Vēl jau ielās auksti vēji staigā. Vēl jau sniegs snaudošo zemi sedz.
Vēl jau ielās auksti vēji staigā,
Vēl jau sniegs snaudošo zemi
sedz,
Vēl jau upes ledus dvašu
glabā
Un naktis ziemu paslēpj
tumsas plaukstās.
Vēl jau saule savu smaidu
liedz,
Vēl jau mākoņos sniega
pārslas zied,
Vēl jau sals lāsteku stabulēs
pūš
Un ziema savās skavās
zemi vēl tur.
Vēl jau klusums spārnus
glauž,
Vēl jau siltā segā ietīties
gribas,
Vēl jau vārdi sapinas sarmas
mežģīnēs smalkās,
Tikai sirds jaunu pavasari
lūdz!
Vēl jau puteņos pēdas zudīs
un laime nezinās kurp iet.
Vēl jau putnu dziesmu trūkst,
kas sirdij sapņus uzburt prot,
Vēl jau asniņš zem baltā
sniega
auklē ziediņu jaunu,
Vēl jau, vēl jau ir laiks
pārdomu ceļus klusējot iet,
Un tas nekas –
tomēr pasaule jaunu
brīnumu gaida!
