Pavasarī grants autoceļi daudzviet lauku reģionos pārvēršas neizbraucamos dubļos, autovadītāji dusmojas arī par izdangātajām bedrēm ne tikai uz mazākas nozīmes ceļiem, bet arī valsts galvenā autoceļa. VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” galvenais uzdevums, iestājoties šķīdonim, ir nodrošināt valsts grants autoceļu caurbraucamību. Finansiālo iespēju robežās pašvaldības uztur arī savus ceļus.
“Pagasta pārvaldē šopavasar vēl neviens nav vērsies ar sūdzībām par pašvaldības ceļiem, taču zinu, ka tie ir pietiekami sliktā stāvoklī. Tikai viena un pamatota sūdzība ir bijusi par valsts ceļu. Citus gadus neapmierinātību var izjust vairāk. Pieļauju, ka cilvēki ir pieraduši, ka pavasarī ir šāda situācija un cenšas to vienkārši pārlaist. Šobrīd Grundzāles pagastā neizbraucams ir aptuveni kilometru garš ceļa Piekārupi‒Rijnieki posms, kas atrodas mežā. Taču tam ir alternatīva – valsts autoceļš,” stāsta Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece.
Viņa atklāj, ka katru gadu finansiālo iespēju robežās uz lauku ceļiem tiek veikti uzturēšanas darbi, bet pārbūves darbiem naudas nav. Pagasta pārvaldes vadītāja priecājas, ka laiks kļuvis saulaināks un ceļi sāk apžūt, par to viņai nupat stāstījusi arī vietējā pastniece. „Manuprāt, šajos laikos visgrūtāk ir pastniekiem, viņiem katru dienu jāmēro ceļš līdz klientiem neatkarīgi no laikapstākļiem un ceļa seguma stāvokļa. Par to apbrīnoju un ļoti cienu mūsu pagasta pastnieci, kura ar to labi tiek galā,” piebilst A. Zvejniece.
Kāds Smiltenes pagasta iedzīvotājs „Ziemeļlatvijai” stāsta, ka vēl pirms dažām nedēļām vairākas reizes nācies palīdzēt izvilkt dubļos iestigušas automašīnas. “Nu jau situācija kļūst labāka, jo zeme sāk apžūt, bet tas, kas notika pirms neilga laika, ir šausmas. Bedres arī ir visai daudz un lauž mašīnu,” saka vīrietis.
Brantu un Smiltenes pagastu pārvaldes vadītāja Mārīte Treijere atzīst, ka visvairāk lauku ceļus sagandē mežizstrādes tehnika. Lai arī uz atsevišķiem ceļiem saliktas ierobežojošās zīmes, smagā tehnika ne vienmēr tās ievēro. „Šogad vairāk zvana par bedrainiem ceļiem. Gaidām, kad ceļi apžūs, lai varētu greiderēt. Interesanti, ka manos pagastos situācija atšķiras. Smiltenes pagastā lauku ceļi sāk apkalst, bet Brantu pusē vietām vēl ir kā ziemā – sniegs. Pavasarī bedres ātri izsit, bet neizbraucamu ceļu pie mums nav. Jāteic, tie cilvēki, kas jau ilgstoši dzīvo pagastā, kļūst aizvien saprotošāki, jo apzinās, kas sagaidāms pavasarī. Grūtāk pierast tiem, kuri nesen ir pārcēlušies uz dzīvi laukos,” laikrakstam saka Brantu un Smiltenes pagastu pārvaldes vadītāja M. Treijere.
Ikdienā pa grants autoceļiem nākas pārvietoties ne vien vietējiem iedzīvotājiem, bet arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) transportam. NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītājs Voldemārs Kokorevičs atklāj, ka pēdējo divu nedēļu laikā Vidzemē bijuši četri gadījumi, kad mediķiem, steidzoties uz laukiem pie pacientiem, pašiem nācies saukt palīgā, jo operatīvais transportlīdzeklis pavasara šķīdonī nav varējis turpināt ceļu un iestidzis. “Mums ir laba sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas šādos gadījumos palīdz. Grantētie ceļi ir sliktā stāvoklī, vēl apgrūtinošāki ir piebraucamie ceļi uz mājām. Ja ātrās palīdzības šoferi redz, ka ceļš nav izbraucams, mediķi pie pacienta turpina ceļu kājām. Neviens cilvēks bez palīdzības vēl nav palicis. Situācija ar ceļiem nav dramatiskāka kā citus gadus. Vairs Latvijā nav tādu ziemu kā agrāk, tad pa sniegiem daudz vairāk sanāca brist, līdz ar to vieglāk ir arī pavasarī,” spriež NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītājs.
Lietus nokrišņu un sniega kušanas rezultātā daudzviet grants autoceļi pārmitrinās, tie zaudē nestspēju, kā rezultātā veidojas bedres un iesēdumi. “Iestājoties šķīdonim, LAU galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts grants autoceļu caurbraucamību. Šķīdoņa laikā ceļu lietotājiem jārēķinās, ka uz grants autoceļiem arī pēc nesen veiktiem ikdienas uzturēšanas darbiem braukšanas apstākļi var būt apgrūtināti. Greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem ir iespējami pie optimāla mitruma, kad grants segums ir apžuvis. LAU apseko valsts autoceļus un, tiklīdz tiek konstatēts, ka autoceļa tehniskais stāvoklis un mitrums ir atbilstošs, lai autoceļš netiktu bojāts ar remontdarbos nepieciešamo tehniku, tiek uzsākti greiderēšanas darbi,” par uzturēšanas darbiem ziņo LAU komunikācijas speciāliste Maija Eglīte.
LAU avārijas situāciju novēršanai un satiksmes uzlabošanai šogad veicis satiksmei bīstamo bedru remontu uz asfalta seguma autoceļiem 9764 kvadrātmetru apjomā. Savukārt grants ceļu caurbraucamības uzlabošanai greiderēšana veikta 5056 kilometru apjomā, kā arī iesēdumu un bedru remontdarbi veikti vairāk nekā 4241 kubikmetru apjomā.
M. Eglīte informē, ka satiksmei bīstamās bedres uz melnā seguma autoceļiem tiek labotas ziemas sezonā ar aukstā asfalta tehnoloģiju. Remontdarbi uz A uzturēšanas klases autoceļiem tiek veikti 24 stundu laikā no brīža, kad bedre ir konstatēta, B uzturēšanas klases autoceļiem – piecu diennakšu laikā, C uzturēšanas klases ceļiem – nedēļas laikā un D uzturēšanas klases ceļiem – divu nedēļu laikā. Par satiksmei bīstamām jeb avārijas tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums lielāks par 0,1 kvadrātmetru (~32 cm x 32 cm) un tās ir dziļākas par pieciem centimetriem. Par ceļu stāvokli valsts autoceļu posmos iedzīvotāji ir aicināti informēt VAS “Latvijas Valsts ceļi”, zvanot uz Satiksmes informācijas centra diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555. Turpretim par pašvaldības ceļiem – vietējā pašvaldībā.
