Aizvadītajās saulainās un siltās brīvdienās sociālie tīkli bija “karsti” no ziņām par straujo pavasara tuvošanos. Aculiecinieki vēsta, ka šur tur Latvijā jau manīti pirmie gājputni, bet Valkā piesaulītē februāra vidū uzziedējuši sniegpulkstenīši.
Mūspusē pazīstamā rožu audzētāja un dārzkope vijciemiete Sniedze Ragže priecājas, ka zeltainos ziediņos zied burvjulazda. Arī viena sniega roze jau ziedot, kamēr citas vēl slēpjas sniega kupenās. S. Ragže atzīst, ka vairums grib, lai ziema iestājas vēlu, bet pavasaris agri.
Burvjulazdu mēdz dēvēt par pavasara vēstnesi, kas zied par spīti salam. Tās dzeltenie ziedi ir kā pirmais mājiens, ka pavasaris vairs nav tik tāls un neaizsniedzams. Savukārt sniega roze ir viena no visagrāk ziedošām ziemcietēm, un mēdz teikt, ka sniega roze ir kupenās plaukstošs zieds.
Ilggadējā laika zīmju vērotāja sedēniete Emīlija Stepanova brīdina: “Vēl pavasarim daudz par agru! Tas pie mums atnāks tikai aprīļa sākumā, tāpēc ka pērn pirmo reizi piesala tikai novembra beigās decembra sākumā.” Viņa atgādina, ka pirms septiņiem gadiem bijuši līdzīgi laikapstākļi, kad februāra sākumā sniegs nokusa un bija silts, bet pēc tam atkal uzsala un sasniga. E. Stepānova norāda, ka šogad vēlu svinēsim Lieldienas – 21. aprīlī, tāpēc būs uzmanīgi jāvēro dabas zīmes, kas liecinās par pavasari un gaidāmo vasaru. Turklāt viņa nemaz nepriecājas par tik agri atlidojušajiem gājputniem. Viņa pieredzējusi, ka pirms dažiem gadiem agri atlidojušie gājputni kā kaķi, saspieduši sānus kopā, tupējuši kupenās.
Arī vasara mūspusē nebūšot diezko saulaina, jo Sveču dienā, 2. februārī, Ziemeļvidzemē un arī Latgalē nemaz nespīdēja saule. Tā sildīja tikai kurzemniekus.
