Šodien astoto reizi Strenčos pie Vecā ozola piestās plosts, uz kura divas dienas pavadīja gandrīz 40 plostnieku. Uz Plostnieku asociācijas jaunajiem krekliņiem ir rakstīts: “Plostam jāiet plosta ceļš”.
Šodien astoto reizi Strenčos pie Vecā ozola piestās plosts, uz kura divas dienas pavadīja gandrīz 40 plostnieku. Uz Plostnieku asociācijas jaunajiem krekliņiem ir rakstīts: “Plostam jāiet plosta ceļš.”
“Tas nav rakstīts veltīgi. Plostniecība ir stabili iegājusies. Neviens īpaši nav jāregulē un jāstumda. Šo cilvēku kopības sajūta nosaka, ka katrs atrod un zina savu vietu. Man patīk, ka procesā piedalās aizvien vairāk jauniešu. Šis ir pirmais gads, kad nepiedalās neviens no bijušajiem profesionālajiem plostniekiem. Vidējās paaudzes entuziasti ir iemanījušies veikt visus darbus. Tas, ka padsmitnieki no viņiem mācās, vieš cerības. Tikko Plostnieku asociācijā uzņēmām gados pavisam jaunus biedrus — Armandu Vanagu un Mārtiņu Pokatillo,” stāsta plostniecības atjaunošanas idejas autors Mārtiņš Gaigals. Visiem plosta braucējiem viņš uzdāvināja visnotaļ oriģinālus suvenīrus — svilpītes, lai varētu sazināties visnegaidītākajos apstākļos.
“It kā nekas nemainās, bet mani priecē, ka plostnieku komanda kļūst aizvien saliedētāka. Visas nesaprašanās starp jaunajiem un vecajiem izzūd. Šo situāciju analizējot, saprotu, ka ir tikai jaunie. Vēl no rīta bija manāma veco skepse, ka plosts ne tā sasiets, bet pirmās dienas brauciens pierādīja, ka jaunajiem var absolūti uzticēties,” nešaubās Strenču plostniecības atbalstītājs Raimonds Bondars. Viņš vienmēr ir bijis atvērts patiesai sadarbībai ar pilsētas domi un cer, ka tiks rasta racionāla sadarbība arī ar jauno domes priekšsēdi.
“Uzskatu, ka visas labās kādreiz sāktās tradīcijas ir jāturpina neatkarīgi no cilvēka, kurš sēž pie domes stūres. Domāju, ka vairāk cilvēkiem ir jāapgūst plosta siešanas amata noslēpumi, jo šogad pierādījās, ka tādu nav pietiekami daudz. Uz šiem cilvēkiem gulstas viss atbildības smagums. Palīgu, protams, ir daudz, bet Plostnieku asociācijas biedriem ir jāprot visi ar plostniecību saistītie darbi. Tas radīs stabilitāti un drošību,” uzskata bijusī Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane.
Pirmā plostošanas diena pagāja bez jelkādiem starpgadījumiem. Neviens dalībnieks tāda vai citāda iemesla dēļ neiekrita aukstajā Gaujas ūdenī. Netradicionāls bija klusums un miers uz plosta, jo šogad pirmajā dienā nepiedalījās akordeonists Edgars Konušs (pazīstamāks ar iesauku Konča). Tiesa, pirmās dienas noslēgumā Oliņu pirtī viņš atguva visu dienā nokavēto. Konča darīja, ko spēja. Strencēnieši mēļo, ka pat zem ūdens akordeonu viņš spēlē tikpat virtuozi kā uz plosta. Konča un akordeons ir nedalāmi.
“Pirmās dienas peldējums bija neparasti viegls un ātrs. Augstā ūdens līmeņa dēļ neradās nekādas problēmas vai avārijas kā citus gadus,” pirmās dienas peldējumu raksturo Normunds Slesers.
“Man šodien bija jābūt eksāmenā, tomēr uz plosta gaidāmās izjūtas ņēma virsroku. Tas satraukums par iespējamajām nepatikšanām jeb trebeli rada tādu kārdinājumu, ka pretī turēties grūti,” atzīst Andrejs Polozkovs, kurš mācās režisores Māras Ķimeles studijā un plostošanā piedalās jau trešo gadu. Viņš domā, ka zemākā ūdens līmenī ir interesantāk plostot, jo tad var gaidīt vairāk piedzīvojumu un nepatikšanu. Tas arī ir cilvēku meklētais kaifs, jo braukt pa ūdeni bez jelkāda riska patiesu gandarījumu nesniedz.
