“Cik ilgi ir derīgi centralizēto eksāmenu sertifikāti?” jautā 2009. gada vidusskolas absolvents, kurš šogad vēlas iestāties augstākās izglītības iestādē.
Atbild Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālisti.
Centralizēto eksāmenu sertifikāts ir atestāta par vispārējo vidējo izglītību sastāvdaļa. Tāpat kā atestātam, arī sertifikātam nav derīguma termiņa. Taču augstākās izglītības mācību iestādes var izvirzīt prasību, ka reflektanta sertifikātam jābūt izdotam noteiktā laika periodā – par to jāinteresējas katrā konkrētā augstskolā.
Uzņemšanas noteikumus studiju programmās izstrādā attiecīgā augstskola un koledža, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai tajās. Pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs, vai personas ar īpašām vajadzībām.
Var rakstīt atkārtoti
Centralizēto eksaminācijas sistēmu Latvijā sāka veidot 1994. gadā pēc Lielbritānijas Padomes Baltijas valstīs iniciatīvas reformēt vidusskolas angļu valodas izlaiduma eksāmenu. Pirmais centralizētais angļu valodas eksāmens notika 1997. gadā. 1998. gadā centralizēti vērtēja arī vidusskolas eksāmenus franču un vācu valodā. Pakāpeniski tika ieviesti centralizētie eksāmeni arī citos mācību priekšmetos, un kopš 2004. gada tie ir galvenais atlases kritērijs iestājai augstājās izglītības iestādēs.
Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības rakstīt iesniegumu, kas adresēts VISC, ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu.
Personām, kuras jau ir ieguvušas vidējo izglītību, bet vēlas kārtot centralizētos eksāmenus, ir iespēja pieteikties to kārtošanai vairākās Latvijas augstskolās. Centralizēto eksāmenu drīkst kārtot atkārtoti. Jāņem vērā, ka izglītojamais, kurš iegūst vidējo izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, eksāmenu attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot vienu reizi. Taču, ja izglītojamais eksāmenu nenokārto vai iegūtais vērtējums viņu neapmierina, attiecīgo eksāmenu viņš atkārtoti var kārtot nākamajā mācību gadā. Centralizēto eksāmenu šādā gadījumā var kārtot augstskolās.
Kārtojot eksāmenu atkārtoti, tiek izsniegts sertifikāts, kurā norādīts tajā iegūtais vērtējums. Personai ir tiesības izvēlēties, kuru no iegūtajiem sertifikātiem izmantot – nav nosacījuma, ka jāņem vērā pēdējais.
Kā veidojas vērtējums?
Obligātie valsts pārbaudījumi ir: centralizētais eksāmens latviešu valodā, matemātikā un vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles. Līdz 2012. gadam centralizētajiem eksāmeniem vērtēšanas skala bija līmeņi: no augstākā A līdz zemākajam vērtējumam jeb F līmenim.
No 2012./2013. mācību gada centralizētajos eksāmenos mācību sasniegumus izsaka procentuālā novērtējumā. Iegūto vērtējumu ieraksta vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai. Eksāmena darba kopvērtējums procentos nav eksāmena daļu vērtējuma procentos kopsumma, kā arī nav vidējais aritmētiskais vērtējums no skolēna eksāmena darba daļu vērtējumiem. Eksāmena rezultāta kopprocentu veido visā eksāmena darbā iegūto punktu skaita attiecība pret maksimāli iespējamo punktu skaitu.
Kad jākonsultējas ar arodbiedrību?
Kas jāievēro darba devējam un darbiniekam, kurš ir arodbiedrības biedrs, darba uzteikuma gadījumā?
Atbild Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs.
2018. gada 28. novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, ar kuriem veikti grozījumi astoņos Darba likuma (DL) pantos.
Likuma 110. pantā ir noteikta kārtība, kas darba devējam ir jāievēro, ja tas vēlas uzteikt darba līgumu darbiniekam, kurš ir arodbiedrības biedrs. Ar šiem grozījumiem panta 1. daļa ir izteikta jaunā redakcijā un noteic, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 47. panta 1. daļā un 101. panta 1. daļas 4., 8. un 10. punktā. Ja darba līgumu paredzēts uzteikt šā likuma 101. panta 1. daļas 7. un 11. punktā minētajā gadījumā, darba devējs iepriekš informē arodbiedrību un konsultējas ar to.
Informēšana un konsultēšanās ir jāveic atbilstoši DL 11. pantā minētajam. Proti, darba devējam ir jānodod informācija arodbiedrībai, ļaujot tai iepazīties ar attiecīgo jautājumu un to izpētīt. Tāpat informācija arodbiedrībai ir sniedzama laikus, kā arī pienācīgā veidā un apjomā. Savukārt konsultēšanās procesā darba devējam ir jāpatur prātā, ka tās mērķis ir panākt vienošanos. Konsultēšanās veicama atbilstošā līmenī, laikus, kā arī pienācīgā veidā un apjomā, lai arodbiedrība varētu saņemt pamatotas atbildes.
Kad darba devējam nav jāvēršas pie arodbiedrības?
Ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs mazāk nekā sešus mēnešus vai vispār nav arodbiedrības biedrs, tad darba devējam nav jāvēršas pie arodbiedrības un nav jāprasa piekrišana nevienā uzteikuma gadījumā.
Savukārt šajos uzteikuma gadījumos nav jāprasa arodbiedrības piekrišana, pat ja darbinieks būtu arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus:
1) darbinieks nav izturējis pārbaudes laiku (DL 47. pants);
2) darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī (DL 101. panta 1. daļas 4. punkts);
3) ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu (DL 101. p. 1. d. 8. p.);
4) tiek likvidēts darba devējs (DL 101. p. 1. d. 10. p.);
5) darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums (DL 101. p. 1. d. 7. p.);
6) darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība (DL 101. p. 1. d. 11. p.).
Kad jāprasa arodbiedrības piekrišana?
Ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus, tad darba devējam joprojām ir jāvēršas pie arodbiedrības un jāsaņem tās piekrišana šādos uzteikuma gadījumos:
1) darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību (DL 101. p. 1. d. 1. p.);
2) darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību (DL 101. p. 1. d. 2. p.);
3) darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu (DL 101. p. 1. d. 3. p.);
4) darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību (DL 101. p. 1. d. 5. p.);
5) darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai (DL 101. p. 1. d. 6. p.);
6) tiek samazināts darbinieku skaits (DL 101. p. 1. d. 9. p.).
Kaut arī situācijā, kad darba līgums tiek uzteikts DL 101. panta 1. daļas 7. un 11. punktā noteiktajā gadījumā, darba devējam nav jāsaņem arodbiedrības piekrišana uzteikumam, tomēr tam ir jāinformē arodbiedrība par uzteikumu un jākonsultējas ar to.
