Mani nesen uzjautrināja viena no jauntapušajām ministrēm, kura savos dvēseles dziļumos jutās apjukusi. Lūk, līdz šim viņa bijusi saprasta un mīlēta, savu domubiedru pulciņā jutusies kā mīļu draugu ieskauta, un te uzreiz… Knapi apstiprināta par ministri, tūdaļ apveltīta nopēlumiem un zākājumiem. Šajā gadījumā mani pārsteidz ne pats fakts, bet gan pašpārliecinātas dāmītes nespēja salīdzināt notikumus ar to praksi, kuras aktīva īstenotāja bijusi pati. Jo vai tad nebija tā, ka, būdama deputātu kandidāte no savas partijas, viņa kopā ar kolēģiem braukāja pa valsti un visiem iespējamiem vārdiem nozākāja toreizējās valdības ministrus. Bija gatava pie varas esošajiem politiķiem izgāzt uz galvas pat cūkkūts šķidros mēslus. Tagad nu priekšvēlēšanu azartā iešūpotā tauta pēc inerces turpina darīt to pašu. Un ko darīs nākamie politiķi pirms nākamām Saeimas vēlēšanām?
* * *
Gan Saeimā, gan masu saziņas līdzekļos nesen izvērsās niknas debates par to, vai jaunekļiem no 16 gadu vecuma būtu dodamas tiesības piedalīties meža dzīvnieku medībās ar īstu medību ieroci. Kādi tik argumenti tika minēti?! Tādi nenobrieduši puišeļi, lūk, ar skrotenēm varot citus cilvēkus apšaut, un kāpēc vispār bērni jāradina pie asinīm un nogalināšanas?
Kaut kā dīvaini, bet neviens no brēcējiem pat nepieminēja, ka mednieka atļaujas izsniegšana ir visai nopietna procedūra, kur sava teikšana arī mediķiem un citiem nopietniem speciālistiem. Varam jau muldēt, ja neprotam runāt jēdzīgi, bet varu apgalvot, ka labi ja pusei no ierosinājuma kritizētājiem, jā, jā, arī no Saeimas deputātiem, medību atļaujas un tiesības nēsāt bises nepiešķirtu sertificēti psihiatri. Tāpēc ne jau gadu skaits ir noteicošais faktors. Vismazāk vajadzētu uzbudināties par to, ka, lūk, lauku jaunekļi mācās nogalināt. Pārāk bieži novērots, ka lauku tantuks savas vistiņas audzē, kamēr tās pieredz savu dabisko nāvi, jo starp kaimiņsētas večiem nav neviena, kurš prastu nokaut zupai noskatīto dāderētāju. Esmu gan novērojis, ka pati tantīte ņem rokās cirvi un gailim cērt galvu uz bluķīša.
* * *
Kopš kārtējo reizi aktualizēta teritoriālā reforma ar mazo novadiņu likvidāciju, presē sāk parādīties ierosinājumi vienu otru novadu vienkārši sadalīt starp kaimiņiem – katram pa pagastam. Šāda prakse, starp citu, jau pieredzēta vairākkārt.
Šoreiz izlasīju par Apes novada iespējamo dalīšanu. Protams, pati Ape pienākas Alūksnei, citādi, kā smejies, atnāks igaunis un pievienos Munameģim. Smiltene noteikti gribētu, teiksim, Virešus, kaut man liekas, ka Virešiem jāpaliek komplektā ar Trapeni. Bet Valkas novads, lūk, pretendējot tikai uz Gaujienu.
Tā kā savulaik esmu bijis skolu inspektors, kurš pārzina Gaujienas internātskolu, tāpat esmu bijis saistīts ar dabas aizsardzības tēmām tajā pusē, tad Gaujienas pievienošanu Valkas novadam uzskatu par saprātīgu. Savulaik jau Gaujienas pagastam tika piegriezta daļa no Gaujas kreisajā krastā esošā Zvārtavas pagasta, tostarp arī Zvārtavas pils un ekoloģiski interesantās Umalnieku (Kameņu) pļavas. Un, cik atceros, paši gaujienieši ar centru Valkā tolaik bija itin apmierināti, mūsdienās gan šādam pasākumam jāizvirza obligāts priekšnoteikums, proti, jānoasfaltē lielceļš. Ja tas tiktu izdarīts, tad jaunu elpu iegūtu arī pašlaik iztukšotais Zvārtavas pagasts. Un abi pagasti kopā būtu nākotnē pārvēršami par savdabīgu ekotūristu paradīzi.
Grūti prognozēt, kā izlems rīkoties Strenču un Beverīnas novadi. Vēsturiski kā viens novads un kā viena draudze pastāvēja Trikātas, Plāņu un Vijciema pagasti. Tagad šīs vēsturiskās saites izpostītas. Manuprāt, būtu tikai dabiski, ja Plāņu pagasts pārietu pie Valkas novada kā brālis Vijciema pagastam, tur pat ceļu tīkls jau itin pieņemams. Ja tas tiktu īstenots, tad Gaujas krasti kā vienots liegums atrastos vienā administratīvā pakļautībā no Gaujienas līdz Strenču mežiem.
Strenču, Sedas un Trikātas likteņu lemšanā es savus ieteikumus izteikt atturēšos, jo galvenie noteicošie faktori būs atsevišķu priekšnieku ambīcijas.
Bet Valkas novads ir arī izteikts robežnovads. Un tad jāatgādina, ka savulaik Valkas rajonā ietilpa arī Naukšēni, un, cik atceros, naukšēnieši nejutās slikti. Saprotu, ka Naukšēni ir ļoti nopietns pagasts, bet es šaubos, vai Rīgas kungi tādam mazam novadiņam atļaus pastāvēt. Un kāda nākotne paredzama Rūjienai? Gaidīsim ministrijas solītos priekšlikumus. Bet varbūt radīsies kāds, kurš manu ierosmi pārdomās.
No agrākajiem rajona pagastiem Valku izbrāķējis Ēveles pagasts. Ai, ai, ka tik nu nenākas pieredzēt brīdi, kad nebūsit īsti laipni gaidīti nevienā novadā. Labi, jau labi, bez savas metropoles un bez saviem priekšniekiem nepaliksit.
Sava mūža nogalē gribu latviešu tautai novēlēt tikai to, lai ieplānotā novadu reforma būtu uz ilgiem gadiem.
