Veltījums Edmunda un Antras mazdēliņam Variņos
Tu piedzimi kā sniegpulkstenīts saules staros
Un izbrīnīti priecīgs klausies putna balsī.
Tu klusi šūpojies ar maigo pūpolīti pelēko
Un tinies mākonīšu baltos palagos.
Ar pavasara tuvumu uz Zemi nākušie
Kā strauji putni ātros pagriezienos,
Kad augšā tikai bezgalība zilā
Un skaļš prieks par deju rakstu vējā.
Tava dzīve tā kā sniegpulkstenim vienmēr skanēs
Un sniegs veldzi daudziem ziemā gurušiem,
Jo katra dzimšana kā pavasara zaļiem asniem
Lej visu zemi sniegpulksteņu gaišās ilgās.
