Marta sākumā ar īstu pārbaudījumu kā skrējējiem, tā nūjotājiem Jaunolainē noslēdzās masveidīgāko ziemas sacensību seriāla Latvijā “Noskrien ziemu” sezona. Aizvien vairāk sociālajos tīklos novada iedzīvotāji dalījās ar fotogrāfijām un emocijām, kā skrējuši pa ledu, kupenām, tumsu un jutuši gandarījumu. Devāmies noskaidrot, kas sniedz prieku skriet aukstumā.
“Izdomāju, ka gribu sev jaunu izaicinājumu. Pirms pusgada tik vispār atsāku skriet. Nekad to nebiju darījusi ziemā, kā arī šīs ir manas pirmās sacensības, piedalījos, lai uzrādītu rezultātu. Atceros, ka Zaubē distancē bija pliks ledus, kritu vairākas reizes, jo nespēju noturēties uz ceļa. Kājas zilumos, bet tas tikai iedeva papildu adrenalīnu un lika novērtēt, cik liela nozīme ir atbilstošiem apaviem. Īsts izaicinājums bija nakts posms Salacgrīvā, baidījos izmežģīt kājas, jo tumsā nevarēja redzēt, kas ir apakšā. Sacensības ir interesanta un vērtīga pieredze, kas man ļoti patika, jo tas ir darbs ar sevi. Jāatzīst, ka tikai piektajā posmā beidzot izjutu to, ko citi vienmēr bija stāstījuši par kopā skriešanas fenomenu. Tā sajūta patiešām ir laba. Tagad jādomā par nākamajām sacensībām,” saka manikīre un podoloģijas studente Sniedze Krēgere.
Pirmā sezona sacensībās “Noskrien ziemu” bija arī smiltenietei Inesei Melderei, kura piedalījās, iedvesmojoties no trenerēm Lienes Brūveles un Ivetas Kazaines. “Arī manas meitas skrien! Man jau šķiet, ka ziemā ir pat vieglāk skriet kā vasarā. Temps ir līdzīgs, kā skrienot siltajā laikā, kaut gan distances ir astoņi deviņi kilometri, nevis trīs. Foršākais ir kopā būšana ar labiem cilvēkiem un sacensību gars, kas motivē,” teic I. Meldere.
Jāpiebilst, ka skriešana ziemā iemantojusi popularitāti, jo vienā posmā spēj pulcēt vairāk nekā 700 entuziastu. Distancēs dodas ne tikai cilvēki, bet arī viņu mīluļi – suņi.
