Aizvadītajā nedēļā SIA “Valkas Namsaimnieks” apsaimniekojamo daudzdzīvokļu māju pārvaldnieki savās pastkastēs atrada Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Karīnas Paukšēnas vēstuli. Šis sūtījums radis neizpratni ne tikai māju pārvaldniekos, bet arī “Ziemeļlatvijas” redakcijā. Dīvaini, ka policijas darbiniece māju vecākajiem uzliek pienākumus, pirms tam par to neinformējot ne savu tiešo priekšnieku, ne arī sazinoties ar SIA “Valkas Namsaimnieks”.
Uzrunātie māju vecākie redakcijai atzīst, ka bijuši neizpratnē par šo vēstuli, bet visvairāk par toni un rakstības stilu.
Māju vecākie jautā: “Vai tiešām policijā strādā tik neizglītoti darbinieki, kas nespēj gramatiski pareizi uzrakstīt tekstu? Policija mums nav nekādi priekšnieki, kuri var pieprasīt sniegt viņiem informāciju par padarīto. Mums nav īsti skaidrs, kas vispār ir jādara?”
To, ka vairāki pārvaldnieki ar vēstuli ieradušies arī SIA “Valkas Namsaimnieks”, apstiprina valdes loceklis Ivo Meļķis. Viņš stāsta, ka pirms tam nebija saņēmis pilnīgi nekādu informāciju par šādu policijas darbinieces iniciatīvu. Pārvaldnieki viņam rādījuši vēstuli un jautājuši, kas tagad būtu jādara. I. Meļķis uzskata, ka policijas iniciatīva nav peļama, bet diemžēl izpildījums varēja būt citādāks.
Ja SIA “Valkas Namsaimnieks” būtu savlaicīgi informēta par šādu policijas darbību, tad sasauktu māju pārvaldniekus uz informatīvu tikšanos ar policijas pārstāvju piedalīšanos. Visu detalizēti varētu izrunāt, likumsargi sniegtu izskaidrojošu informāciju un aicinātu māju vecākos atbalstīt viņu centienus rosināt iedzīvotājus arī pašiem rūpēties par sava mājokļa drošību. I. Meļķis piebilst, ka viņiem ir pieredze rīkot pārvaldnieku tikšanos ar speciālistiem, piemēram, ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjiem, tāpēc māju vecākie tikšanos ar policijas darbiniekiem, visticamāk, uztvertu ar sapratni, ja vien tāda būtu bijusi noorganizēta. Vēl viens no variantiem, kā policijas inspektore varēja tikties un sniegt informāciju daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, būtu piedalīšanās māju iedzīvotāju kopsapulcēs. Nepieciešamības gadījumā tās varētu noorganizēt. I. Meļķim neizpratni rada arī vēstulē rakstītais: “Informēt “Valkas Namsaimnieks” vadību un Valsts policiju, ja jūsu kāpņu telpai nav koda durvis vai kā savādāk aizslēgtas.” Māju apsaimniekotājam ir zināma visa informācija par māju durvīm – vai tās ir aizslēdzamas ar kodu vai arī katram iedzīvotājam ir sava atslēga. Turklāt pilsētā ir mājas, pārsvarā – ar nelielu dzīvokļu skaitu, kuru iedzīvotāji nemaz negrib, lai durvis būtu aizslēdzamas. I. Meļķis norāda, ka jaunu durvju ar kodu atslēgām ierīkošana prasa zināmu finansiālu ieguldījumu, tāpēc māju iedzīvotāji kopsapulcē izlemj, vai savu apsaimniekošanas vai īres maksu izlietos šādam mērķim. Policija nevar uzlikt par pienākumu obligāti visas mājas nodrošināt ar jaunām durvīm.
Saistībā ar šo gadījumu ”Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa priekšnieku Sergeju Majoru un Valkas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieku Jāni Vehi.
S. Majors skaidro, ka policijas galvenais uzdevums prevencijas darbā ir cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām. Kopš aizvadītā gada viens no policijas galvenajiem uzdevumiem ir prevencijas darbs, tāpēc arī K. Paukšēna ir izrādījusi iniciatīvu un ar vēstuli mēģinājusi uzrunāt māju pārvaldniekus ar mērķi aicināt uz sadarbību. S. Majors atzīst, ka par izpildījumu varētu runāt, jo “cilvēkam, kā ir sanācis, tā sanācis”. J. Vehi, raksturojot K. Paukšēnu, uzsver, ka viņa ir darbiniece ar iniciatīvu, bet pirms vēstuļu nosūtīšanas nevienam nav lūgusi tās pārlasīt. Kārtības policijas nodaļas priekšnieks skaidro, ka Valsts policijai ir konkrēts plāns, kas jādara prevencijas darbā. Zinot savus darba pienākumus, policijas inspektore mēģināja rīkoties, uzrunājot māju pārvaldniekus.
“Es atbalstu savu darbinieku iniciatīvu un neko nepārmetīšu, jo tad viņa apstāsies. Katrs cilvēks ir citādāks. Viņa ir temperamentīga. Kopā izrunāsim lietas, kas attiecas uz šādu tekstu rakstīšanu un pārlasīšanu. Iespējams, viņa pati no savas iniciatīvas bija nokautrējusies, tāpēc nevienam neko neteica un neparādīja uzrakstīto,” pieļauj J. Vehi. Viņš uzsver, ka pašlaik policija soli pa solim ievieš prevencijas plānu. Tas nav viegli un ātri izdarāms, tāpēc policija aicina uz sadarbību iedzīvotājus, kas ir policijas “acis un ausis”. Amatpersonas aicina iedzīvotājus atbalstīt policiju un gadījumos, kad māju kāpņu telpās uzturas aizdomīgas un svešas personas vai kaimiņi dzird, ka blakus dzīvoklī bieži raud bērni vai ikdienā skaļi uzvedas un traucē pārējiem, zvanīt uz policijas anonīmo bezmaksas tālruni 110 jebkurā diennakts laikā.
Nereti iedzīvotāji pārmet likumsargiem, ka, izsaucot patruļu uz sadzīves strīdiem, kas nereti notiek paralēli alkohola lietošanai, dzird atrunas, ka “paši izkausies un nomierināsies”. S. Majors uzsver, ka, zvanot uz tālruni 110, policijai ir momentā jāreaģē un jāpārbauda saņemtā informācija. Turklāt jau daudzviet iestādēs parādījušās informatīvās lapas ar aicinājumu ziņot par nelegālu preču tirdzniecības vietām, zvanot uz tālruni 110.
