Agris Purviņš. “Spridzināšana ir drošākais veids, kā šo torni likvidēt, neriskējot ar cilvēkiem, kuriem citādi būtu jāstāv ar motorzāģi zem pussapuvušas celtnes,” skaidro A. Purviņš.
Lēmumu būvēt jaunu torni VMD šobrīd nav pieņēmis. “Kaut gan Pārkalnes tornis agrāk sevi pierādījis kā viens no vērtīgākajiem Smiltenes pusē ugunsgrēka atklāšanā, mūsdienās ir mobilo telefonu ēra un arī apdzīvotība Latvijā ir pietiekami blīva. Katrs var piezvanīt, ja redz dūmus,” spriež virsmežziņa vietnieks Mārtiņš Līdums.
