Elīna Kubuliņa-Vilne
Pavasara noslēpums
Pavasaris klusi šūpoles
Bērza skarās iekāris,
Laiks uz brīdi
Saules piestarotā,
Zaļi-sniegotā pļavā
Starp putnu dziesmām
Mulsi apstājies,
Kurmja alā kāds
Noslēpums paslēpies –
Kādu dienu tas
Pats mums atklāsies,
Bet tikmēr nāc blakus
Un paklausies stāstu,
Kurš nekad neapnīk,
– Par to, kā dienas
Atkal tik garas izstiepjas,
Kā trauslie asni
No dziļā miega atmostas,
Nāc un ielaid sirdī savā
Šo pavasara stāstu,
Sajūti, kā siltais vējš
Sniedz tev maigu glāstu.
