Ceturtdien Smiltenes tehnikumā ikviens varēja noskatīties Valmieras Viestura vidusskolas Tautas teātra “Sprīdītis” jauniešu iestudēto izrādi “Piedod, Bokačo, ja vari”.
Ceturtdien Smiltenes tehnikumā ikviens varēja noskatīties Valmieras Viestura vidusskolas Tautas teātra “Sprīdītis” jauniešu iestudēto izrādi “Piedod, Bokačo, ja vari”.
Pēc izrādes Smiltenes Centra vidusskolas un tehnikuma jaunieši no drāmas pulciņa sarunās un dejās sadraudzējās ar talantīgajiem ciemiņiem no Valmieras.
“Ar šo Tautas teātri sadarbība mums ir ļoti sena, tāpēc uzaicinājām viņus pie mums. Domāju, ka katrs kaut ko iegūst no sadraudzības vakara,” stāsta ārpusklases darba organizatore Anita Bērziņa.
Savukārt teātra “Sprīdītis” režisors Roberts Segliņš laikrakstam atklāj, ka nemaz tik bieži nesanāk kaut kur izbraukt. “Reti izrādes rādām ārpus skolas, kaut gan bērniem tā šķiet lielāka eksotika, kad aizbraucam uz kādu citu skolu. Tomēr vispilnvērtīgāko izrādi var piedāvāt tieši savā skolā, kurā ir atbilstošs aprīkojums kvalitatīvai izrādei. Kā arī daudz ko nosaka finansiālās iespējas, tāpēc ne vienmēr var atļauties kaut kur aizbraukt. Nereti šādos tautas teātros režisora pienākumos ietilpst daudz vairāk, kā tam būtu jābūt,” apgalvo R. Segliņš.
Valmieras Viestura vidusskolas Tautas teātris “Sprīdītis” ir sens. Jau nākamā gada 3. maijā tas svinēs 50. jubileju. Kuplā skaita un dažādā jauniešu vecuma dēļ ir vairākas teātra grupas, kurā darbojas aptuveni simts skolēnu.
Režisoram vislielākais gandarījums ir tad, ja kāds no viņa audzēkņiem nākotni izvēlas saistīt ar darbu teātrī. Ar šiem jauniešiem arī tiek veidota sadarbība, piemēram, izrādei tiek piesaistīts muzikāls audzēknis.
Katram par teātri, aktieriem un par izrādes tapšanas procesu ir savs viedoklis. Piemēram, Smiltenes tehnikuma ārpusklases darba organizatorei A. Bērziņai vislabāk patīk īpašā gaisotne, ko var piedzīvot izrādes tapšanas procesā.
“Strādājot ar jauniešiem, var piedzīvot ļoti daudz interesantu notikum, arī palīdzēt viņiem dzīvē,” stāsta A. Bērziņa.
