Katrai nedēļas dienai ir savs skaistums, nozīme un vērtība. Vai darba dienas ir mazāk vērtīgas par brīvdienām, un otrādi? Taču atšķirībā no darba dienām, brīvdienās viss atkarīgs no mums pašiem. Kāds grib laiskoties dīvānā, cits tīrīt māju, eksperimentēt virtuvē, lasīt iemīļotu grāmatu, būt dabā, naktsklubā. Variantu ir tik daudz. Taču tajā pašā laikā ir cilvēki, kas sociālajos tīklos aizvien biežāk dalās savos ceļojumu iespaidos.
Tie nebūt nav paši turīgākie. Tagad saprotu, ka aplami teikt – es ceļošu, kad man būs vairāk naudas. Lai ceļotu, ir jāmaina attieksme un pieeja. Reiz man kāda sieviete teica: “Tev jāpamēģina un redzēsi, cik ļoti iepatiksies ceļot!” Neilgi pēc tam, pagājušajā rudenī, saņēmu īsziņu ar uzaicinājumu braukt brīvdienās uz Berlīni janvārī. Lidmašīnas biļetes cena tobrīd bija tāda pati kā degvielai, kas nepieciešama vienam Rīgas braucienam. Iespējams, tādēļ uzreiz teicu “jā”! Vienā mēnesī tika nopirktas aviobiļetes, nākamajā samaksāts par viesnīcu, pēdējā ‒ par koferiem.
Vācijas pilsēta Berlīne ir viena no lielākajām Eiropas galvaspilsētām un ceļotāju iemīļotākajiem galamērķiem, kurā daudzas vietas var iepazīt un apskatīt bez maksas – Brandenburgas vārti, Reihstāga kupols, Berlīnes mūris, iespaidīgās muzeju, koncertzāles un universitāšu ēkas. Lai arī daudzi šo pilsētu izvēlas iepazīt vasarā, arī janvāra lietū tai ir savs šarms. Brīvdienām bez konkrēta mērķa ar to pilnīgi pietiek. Pēc nostaigātas dienas vai divām, visticamāk, kājas būs sagurušas, noberztas, mati izspūruši, bet acis un dvēsele mirdzēs. Atstāt savu soļu nospiedumus miljonu pilsētā, redzēt pašai vēsturiski nozīmīgas vietas, izbaudīt vietējo kafejnīcu burvību un ielu mākslu, kā arī pavērot sadzīviskas ainas – tas viss bagātina. Un brauciena laikā uzņemtās telefonbildītes kalpo kā biļete atpakaļ uz mirkli, kas piedzīvots, bet jau zudis. Ir vērts krāt mirkļus un atļauties būt spontānākiem kā reizēm pieklājas. Citādi par Berlīni joprojām zinātu tikai no citu nostāstiem un internetā lasītā.
